Sarunvārdnīca

lv Vietējais sabiedriskais transports   »   da Lokaltrafik

36 [trīsdesmit seši]

Vietējais sabiedriskais transports

Vietējais sabiedriskais transports

36 [seksogtredive]

Lokaltrafik

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu dāņu Spēlēt Vairāk
Kur ir autobusa pietura? H-or--- --ss-op--s-ed--? H--- e- b--------------- H-o- e- b-s-t-p-e-t-d-t- ------------------------ Hvor er busstoppestedet? 0
Kurš autobuss brauc uz centru? H----e--b-s kør-r -il -e-t---? H------ b-- k---- t-- c------- H-i-k-n b-s k-r-r t-l c-n-r-m- ------------------------------ Hvilken bus kører til centrum? 0
Ar kuru tramvaju / trolejbusu / autobusu man jābrauc? Hvilk-n li-je s-al -eg----e? H------ l---- s--- j-- t---- H-i-k-n l-n-e s-a- j-g t-g-? ---------------------------- Hvilken linje skal jeg tage? 0
Vai man ir jāpārsēžas? Ska----g -k-f-e? S--- j-- s------ S-a- j-g s-i-t-? ---------------- Skal jeg skifte? 0
Kur man ir jāpārsēžas? Hv-- s-a--j-g--k--te? H--- s--- j-- s------ H-o- s-a- j-g s-i-t-? --------------------- Hvor skal jeg skifte? 0
Cik maksā braukšanas biļete? H-ad k--te- -- bi--e-? H--- k----- e- b------ H-a- k-s-e- e- b-l-e-? ---------------------- Hvad koster en billet? 0
Cik pieturu ir līdz centram? H--r -ang--st---e----e--er der -il ---tr--? H--- m---- s----------- e- d-- t-- c------- H-o- m-n-e s-o-p-s-e-e- e- d-r t-l c-n-r-m- ------------------------------------------- Hvor mange stoppesteder er der til centrum? 0
Jums šeit jāizkāpj. Du sk----- -er. D- s--- a- h--- D- s-a- a- h-r- --------------- Du skal af her. 0
Jums jāizkāpj pa aizmugurējām durvīm. D---k-----å af -agers-. D- s--- s-- a- b------- D- s-a- s-å a- b-g-r-t- ----------------------- Du skal stå af bagerst. 0
Nākamais metro vilciens nāks pēc 5 minūtēm. De- ----- -me------- ko--e- o--- m-nutter. D-- n---- (--------- k----- o- 5 m-------- D-t n-s-e (-e-r-)-o- k-m-e- o- 5 m-n-t-e-. ------------------------------------------ Det næste (metro)tog kommer om 5 minutter. 0
Nākamais tramvajs nāks pēc 10 minūtēm. Den-n--te ---r---n ko-----o---0 m---t-er. D-- n---- s------- k----- o- 1- m-------- D-n n-s-e s-o-v-g- k-m-e- o- 1- m-n-t-e-. ----------------------------------------- Den næste sporvogn kommer om 10 minutter. 0
Nākamais autobuss nāks pēc 15 minūtēm. De--næ--e-bu- -o---- o- 15 m-n--te-. D-- n---- b-- k----- o- 1- m-------- D-n n-s-e b-s k-m-e- o- 1- m-n-t-e-. ------------------------------------ Den næste bus kommer om 15 minutter. 0
Cikos ir pēdējais metro vilciens? Hv----- g-r--e--sids----------t-g? H------ g-- d-- s----- (---------- H-o-n-r g-r d-t s-d-t- (-e-r-)-o-? ---------------------------------- Hvornår går det sidste (metro)tog? 0
Cikos ir pēdējais tramvajs? H-ornår--år de--s-d--- s-o-vo-n? H------ g-- d-- s----- s-------- H-o-n-r g-r d-n s-d-t- s-o-v-g-? -------------------------------- Hvornår går den sidste sporvogn? 0
Cikos ir pēdējais autobuss? H--r-å- --r -en-sid-t---us? H------ g-- d-- s----- b--- H-o-n-r g-r d-n s-d-t- b-s- --------------------------- Hvornår går den sidste bus? 0
Vai Jums ir braukšanas biļete? H-r-d--k-r--o-t? H-- d- k-------- H-r d- k-r-k-r-? ---------------- Har du kørekort? 0
Biļete? – Nē, man nav. Et k-r-k-r---–----- d-- h-r-j-----ke. E- k-------- – N--- d-- h-- j-- i---- E- k-r-k-r-? – N-j- d-t h-r j-g i-k-. ------------------------------------- Et kørekort? – Nej, det har jeg ikke. 0
Tad Jums jāmaksā soda nauda. S- s-al--u --t--e----b-de. S- s--- d- b----- e- b---- S- s-a- d- b-t-l- e- b-d-. -------------------------- Så skal du betale en bøde. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodas attīstība

Tas ir skaidrs, kādēļ mēs viens ar otru sarunājamies. Mēs vēlamies apmainīties ar idejām un saprast viens otru. Kā valoda ir cēlusies, tas ir nav tik skaidrs. Vairākas teorijas pastāv. Skaidrs ir tas, ka valoda ir ļoti sena parādība. Noteiktas fiziskās īpašības bija priekšnoteikums runāšanais. Tie bija mums nepieciešami, lai veidotu skaņas. Jau neandertālieši bija spējīgi pielietot savas balsis. Tādā veidā tie varēja atšķirt sevi no dzīvniekiem. Vēl jo vairāk, skaļa balss bija nepieciešama, lai aizstāvētos. Persona varēja draudēt vai iebiedēt ienaidniekus. Tajos laikos bija jau izgudroti darba rīki un piepielietota uguns. Šīs zināšanas vajadzēja nodot tālāk. Runa bija nepieciešama arī dodoties medībās grupās. Jau pirms 2 miljoniem gadu, starp cilvēkiem bija vienkārša saprašanās. Pirmie valodnieciskie elementi vija zīmes un žesti. Bet cilvēki vēlējās sazināties arī tumsā. Svarīgā, viņiem vajadzēja iemācīties sarunāties vienam ar otru bez skatīšanās. Tādēļ attīstījās valoda , kas nomainīja žestus. Valoda, kādu mēs to tagad izprotam, ir ap 50 000 gadu veca. Kad homo sapiens pameta Āfriku, tas izplatīja valodu pa pasauli. Valoda atdalījās viena no otras atsevišķos reģionos. Tas nozīmē, ka parādījās vairākas valodu saimes. Tās saturēja tikai būtiskāko no valodas sistēmām. Tad valodas nebija tik komplicētas, kādas tās ir tagad. Tās attīstījās pateicoties gramatikai, fonoloģijai un semantikai. Dažādām valodām ir atšķirīgi risinājumi. Bet problēma vienmēr bija viena: kā parādīt, ko es domāju?