Sarunvārdnīca

lv Jautāt ceļu   »   et Tee küsimine

40 [četrdesmit]

Jautāt ceļu

Jautāt ceļu

40 [nelikümmend]

Tee küsimine

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
Atvainojiet, lūdzu! Va-------! Vabandage! 0
Vai Jūs varat man palīdzēt? Sa--- t- m--- a-----? Saate te mind aidata? 0
Kur šeit ir labs restorāns? Ku- o- s--- h-- r-------? Kus on siin hea restoran? 0
Krustojumā ejiet pa kreisi. Mi--- v------- ü---- n----. Minge vasakule ümber nurga. 0
Tad ejiet nelielu gabalu taisni. Mi--- s------- v---- m--- o---. Minge seejärel veidi maad otse. 0
Tad ejiet simts metrus pa labi. Mi--- s--- s--- m------ p-------. Minge siis sada meetrit paremale. 0
Jūs varat braukt arī ar autobusu. Te v---- k- b------ m----. Te võite ka bussiga minna. 0
Jūs varat braukt arī ar tramvaju. Te v---- k- t------- m----. Te võite ka trammiga minna. 0
Jūs varat vienkārši braukt aiz manis. Te v---- k- m--- j---- s----. Te võite ka minu järel sõita. 0
Kā es varu nokļūt līdz futbola stadionam? Ku---- s--- m- j-------------------? Kuidas saan ma jalgpallistaadionile? 0
Brauciet pāri tiltam! Ül----- s---! Ületage sild! 0
Brauciet cauri tunelim! Sõ---- l--- t------! Sõitke läbi tunneli! 0
Brauciet līdz trešajam luksoforam. Sõ---- k------- f------. Sõitke kolmanda foorini. 0
Tad nogriezieties pirmajā ielā pa labi. Pö----- s------- e-------- t------- p------. Pöörake seejärel esimesele tänavale paremal. 0
Tad brauciet taisni pāri nākošajam krustojumam. Sõ---- s--- o--- ü-- j------- r-------. Sõitke siis otse üle järgmise ristmiku. 0
Atvainojiet, kā es varu nokļūt lidostā? Va-------- k----- m- j---- l---------? Vabandage, kuidas ma jõuan lennujaama? 0
Vislabāk brauciet ar metro. Pa--- o----- k-- t- m------- l--------. Parem oleks, kui te metrooga läheksite. 0
Brauciet līdz gala stacijai! Sõ---- l------- l----------. Sõitke lihtsalt lõppjaamani. 0

Dzīvnieku valoda

Kad mēs gribam izpausties, mēs izmantojam savu valodu. Arī dzīvniekiem ir sava valoda. Un viņi to izmanto tieši tāpat, kā mēs - cilvēki. Tie sazinās viens ar otru, lai apmainītos ar informāciju. Katrai dzīvnieku sugai ir sava īpaša valoda. Pat termīti sazinās viens ar otru. Kad tie ir apdraudēti, tie nogāž savus ķermeņus uz zemes. Tā viņi brīdina viens otru. Citi dzīvnieki svilpo tuvojoties ienaidniekam. Bitas sarunajas viena ar otru dejojot. Tā tās parāda citām bitēm, kur atrast kaut ko ēdamu. Vaļi izdveš skaņu, kuru var sadzirdēt 5000 km attālumā. Tie sazinās izmantojot īpašas dziesmas. Tāpat arī ziloņi nodod viens otram dažādus akustiskos signālus. Bet cilvēki tos nevar sadzirdēt. Vairums dzīvnieku valodu ir ļoti sarežģītas. Tās sastāv no dažādu zīmju savienojumiem. Tiek izmantoti akustiski, ķīmiski un optiski signāli. Bez tam, tie izmanto dažādus žestus. Līdz šim cilvēki ir iemācījušies mājdzīvnieku valodu. Viņi zina, kad suns ir laimīgs. Un viņi atpazīst, kad kaķis vēlas palikt viens. Kaut arī suņi un kaķi izmanto ļoti atšķirīgas valodas. Vairāki signāli ir pilnīgi pretēji. Ilgi bija uzskatīts, ka viņi viens otram vienkārši nepatīk. Bet viņi tikai pārprot viens otru. Tas noved suņus un kaķus pie savstarpējas nesaskaņas. Tātad arī dzīvnieki plēšas dēļ savsatrpējiem pārpratumiem…