Sarunvārdnīca

lv Valstis un valodas   »   sq Vende dhe gjuhё

5 [pieci]

Valstis un valodas

Valstis un valodas

5 [pesё]

Vende dhe gjuhё

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu albāņu Spēlēt Vairāk
Džons ir no Londonas. Xh----ё-h-- n-- Lo-dr-. X---- ё---- n-- L------ X-o-i ё-h-ё n-a L-n-r-. ----------------------- Xhoni ёshtё nga Londra. 0
Londona atrodas Lielbritānijā. Lon--a----dhe- nё --it-n-nё-e Madhe. L----- n------ n- B-------- e M----- L-n-r- n-o-h-t n- B-i-a-i-ё e M-d-e- ------------------------------------ Londra ndodhet nё Britaninё e Madhe. 0
Viņš runā angļu valodā. A- -le- -ngli-ht. A- f--- a-------- A- f-e- a-g-i-h-. ----------------- Ai flet anglisht. 0
Marija ir no Madrides. M---a--sh-- nga------d-. M---- ё---- n-- M------- M-r-a ё-h-ё n-a M-d-i-i- ------------------------ Maria ёshtё nga Madridi. 0
Madride atrodas Spānijā. M-----i-nd-dhe-------a--ё. M------ n------ n- S------ M-d-i-i n-o-h-t n- S-a-j-. -------------------------- Madridi ndodhet nё Spanjё. 0
Viņa runā spāņu valodā. Ajo-fl-- ---njis-t. A-- f--- s--------- A-o f-e- s-a-j-s-t- ------------------- Ajo flet spanjisht. 0
Pēteris un Marta ir no Berlīnes. Pet-- -he --rt- -anё-ng- Be--i--. P---- d-- M---- j--- n-- B------- P-t-i d-e M-r-a j-n- n-a B-r-i-i- --------------------------------- Petri dhe Marta janё nga Berlini. 0
Berlīne atrodas Vācijā. B--l--- nd--het-nё ----mani. B------ n------ n- G-------- B-r-i-i n-o-h-t n- G-e-m-n-. ---------------------------- Berlini ndodhet nё Gjermani. 0
Vai jūs abi runājat vāciski? Fl--ni--u-te-d---jer-a--sh-? F----- j- t- d- g----------- F-i-n- j- t- d- g-e-m-n-s-t- ---------------------------- Flisni ju te dy gjermanisht? 0
Londona ir galvaspilsēta. Lo---- ёshtё nj- --y-qyt--. L----- ё---- n-- k--------- L-n-r- ё-h-ё n-ё k-y-q-t-t- --------------------------- Londra ёshtё njё kryeqytet. 0
Madride un Berlīne arī ir galvaspilsētas. Madr--- -he B--lini---nё g-it-as-t- -r-e--t-te. M------ d-- B------ j--- g--------- k---------- M-d-i-i d-e B-r-i-i j-n- g-i-h-s-t- k-y-q-t-t-. ----------------------------------------------- Madridi dhe Berlini janё gjithashtu kryeqytete. 0
Galvaspilsētas ir lielas un trokšņainas. Kr-e-y-e--- j-nё t- ----e-j---- -ё--h-rm----. K---------- j--- t- m------ d-- t- z--------- K-y-q-t-t-t j-n- t- m-d-e-j d-e t- z-u-m-h-m- --------------------------------------------- Kryeqytetet janё tё mёdhenj dhe tё zhurmshёm. 0
Francija atrodas Eiropā. F---c- -d--he- n--Eu----. F----- n------ n- E------ F-a-c- n-o-h-t n- E-r-p-. ------------------------- Franca ndodhet nё Europё. 0
Ēģipte atrodas Āfrikā. E-j--t- ---dhe--nё-Afr-k-. E------ n------ n- A------ E-j-p-i n-o-h-t n- A-r-k-. -------------------------- Egjipti ndodhet nё Afrikё. 0
Japāna atrodas Āzijā. J-po-i--n-od-et ----z-. J------ n------ n- A--- J-p-n-a n-o-h-t n- A-i- ----------------------- Japonia ndodhet nё Azi. 0
Kanāda atrodas Ziemeļamerikā. K-na-a---ndod-e- nё -mer-kёn e-V-riut. K------- n------ n- A------- e V------ K-n-d-j- n-o-h-t n- A-e-i-ё- e V-r-u-. -------------------------------------- Kanadaja ndodhet nё Amerikёn e Veriut. 0
Panama atrodas Vidusamerikā. Pa---a-a--d-d--- -- Am-r--ё- --n-r-r-. P------- n------ n- A------- Q-------- P-n-m-j- n-o-h-t n- A-e-i-ё- Q-n-r-r-. -------------------------------------- Panamaja ndodhet nё Amerikёn Qendrore. 0
Brazīlija atrodas Dienvidamerikā. B----li -do-h-t--ё-A-e--------Ju---. B------ n------ n- A------- e J----- B-a-i-i n-o-h-t n- A-e-i-ё- e J-g-t- ------------------------------------ Brazili ndodhet nё Amerikёn e Jugut. 0

Valodas un dialekti

Visā pasaulē ir 6000 līdz 7000 dažādu valodu. Dialektu skaits, protams, ir daudz lielāks. Bet kāda ir atšķirība starp valodu un dialektu? Dialektam, noteiktā atrašanās vietā, vienmēr ir spilgti izteikta izloksne. Tie pieder pie reģionālo valodu dažādības. Tas nozīmē, ka dialekti ir valodas forma ar pašu nenozīmīgāko izplatību. Kā vispār pieņemts noteikums, dialektus izmanto tikai sarunvalodā, tos nepieraksta. Tie veido paši savu valodniecisko sistēmu. Un viņi seko paši saviem noteikumiem. Teorētiski, katrai valodai var būt neskaitāmi dialekti. Visu dialektu pamatā ir literārā valoda. Literāro valodu saprot visi valsts iedzīvotāji. Ar tās starpniecību, pat visatšķirīgāko dialektu runātāji, var saprast viens otru. Gandrīz visi dialekti kļūst aizvien mazāk svarīgi. Jūs vairs reti dzirdēsiet pilsētās kādu runājam dialektā. Kā arī darbā tiek izmantota literārā valoda. Tādēļ tos, kuri runā dialektā, bieži vien dēvē par vienkāršiem vai neizglītotiem. Un pat tad, tie pārstāv dažādus sociālos slāņus. Tāpēc dialektā runājošie nav mazāk saprātīgi kā citi. Pavisam otrādi! Tiem, kuri runā dialektā, ir vairāk priekšrocību. Piemēram, svešvalodas kursā. Dialekta runātāji zina, ka pastāv dažādas valodas formas. Un viņi ir iemācījušies veikli pārslēgties no vienas valodas formas uz otru. Tādēļ dialekta runātājiem ir augstākas spējas variēt. Viņi sajūt kurā situācijā ir nepieciešams kurš valodas stils. Tas pat ir zinātniski pierādīts. Tātad: esiet droši runāt dialektā - tas ir tā vērts!