Sarunvārdnīca

lv Jautāt ceļu   »   el Ρωτάω για το δρόμο

40 [četrdesmit]

Jautāt ceļu

Jautāt ceļu

40 [σαράντα]

40 [saránta]

Ρωτάω για το δρόμο

[Rōtáō gia to drómo]

Varat noklikšķināt uz katras tukšās vietas, lai redzētu tekstu vai:   

latviešu grieķu Spēlēt Vairāk
Atvainojiet, lūdzu! Με σ---------! Με συγχωρείτε! 0
Me s----------!Me synchōreíte!
Vai Jūs varat man palīdzēt? Μπ------ ν- μ- β--------; Μπορείτε να με βοηθήσετε; 0
Mp------ n- m- b---------?Mporeíte na me boēthḗsete?
Kur šeit ir labs restorāns? Πο- υ------ ε-- έ-- κ--- ε---------; Πού υπάρχει εδώ ένα καλό εστιατόριο; 0
Po- y------- e-- é-- k--- e---------?Poú ypárchei edṓ éna kaló estiatório?
   
Krustojumā ejiet pa kreisi. Πη------- σ-- γ---- α-------. Πηγαίνετε στη γωνία αριστερά. 0
Pē------- s-- g---- a-------.Pēgaínete stē gōnía aristerá.
Tad ejiet nelielu gabalu taisni. Με-- π-------- γ-- λ--- ε-----. Μετά πηγαίνετε για λίγο ευθεία. 0
Me-- p-------- g-- l--- e------.Metá pēgaínete gia lígo eutheía.
Tad ejiet simts metrus pa labi. Στ- 100 μ---- κ---- δ----. Στα 100 μέτρα κάντε δεξιά. 0
St- 100 m---- k---- d----.Sta 100 métra kánte dexiá.
   
Jūs varat braukt arī ar autobusu. Μπ------ ν- π----- κ-- τ- λ--------. Μπορείτε να πάρετε και το λεωφορείο. 0
Mp------ n- p----- k-- t- l---------.Mporeíte na párete kai to leōphoreío.
Jūs varat braukt arī ar tramvaju. Μπ------ ν- π----- κ-- τ- τ---. Μπορείτε να πάρετε και το τραμ. 0
Mp------ n- p----- k-- t- t---.Mporeíte na párete kai to tram.
Jūs varat vienkārši braukt aiz manis. Μπ------ α--- ν- μ- α----------- μ- τ- α--------- ω- ε---. Μπορείτε απλά να με ακολουθήσετε με το αυτοκίνητο ως εκεί. 0
Mp------ a--- n- m- a------------ m- t- a--------- ō- e---.Mporeíte aplá na me akolouthḗsete me to autokínēto ōs ekeí.
   
Kā es varu nokļūt līdz futbola stadionam? Πώ- θ- π-- σ-- γ----- π----------; Πώς θα πάω στο γήπεδο ποδοσφαίρου; 0
Pṓ- t-- p-- s-- g----- p-----------?Pṓs tha páō sto gḗpedo podosphaírou?
Brauciet pāri tiltam! Δι------- τ- γ-----! Διασχίστε τη γέφυρα! 0
Di-------- t- g------!Diaschíste tē géphyra!
Brauciet cauri tunelim! Πε----- μ--- α-- τ- τ-----! Περάστε μέσα από το τούνελ! 0
Pe----- m--- a-- t- t-----!Peráste mésa apó to toúnel!
   
Brauciet līdz trešajam luksoforam. Πη------- ω- τ- τ---- φ-----. Πηγαίνετε ως το τρίτο φανάρι. 0
Pē------- ō- t- t---- p------.Pēgaínete ōs to tríto phanári.
Tad nogriezieties pirmajā ielā pa labi. Με-- σ------ σ--- π---- δ---- δ----. Μετά στρίψτε στον πρώτο δρόμο δεξιά. 0
Me-- s------- s--- p---- d---- d----.Metá strípste ston prṓto drómo dexiá.
Tad brauciet taisni pāri nākošajam krustojumam. Στ-- ε------ δ---------- σ--------- ε-----. Στην επόμενη διασταύρωση συνεχίζετε ευθεία. 0
St-- e------ d---------- s---------- e------.Stēn epómenē diastaúrōsē synechízete eutheía.
   
Atvainojiet, kā es varu nokļūt lidostā? Συ------- π-- θ- π-- σ-- α---------; Συγγνώμη, πώς θα πάω στο αεροδρόμιο; 0
Sy------- p-- t-- p-- s-- a---------?Syngnṓmē, pṓs tha páō sto aerodrómio?
Vislabāk brauciet ar metro. Πά--- κ------- τ- μ----. Πάρτε καλύτερα το μετρό. 0
Pá--- k------- t- m----.Párte kalýtera to metró.
Brauciet līdz gala stacijai! Απ-- σ-------- μ---- τ- τ----. Απλά συνεχίστε μέχρι το τέρμα. 0
Ap-- s--------- m----- t- t----.Aplá synechíste méchri to térma.
   

Dzīvnieku valoda

Kad mēs gribam izpausties, mēs izmantojam savu valodu. Arī dzīvniekiem ir sava valoda. Un viņi to izmanto tieši tāpat, kā mēs - cilvēki. Tie sazinās viens ar otru, lai apmainītos ar informāciju. Katrai dzīvnieku sugai ir sava īpaša valoda. Pat termīti sazinās viens ar otru. Kad tie ir apdraudēti, tie nogāž savus ķermeņus uz zemes. Tā viņi brīdina viens otru. Citi dzīvnieki svilpo tuvojoties ienaidniekam. Bitas sarunajas viena ar otru dejojot. Tā tās parāda citām bitēm, kur atrast kaut ko ēdamu. Vaļi izdveš skaņu, kuru var sadzirdēt 5000 km attālumā. Tie sazinās izmantojot īpašas dziesmas. Tāpat arī ziloņi nodod viens otram dažādus akustiskos signālus. Bet cilvēki tos nevar sadzirdēt. Vairums dzīvnieku valodu ir ļoti sarežģītas. Tās sastāv no dažādu zīmju savienojumiem. Tiek izmantoti akustiski, ķīmiski un optiski signāli. Bez tam, tie izmanto dažādus žestus. Līdz šim cilvēki ir iemācījušies mājdzīvnieku valodu. Viņi zina, kad suns ir laimīgs. Un viņi atpazīst, kad kaķis vēlas palikt viens. Kaut arī suņi un kaķi izmanto ļoti atšķirīgas valodas. Vairāki signāli ir pilnīgi pretēji. Ilgi bija uzskatīts, ka viņi viens otram vienkārši nepatīk. Bet viņi tikai pārprot viens otru. Tas noved suņus un kaķus pie savstarpējas nesaskaņas. Tātad arī dzīvnieki plēšas dēļ savsatrpējiem pārpratumiem…