Sarunvārdnīca

lv Nedēļas dienas   »   da Ugedage

9 [deviņi]

Nedēļas dienas

Nedēļas dienas

9 [ni]

Ugedage

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu dāņu Spēlēt Vairāk
pirmdiena m--dag m----- m-n-a- ------ mandag 0
otrdiena t-rsd-g t------ t-r-d-g ------- tirsdag 0
trešdiena ons-ag o----- o-s-a- ------ onsdag 0
ceturtdiena t-rs-ag t------ t-r-d-g ------- torsdag 0
piektdiena f--d-g f----- f-e-a- ------ fredag 0
sestdiena lørdag l----- l-r-a- ------ lørdag 0
svētdiena sø--ag s----- s-n-a- ------ søndag 0
nedēļa ugen u--- u-e- ---- ugen 0
no pirmdienas līdz svētdienai fra man--- -il---ndag f-- m----- t-- s----- f-a m-n-a- t-l s-n-a- --------------------- fra mandag til søndag 0
Pirmā diena ir pirmdiena. D-n-første dag-e----ndag. D-- f----- d-- e- m------ D-n f-r-t- d-g e- m-n-a-. ------------------------- Den første dag er mandag. 0
Otrā diena ir otrdiena. D-- -nd-n------- -i-sdag. D-- a---- d-- e- t------- D-n a-d-n d-g e- t-r-d-g- ------------------------- Den anden dag er tirsdag. 0
Trešā diena ir trešdiena. D-n--r-d-e-da- e- ons---. D-- t----- d-- e- o------ D-n t-e-j- d-g e- o-s-a-. ------------------------- Den tredje dag er onsdag. 0
Ceturtā diena ir ceturtdiena. D-n---er-e---g--r t---da-. D-- f----- d-- e- t------- D-n f-e-d- d-g e- t-r-d-g- -------------------------- Den fjerde dag er torsdag. 0
Piektā diena ir piektdiena. Den-f-mt- dag--r-fr----. D-- f---- d-- e- f------ D-n f-m-e d-g e- f-e-a-. ------------------------ Den femte dag er fredag. 0
Sestā diena ir sestdiena. Den-sjet-e-d----r l----g. D-- s----- d-- e- l------ D-n s-e-t- d-g e- l-r-a-. ------------------------- Den sjette dag er lørdag. 0
Septītā diena ir svētdiena. D-- s--e----da--e--s---a-. D-- s------ d-- e- s------ D-n s-v-n-e d-g e- s-n-a-. -------------------------- Den syvende dag er søndag. 0
Nedēļā ir septiņas dienas. U-en---r-syv-dag-. U--- h-- s-- d---- U-e- h-r s-v d-g-. ------------------ Ugen har syv dage. 0
Mēs strādājam tikai piecas dienas. Vi-a----der-ku---em--age. V- a------- k-- f-- d---- V- a-b-j-e- k-n f-m d-g-. ------------------------- Vi arbejder kun fem dage. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mākslīgā valoda Esperanto

Angļu valoda ir šodien visnozīmīgākā pasaules valoda. Ir pieņemts, ka, to izmantojot, visiem cilvēkiem vajadzētu saprasties savā starpā. Citas valodas arī vēlētos sasniegt tādu mērķi. Piemēram, mākslīgās valodas. Mākslīgās valodas tiek radītas un attīstītas ar nolūku. Tas ir, tās tiek veidotas balstoties uz kādu plānu. Mākslīgajās valodās tiek izmantoti elementi no citām valodām. Tādā veidā to būtu vieglāk iemācīties pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Starptautiskā saskarsme ir mākslīgās valodas izveides mērķis. Esperanto it pati pazīstamākā mākslīgā valoda. To pirmo reizi iepazīstināja Varšavā, 1887. gadā. To izveidoja ārsts, Ludviks L. Zāmenhofs. Viņš uzskatīja, ka sociālo nemieru galvenais iemesls ir saziņas problēmas. Tādēļ viņš izveidoja valodu, kas apvienotu cilvēkus. To izmantojot, cilvēki viens ar otru runātu vienlīdzīgi. Ārsta pseidonīms bija Dr. Esperanto jeb Cerību pilns. Tas parāda, cik ļoti viņš ticēja savam sapnim. Bet ideja par universālu saprašanos ir daudz senāka. Līdz mūsdienām ir attīstītas dažādas mākslīgās valodas. Tās tiek saistītas ar iecietību un cilvēktiesībām. Vairāk kā 120 valstīs dzīvo runātāji, kas pārzin esperanto. Kā arī esperanto tiek kritizēts. Piemēram, 70% no leksikas sastāda romāņu valoda. Un esperanto veidota izteikti uz indoeiropiešu valodām. Tās runātāji savtarpēji mainās idejām konvencijās un sapulcēs. Tiek regulāri organizētas tikšanās un lekcijas. Tātad, vai esat gatavs apgūt nedaudz esperanto? Ĉu vi parolas Esperanton? – Jes, mi parolas Esperanton tre bone!