Sarunvārdnīca

lv Jautāt ceļu   »   be Пытацца пра дарогу

40 [četrdesmit]

Jautāt ceļu

Jautāt ceļu

40 [сорак]

40 [sorak]

Пытацца пра дарогу

[Pytatstsa pra darogu]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu baltkrievu Spēlēt Vairāk
Atvainojiet, lūdzu! Пр------! Прабачце! 0
P---------! Pr--------! Prabachtse! P-a-a-h-s-! ----------!
Vai Jūs varat man palīdzēt? Не м---- б В- м-- п------? Не маглі б Вы мне памагчы? 0
N- m---- b V- m-- p-------? Ne m---- b V- m-- p-------? Ne maglі b Vy mne pamagchy? N- m-g-і b V- m-e p-m-g-h-? --------------------------?
Kur šeit ir labs restorāns? Дз- т-- ё--- д---- р-------? Дзе тут ёсць добры рэстаран? 0
D-- t-- y----’ d---- r-------? Dz- t-- y----- d---- r-------? Dze tut yosts’ dobry restaran? D-e t-t y-s-s’ d-b-y r-s-a-a-? -------------’---------------?
Krustojumā ejiet pa kreisi. Па------- з- р-- н-----. Павярніце за рог налева. 0
P---------- z- r-- n-----. Pa--------- z- r-- n-----. Pavyarnіtse za rog naleva. P-v-a-n-t-e z- r-g n-l-v-. -------------------------.
Tad ejiet nelielu gabalu taisni. По--- т---- п-------- п----. Потым трохі прайдзіце прама. 0
P---- t----- p--------- p----. Po--- t----- p--------- p----. Potym trokhі praydzіtse prama. P-t-m t-o-h- p-a-d-і-s- p-a-a. -----------------------------.
Tad ejiet simts metrus pa labi. По--- з------- н------ і п-------- с-- м-----. Потым звярніце направа і прайдзіце сто метраў. 0
P---- z--------- n------ і p--------- s-- m-----. Po--- z--------- n------ і p--------- s-- m-----. Potym zvyarnіtse naprava і praydzіtse sto metrau. P-t-m z-y-r-і-s- n-p-a-a і p-a-d-і-s- s-o m-t-a-. ------------------------------------------------.
Jūs varat braukt arī ar autobusu. Та----- В- м----- с---- н- а------. Таксама Вы можаце сесці на аўтобус. 0
T------ V- m------- s----- n- a------. Ta----- V- m------- s----- n- a------. Taksama Vy mozhatse sestsі na autobus. T-k-a-a V- m-z-a-s- s-s-s- n- a-t-b-s. -------------------------------------.
Jūs varat braukt arī ar tramvaju. Та----- В- м----- с---- н- т------. Таксама Вы можаце сесці на трамвай. 0
T------ V- m------- s----- n- t------. Ta----- V- m------- s----- n- t------. Taksama Vy mozhatse sestsі na tramvay. T-k-a-a V- m-z-a-s- s-s-s- n- t-a-v-y. -------------------------------------.
Jūs varat vienkārši braukt aiz manis. Та----- В- м----- п----- п------- з- м---. Таксама Вы можаце проста праехаць за мной. 0
T------ V- m------- p----- p--------’ z- m---. Ta----- V- m------- p----- p--------- z- m---. Taksama Vy mozhatse prosta praekhats’ za mnoy. T-k-a-a V- m-z-a-s- p-o-t- p-a-k-a-s’ z- m-o-. ------------------------------------’--------.
Kā es varu nokļūt līdz futbola stadionam? Як м-- п------ д- ф---------- с-------? Як мне прайсці да футбольнага стадыёна? 0
Y-- m-- p------- d- f-----’n--- s-------? Ya- m-- p------- d- f---------- s-------? Yak mne praystsі da futbol’naga stadyena? Y-k m-e p-a-s-s- d- f-t-o-’n-g- s-a-y-n-? --------------------------’-------------?
Brauciet pāri tiltam! Пе-------- п--- м---! Перайдзіце праз мост! 0
P---------- p--- m---! Pe--------- p--- m---! Peraydzіtse praz most! P-r-y-z-t-e p-a- m-s-! ---------------------!
Brauciet cauri tunelim! Пр------- п--- т-----! Праедзьце праз тунэль! 0
P-----’t-- p--- t----’! Pr-------- p--- t-----! Praedz’tse praz tunel’! P-a-d-’t-e p-a- t-n-l’! ------’--------------’!
Brauciet līdz trešajam luksoforam. Пр------- д- т------ с---------. Праедзьце да трэцяга святлафора. 0
P-----’t-- d- t-------- s----------. Pr-------- d- t-------- s----------. Praedz’tse da tretsyaga svyatlafora. P-a-d-’t-e d- t-e-s-a-a s-y-t-a-o-a. ------’----------------------------.
Tad nogriezieties pirmajā ielā pa labi. По--- з------- н- п----- п------- н------. Потым звярніце на першым павароце направа. 0
P---- z--------- n- p------ p-------- n------. Po--- z--------- n- p------ p-------- n------. Potym zvyarnіtse na pershym pavarotse naprava. P-t-m z-y-r-і-s- n- p-r-h-m p-v-r-t-e n-p-a-a. ---------------------------------------------.
Tad brauciet taisni pāri nākošajam krustojumam. По--- п-------- н------- н-------- с----------. Потым праедзьце наўпрост наступнае скрыжаванне. 0
P---- p-----’t-- n------- n-------- s-----------. Po--- p--------- n------- n-------- s-----------. Potym praedz’tse nauprost nastupnae skryzhavanne. P-t-m p-a-d-’t-e n-u-r-s- n-s-u-n-e s-r-z-a-a-n-. ------------’-----------------------------------.
Atvainojiet, kā es varu nokļūt lidostā? Пр--- п---------- я- м-- т------ у а-------? Прашу прабачэння, як мне трапіць у аэрапорт? 0
P----- p-----------, y-- m-- t------’ u a-------? Pr---- p------------ y-- m-- t------- u a-------? Prashu prabachennya, yak mne trapіts’ u aeraport? P-a-h- p-a-a-h-n-y-, y-k m-e t-a-і-s’ u a-r-p-r-? -------------------,----------------’-----------?
Vislabāk brauciet ar metro. На----- п-------- н- м----. Найлепш праедзьце на метро. 0
N------- p-----’t-- n- m----. Na------ p--------- n- m----. Naylepsh praedz’tse na metro. N-y-e-s- p-a-d-’t-e n- m-t-o. ---------------’------------.
Brauciet līdz gala stacijai! Пр---- п-------- д- к------- с------. Проста праедзьце да канцавой станцыі. 0
P----- p-----’t-- d- k-------- s-------. Pr---- p--------- d- k-------- s-------. Prosta praedz’tse da kantsavoy stantsyі. P-o-t- p-a-d-’t-e d- k-n-s-v-y s-a-t-y-. -------------’-------------------------.

