Sarunvārdnīca

lv Restorānā 2   »   da På restaurant 2

30 [trīsdesmit]

Restorānā 2

Restorānā 2

30 [tredive]

På restaurant 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu dāņu Spēlēt Vairāk
Apelsīnu sulu, lūdzu. E- --l-ju---,--ak. E- æ--------- t--- E- æ-l-j-i-e- t-k- ------------------ En æblejuice, tak. 0
Limonādi, lūdzu. E----dava-d, --k. E- s-------- t--- E- s-d-v-n-, t-k- ----------------- En sodavand, tak. 0
Tomātu sulu, lūdzu. Et g-a--tomat-uice, -a-. E- g--- t---------- t--- E- g-a- t-m-t-u-c-, t-k- ------------------------ Et glas tomatjuice, tak. 0
Es labprāt vēlētos glāzi sarkanvīna. J-g vi--ge-n- h-ve et--l-- rø--i-. J-- v-- g---- h--- e- g--- r------ J-g v-l g-r-e h-v- e- g-a- r-d-i-. ---------------------------------- Jeg vil gerne have et glas rødvin. 0
Es labprāt vēlētos glāzi baltvīna. J-- --l gerne---v--e--glas--vi-v-n. J-- v-- g---- h--- e- g--- h------- J-g v-l g-r-e h-v- e- g-a- h-i-v-n- ----------------------------------- Jeg vil gerne have et glas hvidvin. 0
Es labprāt vēlētos pudeli dzirkstošā vīna. Je--vil--ern----ve--n -----e------ag-e. J-- v-- g---- h--- e- f----- c--------- J-g v-l g-r-e h-v- e- f-a-k- c-a-p-g-e- --------------------------------------- Jeg vil gerne have en flaske champagne. 0
Vai tev garšo zivis? K-- -u--ide -i--? K-- d- l--- f---- K-n d- l-d- f-s-? ----------------- Kan du lide fisk? 0
Vai tev garšo liellopu gaļa? Ka-----lid----s-kø-? K-- d- l--- o------- K-n d- l-d- o-s-k-d- -------------------- Kan du lide oksekød? 0
Vai tev garšo cūkgaļa? K-n-d---i-e--v--e-ø-? K-- d- l--- s-------- K-n d- l-d- s-i-e-ø-? --------------------- Kan du lide svinekød? 0
Es vēlos kaut ko bez gaļas. Jeg--il --r-e -ave----e- --en k-d. J-- v-- g---- h--- n---- u--- k--- J-g v-l g-r-e h-v- n-g-t u-e- k-d- ---------------------------------- Jeg vil gerne have noget uden kød. 0
Es vēlos dārzeņu plati. Je- ----g-r-e --v------a-le--en g-------er. J-- v-- g---- h--- e- t-------- g---------- J-g v-l g-r-e h-v- e- t-l-e-k-n g-ø-t-a-e-. ------------------------------------------- Jeg vil gerne have en tallerken grøntsager. 0
Es vēlos kaut ko, uz ko nebūtu ilgi jāgaida. Je--v-l ge-ne--ave n-g--,-der----e-ta--- ------g -i-. J-- v-- g---- h--- n----- d-- i--- t---- s- l--- t--- J-g v-l g-r-e h-v- n-g-t- d-r i-k- t-g-r s- l-n- t-d- ----------------------------------------------------- Jeg vil gerne have noget, der ikke tager så lang tid. 0
Vai Jūs to vēlaties ar rīsiem? V-l ---h------- -il? V-- d- h--- r-- t--- V-l d- h-v- r-s t-l- -------------------- Vil du have ris til? 0
Vai Jūs to vēlaties ar nūdelēm? V-- du -av- -pag-et---t-l? V-- d- h--- s-------- t--- V-l d- h-v- s-a-h-t-i t-l- -------------------------- Vil du have spaghetti til? 0
Vai Jūs to vēlaties ar kartupeļiem? V-l d--h-ve k-rt-f--r----? V-- d- h--- k-------- t--- V-l d- h-v- k-r-o-l-r t-l- -------------------------- Vil du have kartofler til? 0
Tas man negaršo. Jeg --nes-i--- de- s-age- g-dt. J-- s---- i--- d-- s----- g---- J-g s-n-s i-k- d-t s-a-e- g-d-. ------------------------------- Jeg synes ikke det smager godt. 0
Ēdiens ir auksts. M-d-- -r-ko--. M---- e- k---- M-d-n e- k-l-. -------------- Maden er kold. 0
To es nepasūtīju. Det---- -e- --k--b-s-i--. D-- h-- j-- i--- b------- D-t h-r j-g i-k- b-s-i-t- ------------------------- Det har jeg ikke bestilt. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valoda un reklāma

Reklāma ir specifisks saziņas veids. Ta vēlas izveidot kontaktu starp ražotāju un patērētāju. Kā katram komunikācijas veidam, tāpat arī reklāmai ir gara vēsture. Politiķus un tavernas reklamēja jau senajos laikos. Reklāmas valoda izmanto īpašus retorikas elementus. Jo tai ir mērķis, tā ir plānota komunikācija. Mums kā patērētājiem ir jāpievērš uzmanība; mūsu interesi ir jāpamodina. Pirmkārt, mums jābūt ieinteresētiem produktā un jānopērk tas. Ta rezultātā reklāmas valoda ir ļoti vienkārša. Tiek izmantoti tikai daži vārdi un vienkārši saukļi. Šādā veidā mūsu atmiņa var labi saglabāt saturu. Noteiktas šķiras vārdi tiek izmantoti, kā piemēram, īpašības vārdi un vispārākā pakāpe. Tie apraksta produktu kā īpaši izdevīgu. Tādēļ reklāmas valoda bieži vien ir ļoti pozitīva. Interesanti ir tas, ka kultūra vienmēr ietekmē reklāmas valodu. Reklāmu valoda pastāsta mums daudz par sabiedrību. Jēdziens ‘skaistums’ un ‘jaunība’ dominē vairākās valstīs. Kā arī - ‘nākotne’ un ‘drošība’ parādas nereti. Īpaši reitumu sabiedrībā izmanto angļu valodu. Angļu valoda tiek uzskatīta kā mūsdienīga un starptautiska valoda. Šāda iemesla dēļ, tā darbojas labi ar tehniskiem produktiem. Baudai un kaislībām izmantoti romāņu valodas elementi. Tos bieži izmanto ēdiena vai kosmētikas reklamēšanai. Tie, kuri izmanto dialektu, vēlas uzsvērt ģimenes un tradīciju vērtības. Produktu vārdi bieži vien ir jaunvārdus vai no jauna radītus vārdus. Tiem parasti nav nozīmes, tikai ir jauks skanējums. Bet dažiem no šiem nosaukumiem izdodas izveidot karjeru. Pat putekļusūcēja nosaukums kļuvis par darbīvas vārdu - to hoover !