Sarunvārdnīca

lv Diskotēkā   »   fr A la discothèque

46 [četrdesmit seši]

Diskotēkā

Diskotēkā

46 [quarante-six]

A la discothèque

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu franču Spēlēt Vairāk
Vai šī vieta ir brīva? Es---e---- c-tt- -l--e------i-r- ? Est-ce que cette place est libre ? E-t-c- q-e c-t-e p-a-e e-t l-b-e ? ---------------------------------- Est-ce que cette place est libre ? 0
Vai es drīkstu apsēsties Jums blakus? P-is-je m’a-s---- ------ de-vou--? Puis-je m’asseoir à côté de vous ? P-i---e m-a-s-o-r à c-t- d- v-u- ? ---------------------------------- Puis-je m’asseoir à côté de vous ? 0
Labprāt. J--vo--------ie. Je vous en prie. J- v-u- e- p-i-. ---------------- Je vous en prie. 0
Kā Jums patīk mūzika? Com-ent------ez---us -- -us-q---? Comment trouvez-vous la musique ? C-m-e-t t-o-v-z-v-u- l- m-s-q-e ? --------------------------------- Comment trouvez-vous la musique ? 0
Nedaudz par skaļu. Un peu----- -or--. Un peu trop forte. U- p-u t-o- f-r-e- ------------------ Un peu trop forte. 0
Bet grupa spēlē gluži labi. M--s l- gr-u-e----- tr---bi-n. Mais le groupe joue très bien. M-i- l- g-o-p- j-u- t-è- b-e-. ------------------------------ Mais le groupe joue très bien. 0
Vai Jūs te esat bieži? V--ez-vous ----e-- i-- ? Venez-vous souvent ici ? V-n-z-v-u- s-u-e-t i-i ? ------------------------ Venez-vous souvent ici ? 0
Nē, šī ir pirmā reize. Non- c’--t-l--p-em-----f--s. Non, c’est la première fois. N-n- c-e-t l- p-e-i-r- f-i-. ---------------------------- Non, c’est la première fois. 0
Es te nekad vēl neesmu bijusi. Je--’y---ai--en---- ja-a-- ve--e. Je n’y étais encore jamais venue. J- n-y é-a-s e-c-r- j-m-i- v-n-e- --------------------------------- Je n’y étais encore jamais venue. 0
Vai Jūs dejojat? V--l------s-da--e- ? Voulez-vous danser ? V-u-e---o-s d-n-e- ? -------------------- Voulez-vous danser ? 0
Varbūt vēlāk. P-us ta-d- peu-----e. Plus tard, peut-être. P-u- t-r-, p-u---t-e- --------------------- Plus tard, peut-être. 0
Es neprotu tik labi dejot. J- -e -a-- pas----s bie--d----r. Je ne sais pas très bien danser. J- n- s-i- p-s t-è- b-e- d-n-e-. -------------------------------- Je ne sais pas très bien danser. 0
Tas ir pavisam vienkārši. C-e-t-tr-- ------. C’est très simple. C-e-t t-è- s-m-l-. ------------------ C’est très simple. 0
Es Jums parādīšu. Je vous-m-ntr--a-. Je vous montrerai. J- v-u- m-n-r-r-i- ------------------ Je vous montrerai. 0
Nē, labāk kādu citu reizi. N----plut-t -n--a--r---o--. Non, plutôt une autre fois. N-n- p-u-ô- u-e a-t-e f-i-. --------------------------- Non, plutôt une autre fois. 0
Vai Jūs kādu gaidāt? Es--c--------u----t-n-e- ---l-u----? Est-ce que vous attendez quelqu’un ? E-t-c- q-e v-u- a-t-n-e- q-e-q-’-n ? ------------------------------------ Est-ce que vous attendez quelqu’un ? 0
Jā, savu draugu. O--,--------. Oui, mon ami. O-i- m-n a-i- ------------- Oui, mon ami. 0
Tur jau viņš nāk! I- -r--v- j--t--d----è-- -ou--! Il arrive juste derrière nous ! I- a-r-v- j-s-e d-r-i-r- n-u- ! ------------------------------- Il arrive juste derrière nous ! 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Gēni ietekmē valodu

Valoda, kādā mēs runājam, atkarīga no mūsu senčiem. Bet arī mūsu gēni ir atbildīgi par mūsu valodu. Skotu pētnieki ir nonākuši pie šada secinājuma. Viņi izpētīja, kā angļu valoda atškiras no ķīniešu valodas. Tā viņi atklāja, ka gēniem ir arī ir nozīme. Jo gēni ietekmē mūsu smadzeņu attīstību. Tas nozīmē, ka gēni veido mūsu smadzenes struktūŗas. Tā mūsu spēja apgtūt valodu ir noteikta. Divu gēnu variantiem ir izšķiroša loma. Ja kāds variants ir nepietiekams, tad attīstas tonāla valoda. Tad tonālā valodā runā tauta, kurai nav šis gēnu variants. Tonālajās valodās vārdu nozīmi nosaka toņa augstums. Piemēram, ķīniešu valoda tiek pieskaitīta tonālajām valodām. Savukārt, ja šis gēnu varians dominē, tad attīstas cita valoda. Angļu valoda nav tonāla valoda. Šie gēni nav vienādi izdalīti. Tas nozīmē, ka tās sastopamas dažādos biežumos. Bet valodas saglabājas tikai tad, ja tās tiek nodotas tālāk. Lai to izdarītu, bērniem jābū spējīgiem atdarināt vecāku valodu. Tādēļ viņiem labi jāiemācas valoda. Tikai tādā veidā valodu spēs nodot no paaudzes uz paaudzi. Senāks gēna veids ir tas, kas sekmē tonālās valodas.. Tāpēc pagātnē bija vairāk tonālo valodu nekā mūsdienās. Bet nevajadzētu pārvērtēt ģenētiskos komponentus. Tos var tikai pievienot paskaidrojot valodas attīstību. Bet nav atsevišķs gēns angļu vai ķīniešu valodai. Jebkurš var iemācīties jebkuru valodu. Nav nepieciešami gēni lai to paveiktu, bat gan ziņkārību un disciplīnu!