Sarunvārdnīca

lv Jautāt ceļu   »   tr Yol sormak

40 [četrdesmit]

Jautāt ceļu

Jautāt ceļu

40 [kırk]

Yol sormak

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu turku Spēlēt Vairāk
Atvainojiet, lūdzu! A--ed--s----! A------------ A-f-d-r-i-i-! ------------- Affedersiniz! 0
Vai Jūs varat man palīdzēt? B--a--------edeb---r---s----? B--- y----- e------- m------- B-n- y-r-ı- e-e-i-i- m-s-n-z- ----------------------------- Bana yardım edebilir misiniz? 0
Kur šeit ir labs restorāns? Bu---- i-i--ir-------an n-r--e -ar? B----- i-- b-- r------- n----- v--- B-r-d- i-i b-r r-s-o-a- n-r-d- v-r- ----------------------------------- Burada iyi bir restoran nerede var? 0
Krustojumā ejiet pa kreisi. K----e---o-a -ap--. K------ s--- s----- K-ş-d-n s-l- s-p-n- ------------------- Köşeden sola sapın. 0
Tad ejiet nelielu gabalu taisni. Onda- --n-a bir ---ça--ü--ü- g-d-n. O---- s---- b-- p---- d----- g----- O-d-n s-n-a b-r p-r-a d-m-ü- g-d-n- ----------------------------------- Ondan sonra bir parça dümdüz gidin. 0
Tad ejiet simts metrus pa labi. On--n-so-ra-yü- m--r--s---------. O---- s---- y-- m---- s--- g----- O-d-n s-n-a y-z m-t-e s-ğ- g-d-n- --------------------------------- Ondan sonra yüz metre sağa gidin. 0
Jūs varat braukt arī ar autobusu. O-o-ü-----e gi-e-il-r-i---. O------- d- g-------------- O-o-ü-l- d- g-d-b-l-r-i-i-. --------------------------- Otobüsle de gidebilirsiniz. 0
Jūs varat braukt arī ar tramvaju. Tra--a---le-de --de-i--rsin-z. T------ i-- d- g-------------- T-a-v-y i-e d- g-d-b-l-r-i-i-. ------------------------------ Tramvay ile de gidebilirsiniz. 0
Jūs varat vienkārši braukt aiz manis. Beni t-k---de e-e-il-r-i---. B--- t---- d- e------------- B-n- t-k-p d- e-e-i-i-s-n-z- ---------------------------- Beni takip de edebilirsiniz. 0
Kā es varu nokļūt līdz futbola stadionam? S-a--um- na--l ---ebil--i-? S------- n---- g----------- S-a-y-m- n-s-l g-d-b-l-r-m- --------------------------- Stadyuma nasıl gidebilirim? 0
Brauciet pāri tiltam! K--rü---g-ç--! K------ g----- K-p-ü-ü g-ç-n- -------------- Köprüyü geçin! 0
Brauciet cauri tunelim! Tü-e-------ç-n! T------- g----- T-n-l-e- g-ç-n- --------------- Tünelden geçin! 0
Brauciet līdz trešajam luksoforam. Üçü-c- l--b--- k--ar g---n. Ü----- l------ k---- g----- Ü-ü-c- l-m-a-a k-d-r g-d-n- --------------------------- Üçüncü lambaya kadar gidin. 0
Tad nogriezieties pirmajā ielā pa labi. On-an so-r--ilk-cad-e-e- sağa s-p-n. O---- s---- i-- c------- s--- s----- O-d-n s-n-a i-k c-d-e-e- s-ğ- s-p-n- ------------------------------------ Ondan sonra ilk caddeden sağa sapın. 0
Tad brauciet taisni pāri nākošajam krustojumam. On-a--------b-r son-a----a--ak--n dü-----gid--. O---- s---- b-- s------ k-------- d----- g----- O-d-n s-n-a b-r s-n-a-i k-v-a-t-n d-m-ü- g-d-n- ----------------------------------------------- Ondan sonra bir sonraki kavşaktan dümdüz gidin. 0
Atvainojiet, kā es varu nokļūt lidostā? A-f----si---- -av--i-an----nasıl g-de--ğim? A------------ h----------- n---- g--------- A-f-d-r-i-i-, h-v-l-m-n-n- n-s-l g-d-c-ğ-m- ------------------------------------------- Affedersiniz, havalimanına nasıl gideceğim? 0
Vislabāk brauciet ar metro. E- i---- ---ro-l- -i-in. E- i---- m------- g----- E- i-i-i m-t-o-l- g-d-n- ------------------------ En iyisi metroyla gidin. 0
Brauciet līdz gala stacijai! Son---r-ğa --da- -i-in. S-- d----- k---- g----- S-n d-r-ğ- k-d-r g-d-n- ----------------------- Son durağa kadar gidin. 0

Dzīvnieku valoda

Kad mēs gribam izpausties, mēs izmantojam savu valodu. Arī dzīvniekiem ir sava valoda. Un viņi to izmanto tieši tāpat, kā mēs - cilvēki. Tie sazinās viens ar otru, lai apmainītos ar informāciju. Katrai dzīvnieku sugai ir sava īpaša valoda. Pat termīti sazinās viens ar otru. Kad tie ir apdraudēti, tie nogāž savus ķermeņus uz zemes. Tā viņi brīdina viens otru. Citi dzīvnieki svilpo tuvojoties ienaidniekam. Bitas sarunajas viena ar otru dejojot. Tā tās parāda citām bitēm, kur atrast kaut ko ēdamu. Vaļi izdveš skaņu, kuru var sadzirdēt 5000 km attālumā. Tie sazinās izmantojot īpašas dziesmas. Tāpat arī ziloņi nodod viens otram dažādus akustiskos signālus. Bet cilvēki tos nevar sadzirdēt. Vairums dzīvnieku valodu ir ļoti sarežģītas. Tās sastāv no dažādu zīmju savienojumiem. Tiek izmantoti akustiski, ķīmiski un optiski signāli. Bez tam, tie izmanto dažādus žestus. Līdz šim cilvēki ir iemācījušies mājdzīvnieku valodu. Viņi zina, kad suns ir laimīgs. Un viņi atpazīst, kad kaķis vēlas palikt viens. Kaut arī suņi un kaķi izmanto ļoti atšķirīgas valodas. Vairāki signāli ir pilnīgi pretēji. Ilgi bija uzskatīts, ka viņi viens otram vienkārši nepatīk. Bet viņi tikai pārprot viens otru. Tas noved suņus un kaķus pie savstarpējas nesaskaņas. Tātad arī dzīvnieki plēšas dēļ savsatrpējiem pārpratumiem…