Мұ-да -а--же--е ж-қс---е-ра--а-а----?
Мұнда қай жерде жақсы мейрамхана бар?
М-н-а қ-й ж-р-е ж-қ-ы м-й-а-х-н- б-р-
-------------------------------------
Мұнда қай жерде жақсы мейрамхана бар? 0 Mu-da qa--j-r---j-q-- -eyramxan- ---?Munda qay jerde jaqsı meyramxana bar?M-n-a q-y j-r-e j-q-ı m-y-a-x-n- b-r--------------------------------------Munda qay jerde jaqsı meyramxana bar?
Со-а----------раз---ра-жүр---з.
Содан кейін біраз тура жүріңіз.
С-д-н к-й-н б-р-з т-р- ж-р-ң-з-
-------------------------------
Содан кейін біраз тура жүріңіз. 0 So--n key---b-r-- t-r-----iñiz.Sodan keyin biraz twra jüriñiz.S-d-n k-y-n b-r-z t-r- j-r-ñ-z--------------------------------Sodan keyin biraz twra jüriñiz.
Авто-ус-а о--р--ңы--д----ла--.
Автобусқа отырсаңыз да болады.
А-т-б-с-а о-ы-с-ң-з д- б-л-д-.
------------------------------
Автобусқа отырсаңыз да болады. 0 Av-o--sqa otır-añız-d- ----dı.Avtobwsqa otırsañız da boladı.A-t-b-s-a o-ı-s-ñ-z d- b-l-d-.------------------------------Avtobwsqa otırsañız da boladı.
Т---вайғ- --ырс-ң-- да б-л---.
Трамвайға отырсаңыз да болады.
Т-а-в-й-а о-ы-с-ң-з д- б-л-д-.
------------------------------
Трамвайға отырсаңыз да болады. 0 T-amva----otı--a-ı- -a-b-lad-.Tramvayğa otırsañız da boladı.T-a-v-y-a o-ı-s-ñ-z d- b-l-d-.------------------------------Tramvayğa otırsañız da boladı.
Мен---с----нан -ү--- -т---а-ы--д- -ол---.
Менің соңымнан жүріп отырсаңыз да болады.
М-н-ң с-ң-м-а- ж-р-п о-ы-с-ң-з д- б-л-д-.
-----------------------------------------
Менің соңымнан жүріп отырсаңыз да болады. 0 Meniñ so--m-an---r-- o-ır----z-d- ----d-.Meniñ soñımnan jürip otırsañız da boladı.M-n-ñ s-ñ-m-a- j-r-p o-ı-s-ñ-z d- b-l-d-.-----------------------------------------Meniñ soñımnan jürip otırsañız da boladı.
Kad mēs gribam izpausties, mēs izmantojam savu valodu.
Arī dzīvniekiem ir sava valoda.
Un viņi to izmanto tieši tāpat, kā mēs - cilvēki.
Tie sazinās viens ar otru, lai apmainītos ar informāciju.
Katrai dzīvnieku sugai ir sava īpaša valoda.
Pat termīti sazinās viens ar otru.
Kad tie ir apdraudēti, tie nogāž savus ķermeņus uz zemes.
Tā viņi brīdina viens otru.
Citi dzīvnieki svilpo tuvojoties ienaidniekam.
Bitas sarunajas viena ar otru dejojot.
Tā tās parāda citām bitēm, kur atrast kaut ko ēdamu.
Vaļi izdveš skaņu, kuru var sadzirdēt 5000 km attālumā.
Tie sazinās izmantojot īpašas dziesmas.
Tāpat arī ziloņi nodod viens otram dažādus akustiskos signālus.
Bet cilvēki tos nevar sadzirdēt.
Vairums dzīvnieku valodu ir ļoti sarežģītas.
Tās sastāv no dažādu zīmju savienojumiem.
Tiek izmantoti akustiski, ķīmiski un optiski signāli.
Bez tam, tie izmanto dažādus žestus.
Līdz šim cilvēki ir iemācījušies mājdzīvnieku valodu.
Viņi zina, kad suns ir laimīgs.
Un viņi atpazīst, kad kaķis vēlas palikt viens.
Kaut arī suņi un kaķi izmanto ļoti atšķirīgas valodas.
Vairāki signāli ir pilnīgi pretēji.
Ilgi bija uzskatīts, ka viņi viens otram vienkārši nepatīk.
Bet viņi tikai pārprot viens otru.
Tas noved suņus un kaķus pie savstarpējas nesaskaņas.
Tātad arī dzīvnieki plēšas dēļ savsatrpējiem pārpratumiem…