Sarunvārdnīca

lv Valstis un valodas   »   kk Countries and Languages

5 [pieci]

Valstis un valodas

Valstis un valodas

5 [бес]

5 [bes]

Countries and Languages

[Elder men tilder]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu kazahu Spēlēt Vairāk
Džons ir no Londonas. Дж-- -он---н-н. Д--- Л--------- Д-о- Л-н-о-н-н- --------------- Джон Лондоннан. 0
D--- London---. D--- L--------- D-o- L-n-o-n-n- --------------- Djon Londonnan.
Londona atrodas Lielbritānijā. Лондо- --ыбр------да. Л----- Ұ------------- Л-н-о- Ұ-ы-р-т-н-я-а- --------------------- Лондон Ұлыбританияда. 0
L-ndo- Ulıb-ït-n--ada. L----- U-------------- L-n-o- U-ı-r-t-n-y-d-. ---------------------- London Ulıbrïtanïyada.
Viņš runā angļu valodā. Ол-ағ----нша-с-й-е--і. О- а-------- с-------- О- а-ы-ш-н-а с-й-е-д-. ---------------------- Ол ағылшынша сөйлейді. 0
O- ---lşı--a sö--ey--. O- a-------- s-------- O- a-ı-ş-n-a s-y-e-d-. ---------------------- Ol ağılşınşa söyleydi.
Marija ir no Madrides. Мар-----д-----н. М---- М--------- М-р-я М-д-и-т-н- ---------------- Мария Мадридтен. 0
Ma---a--a---d-en. M----- M--------- M-r-y- M-d-ï-t-n- ----------------- Marïya Madrïdten.
Madride atrodas Spānijā. М-дрид Ис--ния--. М----- И--------- М-д-и- И-п-н-я-а- ----------------- Мадрид Испанияда. 0
Mad--d Ïspa---ada. M----- Ï---------- M-d-ï- Ï-p-n-y-d-. ------------------ Madrïd Ïspanïyada.
Viņa runā spāņu valodā. Ол ис---ш- с-йл-й--. О- и------ с-------- О- и-п-н-а с-й-е-д-. -------------------- Ол испанша сөйлейді. 0
O--ïs-anş---ö-le-d-. O- ï------ s-------- O- ï-p-n-a s-y-e-d-. -------------------- Ol ïspanşa söyleydi.
Pēteris un Marta ir no Berlīnes. П---р-мен М--т- Бе--и-не- -е-г--. П---- м-- М---- Б-------- к------ П-т-р м-н М-р-а Б-р-и-н-н к-л-е-. --------------------------------- Петер мен Марта Берлиннен келген. 0
P-t-r me- ---ta---r-ï---------en. P---- m-- M---- B-------- k------ P-t-r m-n M-r-a B-r-ï-n-n k-l-e-. --------------------------------- Peter men Marta Berlïnnen kelgen.
Berlīne atrodas Vācijā. Берл-н --рман--да. Б----- Г---------- Б-р-и- Г-р-а-и-д-. ------------------ Берлин Германияда. 0
Be-l-n G-rma-ï-ada. B----- G----------- B-r-ï- G-r-a-ï-a-a- ------------------- Berlïn Germanïyada.
Vai jūs abi runājat vāciski? Е--у-------емі----с---е--і---р ме? Е----- д- н------ с----------- м-- Е-е-і- д- н-м-с-е с-й-е-с-ң-е- м-? ---------------------------------- Екеуің де немісше сөйлейсіңдер ме? 0
E---i--d- n--isşe-sö-le-s-ñ--r---? E----- d- n------ s----------- m-- E-e-i- d- n-m-s-e s-y-e-s-ñ-e- m-? ---------------------------------- Ekewiñ de nemisşe söyleysiñder me?
Londona ir galvaspilsēta. Ло--о--–-а--а-а. Л----- – а------ Л-н-о- – а-т-н-. ---------------- Лондон – астана. 0
Lon--n-– ast---. L----- – a------ L-n-o- – a-t-n-. ---------------- London – astana.
Madride un Berlīne arī ir galvaspilsētas. Мад--д п-- Б--л-- де - а-тан-. М----- п-- Б----- д- — а------ М-д-и- п-н Б-р-и- д- — а-т-н-. ------------------------------ Мадрид пен Берлин де — астана. 0
M----- pe- Berl-n--e-—-a-t-na. M----- p-- B----- d- — a------ M-d-ï- p-n B-r-ï- d- — a-t-n-. ------------------------------ Madrïd pen Berlïn de — astana.
Galvaspilsētas ir lielas un trokšņainas. Ас-а-а-ар ү--ен-ә-- шул-. А-------- ү---- ә-- ш---- А-т-н-л-р ү-к-н ә-і ш-л-. ------------------------- Астаналар үлкен әрі шулы. 0
A--analar ü-ken --i şw-ı. A-------- ü---- ä-- ş---- A-t-n-l-r ü-k-n ä-i ş-l-. ------------------------- Astanalar ülken äri şwlı.
Francija atrodas Eiropā. Фра-ци- Е-р--ада. Ф------ Е-------- Ф-а-ц-я Е-р-п-д-. ----------------- Франция Еуропада. 0
Fr--cïy--E----a-a. F------- E-------- F-a-c-y- E-r-p-d-. ------------------ Francïya Ewropada.
Ēģipte atrodas Āfrikā. Е-ип-т-Аф-и-а-а. Е----- А-------- Е-и-е- А-р-к-д-. ---------------- Египет Африкада. 0
Egï-et---r-k-da. E----- A-------- E-ï-e- A-r-k-d-. ---------------- Egïpet Afrïkada.
Japāna atrodas Āzijā. Жапон-я--з--д-. Ж------ А------ Ж-п-н-я А-и-д-. --------------- Жапония Азияда. 0
J--on--a --ïya--. J------- A------- J-p-n-y- A-ï-a-a- ----------------- Japonïya Azïyada.
Kanāda atrodas Ziemeļamerikā. К----а--олт----к Аме------. К----- С-------- А--------- К-н-д- С-л-ү-т-к А-е-и-а-а- --------------------------- Канада Солтүстік Америкада. 0
K-na-a -oltü-tik --e-ï-ada. K----- S-------- A--------- K-n-d- S-l-ü-t-k A-e-ï-a-a- --------------------------- Kanada Soltüstik Amerïkada.
Panama atrodas Vidusamerikā. Пан-ма-О-т-лы---м-р--ад-. П----- О------ А--------- П-н-м- О-т-л-қ А-е-и-а-а- ------------------------- Панама Орталық Америкада. 0
Pa-a-- O-t-lı- Am-r-kad-. P----- O------ A--------- P-n-m- O-t-l-q A-e-ï-a-a- ------------------------- Panama Ortalıq Amerïkada.
Brazīlija atrodas Dienvidamerikā. Бра----- -------к ---------. Б------- О------- А--------- Б-а-и-и- О-т-с-і- А-е-и-а-а- ---------------------------- Бразилия Оңтүстік Америкада. 0
Brazï--ya -ñ-üst-- -me-ï-ada. B-------- O------- A--------- B-a-ï-ï-a O-t-s-i- A-e-ï-a-a- ----------------------------- Brazïlïya Oñtüstik Amerïkada.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodas un dialekti