Dzīvnieku valoda

Kad mēs gribam izpausties, mēs izmantojam savu valodu. Arī dzīvniekiem ir sava valoda. Un viņi to izmanto tieši tāpat, kā mēs - cilvēki. Tie sazinās viens ar otru, lai apmainītos ar informāciju. Katrai dzīvnieku sugai ir sava īpaša valoda. Pat termīti sazinās viens ar otru. Kad tie ir apdraudēti, tie nogāž savus ķermeņus uz zemes. Tā viņi brīdina viens otru. Citi dzīvnieki svilpo tuvojoties ienaidniekam. Bitas sarunajas viena ar otru dejojot. Tā tās parāda citām bitēm, kur atrast kaut ko ēdamu. Vaļi izdveš skaņu, kuru var sadzirdēt 5000 km attālumā. Tie sazinās izmantojot īpašas dziesmas. Tāpat arī ziloņi nodod viens otram dažādus akustiskos signālus. Bet cilvēki tos nevar sadzirdēt. Vairums dzīvnieku valodu ir ļoti sarežģītas. Tās sastāv no dažādu zīmju savienojumiem. Tiek izmantoti akustiski, ķīmiski un optiski signāli. Bez tam, tie izmanto dažādus žestus. Līdz šim cilvēki ir iemācījušies mājdzīvnieku valodu. Viņi zina, kad suns ir laimīgs. Un viņi atpazīst, kad kaķis vēlas palikt viens. Kaut arī suņi un kaķi izmanto ļoti atšķirīgas valodas. Vairāki signāli ir pilnīgi pretēji. Ilgi bija uzskatīts, ka viņi viens otram vienkārši nepatīk. Bet viņi tikai pārprot viens otru. Tas noved suņus un kaķus pie savstarpējas nesaskaņas. Tātad arī dzīvnieki plēšas dēļ savsatrpējiem pārpratumiem…