Sarunvārdnīca

lv Pie ārsta   »   da Hos lægen

57 [piecdesmit sepiņi]

Pie ārsta

Pie ārsta

57 [syvoghalvtreds]

Hos lægen

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu dāņu Spēlēt Vairāk
Man ir pieraksts pie ārsta. Je----- -n -i- --s læge-. Jeg har en tid hos lægen. J-g h-r e- t-d h-s l-g-n- ------------------------- Jeg har en tid hos lægen. 0
Man ir pieraksts uz desmitiem. Je- h-r--i---lo-----t-. Jeg har tid klokken ti. J-g h-r t-d k-o-k-n t-. ----------------------- Jeg har tid klokken ti. 0
Kā Jūs sauc? Hvad er---t---v-? Hvad er dit navn? H-a- e- d-t n-v-? ----------------- Hvad er dit navn? 0
Lūdzu, gaidiet uzgaidāmajā telpā! T-g --ad- ----n-ev-r--se-. Tag plads i venteværelset. T-g p-a-s i v-n-e-æ-e-s-t- -------------------------- Tag plads i venteværelset. 0
Ārsts tūlīt nāks. L---- kom-er--n-r-. Lægen kommer snart. L-g-n k-m-e- s-a-t- ------------------- Lægen kommer snart. 0
Kur Jūs esat apdrošināta? Hvo--er-du f--sikr--? Hvor er du forsikret? H-o- e- d- f-r-i-r-t- --------------------- Hvor er du forsikret? 0
Ko es varu darīt Jūsu labā? H-a- kan jeg --re-f-r--i-? Hvad kan jeg gøre for dig? H-a- k-n j-g g-r- f-r d-g- -------------------------- Hvad kan jeg gøre for dig? 0
Vai Jums ir sāpes? Ha- d---m--t-r? Har du smerter? H-r d- s-e-t-r- --------------- Har du smerter? 0
Kur sāp? H-o------de- on-t? Hvor gør det ondt? H-o- g-r d-t o-d-? ------------------ Hvor gør det ondt? 0
Man vienmēr sāp mugura. Jeg har-----d s--r-er-i -y---n. Jeg har altid smerter i ryggen. J-g h-r a-t-d s-e-t-r i r-g-e-. ------------------------------- Jeg har altid smerter i ryggen. 0
Man bieži sāp galva. Je- ha---it h-----i--. Jeg har tit hovedpine. J-g h-r t-t h-v-d-i-e- ---------------------- Jeg har tit hovedpine. 0
Man dažreiz sāp vēders. J-----r -og---ga----m-------. Jeg har nogle gange mavepine. J-g h-r n-g-e g-n-e m-v-p-n-. ----------------------------- Jeg har nogle gange mavepine. 0
Lūdzu, atģērbieties līdz viduklim! T-g--ø----a---v-rk-----n. Tag tøjet af overkroppen. T-g t-j-t a- o-e-k-o-p-n- ------------------------- Tag tøjet af overkroppen. 0
Lūdzu, atgulieties uz dīvāna! Vær sød at l---e d----å -----e-! Vær sød at lægge dig på briksen! V-r s-d a- l-g-e d-g p- b-i-s-n- -------------------------------- Vær sød at lægge dig på briksen! 0
Asinsspiediens ir kārtībā. Bl--t-yk--t er-- ord--. Blodtrykket er i orden. B-o-t-y-k-t e- i o-d-n- ----------------------- Blodtrykket er i orden. 0
Es jums iešpricēšu. J----iv--------- -nds-r---ni--. Jeg giver dig en indsprøjtning. J-g g-v-r d-g e- i-d-p-ø-t-i-g- ------------------------------- Jeg giver dig en indsprøjtning. 0
Es Jums iedošu tabletes. Je---iv----ig -ogl--t-b--tte-. Jeg giver dig nogle tabletter. J-g g-v-r d-g n-g-e t-b-e-t-r- ------------------------------ Jeg giver dig nogle tabletter. 0
Es Jums izrakstīšu recepti. Je- -i--r--ig----rec-pt-t-l -p-te-e-. Jeg giver dig en recept til apoteket. J-g g-v-r d-g e- r-c-p- t-l a-o-e-e-. ------------------------------------- Jeg giver dig en recept til apoteket. 0

Īsi vārdi, gari vārdi

Vārda garums ir atkarīgs no informatīvā satura. To ir uzrādījui pētniecība Amerikā. Pētnieki novērtēja vārdus no desmit eiropiešu valodām. Tas tika paveikts ar datora palīdzību. Datora programma analizēja vairākus vārdus. Šajā procesā, tika izmantota formula, kas aprēķināja informatīvo saturu. Rezultāti bija skaidri. Jo īsāks vārds, jo mazāk informācijas tas nodod. Interesanti, ka mēs izmantojam biežāk īsos vārdu nekā garos. Tā iemesls, iespējams, ir runas efektivitāte. Runājot, mēs koncentrējamies uz nozīmīgākajām lietām. Tādēļ vārdiem, kuriem nav daudz informācijas, jābūt īsiem. Tā nodrošinot, ka mēs nepatērējam daudz laika nesvarīgām lietām. Garuma un satura korelācijai ir vēl viena priekšrocība. Tas nodrošina, ka informatīvais saturs vienmēr paliek viens un tas pats. Tas nozīmē, ka mēs noteiktā laika posmā pasakam tikpat daudz. Piemēram, mēs varam izmantot pāris garus vārdus. Bet mēs varam izmantot arī vairākus īsus vārdus. Nav nozīmes, ko mēs izlemjam: informatīvais saturs paliek tas pats. Rezultātā, mūsu valodai ir konsekvents ritms. Tad klausītājiem ir vieglāk izsekot mūs. Ja informācijas daudzums vienmēr būtu atšķirīgs, būtu grūti. Klausītājiem nebūtu iespējams labi pierast pie mūsu runas. Tā izpratne arī būtu padarīta sarežģīta. Tam, kurš vēlas būt saprasts, ieteicams izmantot īsus vārdus. Jo īsos vārdus var saprast labāk kā garos. Tādēļ strādā princips: Keep It Short and Simple! Īsumā: KISS!