Sarunvārdnīca

lv Jautāt ceļu   »   sl Vprašati za pot

40 [četrdesmit]

Jautāt ceļu

Jautāt ceļu

40 [štirideset]

Vprašati za pot

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
Atvainojiet, lūdzu! O--o----e! O--------- O-r-s-i-e- ---------- Oprostite! 0
Vai Jūs varat man palīdzēt? A-i-m- -ahko-pom-g---? A-- m- l---- p-------- A-i m- l-h-o p-m-g-t-? ---------------------- Ali mi lahko pomagate? 0
Kur šeit ir labs restorāns? Kj-----t---- k-k------b---r--tav---i--? K-- j- t---- k----- d---- r------------ K-e j- t-k-j k-k-n- d-b-a r-s-a-r-c-j-? --------------------------------------- Kje je tukaj kakšna dobra restavracija? 0
Krustojumā ejiet pa kreisi. Tam -a--o-a-- pojdite-----ev-. T-- n- v----- p------ n- l---- T-m n- v-g-l- p-j-i-e n- l-v-. ------------------------------ Tam na vogalu pojdite na levo. 0
Tad ejiet nelielu gabalu taisni. P-te--p-j---- mal- n-----ost. P---- p------ m--- n--------- P-t-m p-j-i-e m-l- n-r-v-o-t- ----------------------------- Potem pojdite malo naravnost. 0
Tad ejiet simts metrus pa labi. Pot-m ----i----t- -e--o--na-d--n-. P---- p------ s-- m----- n- d----- P-t-m p-j-i-e s-o m-t-o- n- d-s-o- ---------------------------------- Potem pojdite sto metrov na desno. 0
Jūs varat braukt arī ar autobusu. Lah-o -re-te-tu---z av---u-om. L---- g----- t--- z a--------- L-h-o g-e-t- t-d- z a-t-b-s-m- ------------------------------ Lahko greste tudi z avtobusom. 0
Jūs varat braukt arī ar tramvaju. La-k- --est- t-di-s-t-am---em. L---- g----- t--- s t--------- L-h-o g-e-t- t-d- s t-a-v-j-m- ------------------------------ Lahko greste tudi s tramvajem. 0
Jūs varat vienkārši braukt aiz manis. La-k--se ---i e--s--vno-p---e-e ---m-n-. L---- s- t--- e-------- p------ z- m---- L-h-o s- t-d- e-o-t-v-o p-l-e-e z- m-n-. ---------------------------------------- Lahko se tudi enostavno peljete za mano. 0
Kā es varu nokļūt līdz futbola stadionam? K--o p---em--o-nog-met--ga -t-dio-a? K--- p----- d- n---------- s-------- K-k- p-i-e- d- n-g-m-t-e-a s-a-i-n-? ------------------------------------ Kako pridem do nogometnega stadiona? 0
Brauciet pāri tiltam! P--č--jte--ost! P-------- m---- P-e-k-j-e m-s-! --------------- Prečkajte most! 0
Brauciet cauri tunelim! P-l--t------i-t-nel! P------ s---- t----- P-l-i-e s-o-i t-n-l- -------------------- Peljite skozi tunel! 0
Brauciet līdz trešajam luksoforam. P-lji-e se d----e-je-- -e----r-a. P------ s- d- t------- s--------- P-l-i-e s- d- t-e-j-g- s-m-f-r-a- --------------------------------- Peljite se do tretjega semaforja. 0
Tad nogriezieties pirmajā ielā pa labi. Potem-zav--------r-- -l----na---s--. P---- z------ v p--- u---- n- d----- P-t-m z-v-j-e v p-v- u-i-o n- d-s-i- ------------------------------------ Potem zavijte v prvo ulico na desni. 0
Tad brauciet taisni pāri nākošajam krustojumam. Z-tem -el--te-na------- č-z -as---n-e k-iži-če. Z---- p------ n-------- č-- n-------- k-------- Z-t-m p-l-i-e n-r-v-o-t č-z n-s-e-n-e k-i-i-č-. ----------------------------------------------- Zatem peljite naravnost čez naslednje križišče. 0
Atvainojiet, kā es varu nokļūt lidostā? Opr-st--e,-k--o-p----- -- -e--l-šč-? O--------- k--- p----- n- l--------- O-r-s-i-e- k-k- p-i-e- n- l-t-l-š-e- ------------------------------------ Oprostite, kako pridem na letališče? 0
Vislabāk brauciet ar metro. Na----j----,--- -r-st- s--o-z-m--o ž-lezni-o-(- m-tr-j---. N------- j-- d- g----- s p-------- ž-------- (- m--------- N-j-o-j- j-, d- g-e-t- s p-d-e-s-o ž-l-z-i-o (- m-t-o-e-)- ---------------------------------------------------------- Najbolje je, da greste s podzemsko železnico (z metrojem). 0
Brauciet līdz gala stacijai! Pe---te -e enos----- ----on-ne -os-aje. P------ s- e-------- d- k----- p------- P-l-i-e s- e-o-t-v-o d- k-n-n- p-s-a-e- --------------------------------------- Peljite se enostavno do končne postaje. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Dzīvnieku valoda

Kad mēs gribam izpausties, mēs izmantojam savu valodu. Arī dzīvniekiem ir sava valoda. Un viņi to izmanto tieši tāpat, kā mēs - cilvēki. Tie sazinās viens ar otru, lai apmainītos ar informāciju. Katrai dzīvnieku sugai ir sava īpaša valoda. Pat termīti sazinās viens ar otru. Kad tie ir apdraudēti, tie nogāž savus ķermeņus uz zemes. Tā viņi brīdina viens otru. Citi dzīvnieki svilpo tuvojoties ienaidniekam. Bitas sarunajas viena ar otru dejojot. Tā tās parāda citām bitēm, kur atrast kaut ko ēdamu. Vaļi izdveš skaņu, kuru var sadzirdēt 5000 km attālumā. Tie sazinās izmantojot īpašas dziesmas. Tāpat arī ziloņi nodod viens otram dažādus akustiskos signālus. Bet cilvēki tos nevar sadzirdēt. Vairums dzīvnieku valodu ir ļoti sarežģītas. Tās sastāv no dažādu zīmju savienojumiem. Tiek izmantoti akustiski, ķīmiski un optiski signāli. Bez tam, tie izmanto dažādus žestus. Līdz šim cilvēki ir iemācījušies mājdzīvnieku valodu. Viņi zina, kad suns ir laimīgs. Un viņi atpazīst, kad kaķis vēlas palikt viens. Kaut arī suņi un kaķi izmanto ļoti atšķirīgas valodas. Vairāki signāli ir pilnīgi pretēji. Ilgi bija uzskatīts, ka viņi viens otram vienkārši nepatīk. Bet viņi tikai pārprot viens otru. Tas noved suņus un kaķus pie savstarpējas nesaskaņas. Tātad arī dzīvnieki plēšas dēļ savsatrpējiem pārpratumiem…