Sarunvārdnīca

lv Diskotēkā   »   cs Na diskotéce

46 [četrdesmit seši]

Diskotēkā

Diskotēkā

46 [čtyřicet šest]

Na diskotéce

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu čehu Spēlēt Vairāk
Vai šī vieta ir brīva? Je -o -ís-o-v----? J- t- m---- v----- J- t- m-s-o v-l-é- ------------------ Je to místo volné? 0
Vai es drīkstu apsēsties Jums blakus? M--u-si---V-----is-d-ou-? M--- s- k V-- p---------- M-h- s- k V-m p-i-e-n-u-? ------------------------- Mohu si k Vám přisednout? 0
Labprāt. Pr-s-m. P------ P-o-í-. ------- Prosím. 0
Kā Jums patīk mūzika? J-- -e Vá--l-bí-t- h----? J-- s- V-- l--- t- h----- J-k s- V-m l-b- t- h-d-a- ------------------------- Jak se Vám líbí ta hudba? 0
Nedaudz par skaļu. Je-----h---i--. J- m-- h------- J- m-c h-a-i-á- --------------- Je moc hlasitá. 0
Bet grupa spēlē gluži labi. Al-------u-i-a-hra-e do-e---d--ře. A-- t- s------ h---- d----- d----- A-e t- s-u-i-a h-a-e d-c-l- d-b-e- ---------------------------------- Ale ta skupina hraje docela dobře. 0
Vai Jūs te esat bieži? Ch-dít- se- --sto? C------ s-- č----- C-o-í-e s-m č-s-o- ------------------ Chodíte sem často? 0
Nē, šī ir pirmā reize. Ne, js-m-tu--o-r-é. N-- j--- t- p------ N-, j-e- t- p-p-v-. ------------------- Ne, jsem tu poprvé. 0
Es te nekad vēl neesmu bijusi. Ni-d--j-em--u ---tě-neby--/--eb-la. N---- j--- t- j---- n---- / n------ N-k-y j-e- t- j-š-ě n-b-l / n-b-l-. ----------------------------------- Nikdy jsem tu ještě nebyl / nebyla. 0
Vai Jūs dejojat? T--č---? T------- T-n-í-e- -------- Tančíte? 0
Varbūt vēlāk. Mo--- p---ě--. M---- p------- M-ž-á p-z-ě-i- -------------- Možná později. 0
Es neprotu tik labi dejot. Ne---- --c ---ř--tanc--a-. N----- m-- d---- t-------- N-u-í- m-c d-b-e t-n-o-a-. -------------------------- Neumím moc dobře tancovat. 0
Tas ir pavisam vienkārši. To--- ú-l-ě-je-no---hé. T- j- ú---- j---------- T- j- ú-l-ě j-d-o-u-h-. ----------------------- To je úplně jednoduché. 0
Es Jums parādīšu. Uk------m --. U---- v-- t-- U-á-u v-m t-. ------------- Ukážu vám to. 0
Nē, labāk kādu citu reizi. N-, -ž -ě----jind-. N-- a- n---- j----- N-, a- n-k-y j-n-y- ------------------- Ne, až někdy jindy. 0
Vai Jūs kādu gaidāt? Č-------a--ěk--o? Č----- n- n------ Č-k-t- n- n-k-h-? ----------------- Čekáte na někoho? 0
Jā, savu draugu. Ano- n- svého----t--e. A--- n- s---- p------- A-o- n- s-é-o p-í-e-e- ---------------------- Ano, na svého přítele. 0
Tur jau viņš nāk! T---le---o-n- ---c-ází! T----- z----- p-------- T-m-l- z-o-n- p-i-h-z-! ----------------------- Tamhle zrovna přichází! 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Gēni ietekmē valodu

Valoda, kādā mēs runājam, atkarīga no mūsu senčiem. Bet arī mūsu gēni ir atbildīgi par mūsu valodu. Skotu pētnieki ir nonākuši pie šada secinājuma. Viņi izpētīja, kā angļu valoda atškiras no ķīniešu valodas. Tā viņi atklāja, ka gēniem ir arī ir nozīme. Jo gēni ietekmē mūsu smadzeņu attīstību. Tas nozīmē, ka gēni veido mūsu smadzenes struktūŗas. Tā mūsu spēja apgtūt valodu ir noteikta. Divu gēnu variantiem ir izšķiroša loma. Ja kāds variants ir nepietiekams, tad attīstas tonāla valoda. Tad tonālā valodā runā tauta, kurai nav šis gēnu variants. Tonālajās valodās vārdu nozīmi nosaka toņa augstums. Piemēram, ķīniešu valoda tiek pieskaitīta tonālajām valodām. Savukārt, ja šis gēnu varians dominē, tad attīstas cita valoda. Angļu valoda nav tonāla valoda. Šie gēni nav vienādi izdalīti. Tas nozīmē, ka tās sastopamas dažādos biežumos. Bet valodas saglabājas tikai tad, ja tās tiek nodotas tālāk. Lai to izdarītu, bērniem jābū spējīgiem atdarināt vecāku valodu. Tādēļ viņiem labi jāiemācas valoda. Tikai tādā veidā valodu spēs nodot no paaudzes uz paaudzi. Senāks gēna veids ir tas, kas sekmē tonālās valodas.. Tāpēc pagātnē bija vairāk tonālo valodu nekā mūsdienās. Bet nevajadzētu pārvērtēt ģenētiskos komponentus. Tos var tikai pievienot paskaidrojot valodas attīstību. Bet nav atsevišķs gēns angļu vai ķīniešu valodai. Jebkurš var iemācīties jebkuru valodu. Nav nepieciešami gēni lai to paveiktu, bat gan ziņkārību un disciplīnu!