Visā pasaulē ir 6000 līdz 7000 dažādu valodu. Dialektu skaits, protams, ir daudz lielāks. Bet kāda ir atšķirība starp valodu un dialektu? Dialektam, noteiktā atrašanās vietā, vienmēr ir spilgti izteikta izloksne. Tie pieder pie reģionālo valodu dažādības. Tas nozīmē, ka dialekti ir valodas forma ar pašu nenozīmīgāko izplatību. Kā vispār pieņemts noteikums, dialektus izmanto tikai sarunvalodā, tos nepieraksta. Tie veido paši savu valodniecisko sistēmu. Un viņi seko paši saviem noteikumiem. Teorētiski, katrai valodai var būt neskaitāmi dialekti. Visu dialektu pamatā ir literārā valoda. Literāro valodu saprot visi valsts iedzīvotāji. Ar tās starpniecību, pat visatšķirīgāko dialektu runātāji, var saprast viens otru. Gandrīz visi dialekti kļūst aizvien mazāk svarīgi. Jūs vairs reti dzirdēsiet pilsētās kādu runājam dialektā. Kā arī darbā tiek izmantota literārā valoda. Tādēļ tos, kuri runā dialektā, bieži vien dēvē par vienkāršiem vai neizglītotiem. Un pat tad, tie pārstāv dažādus sociālos slāņus. Tāpēc dialektā runājošie nav mazāk saprātīgi kā citi. Pavisam otrādi! Tiem, kuri runā dialektā, ir vairāk priekšrocību. Piemēram, svešvalodas kursā. Dialekta runātāji zina, ka pastāv dažādas valodas formas. Un viņi ir iemācījušies veikli pārslēgties no vienas valodas formas uz otru. Tādēļ dialekta runātājiem ir augstākas spējas variēt. Viņi sajūt kurā situācijā ir nepieciešams kurš valodas stils. Tas pat ir zinātniski pierādīts. Tātad: esiet droši runāt dialektā - tas ir tā vērts!