Sarunvārdnīca

lv Pastā   »   hu A postán

59 [piecdesmit deviņi]

Pastā

Pastā

59 [ötvenkilenc]

A postán

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ungāru Spēlēt Vairāk
Kur ir tuvākā pasta nodaļa? H-l-v---a --g-ö--l---i--ost--i--t--? H-- v-- a l----------- p------------ H-l v-n a l-g-ö-e-e-b- p-s-a-i-a-a-? ------------------------------------ Hol van a legközelebbi postahivatal? 0
Vai līdz tuvākajai pasta nodaļai ir tālu? Me---- -a--- -----z-le--i -o--a--va-al? M----- v-- a l----------- p------------ M-s-z- v-n a l-g-ö-e-e-b- p-s-a-i-a-a-? --------------------------------------- Messze van a legközelebbi postahivatal? 0
Kur ir tuvākā pastkastīte? H---v-- a --gk-z--e-bi po-ta---a? H-- v-- a l----------- p--------- H-l v-n a l-g-ö-e-e-b- p-s-a-á-a- --------------------------------- Hol van a legközelebbi postaláda? 0
Man vajag pāris pastmarku. S-üksé-em-v-n--gy---- -élyegre. S-------- v-- e-- p-- b-------- S-ü-s-g-m v-n e-y p-r b-l-e-r-. ------------------------------- Szükségem van egy pár bélyegre. 0
Pastkartei un vēstulei. Egy-------a-r- -----y-l--é--e. E-- k--------- é- e-- l------- E-y k-p-s-a-r- é- e-y l-v-l-e- ------------------------------ Egy képeslapra és egy levélre. 0
Cik maksā pasta sūtījums uz Ameriku? Menn---e ---ül a-post-d-j --er--á--? M------- k---- a p------- A--------- M-n-y-b- k-r-l a p-s-a-í- A-e-i-á-a- ------------------------------------ Mennyibe kerül a postadíj Amerikába? 0
Cik smaga ir paka? Mily-n--eh---- c--m-g? M----- n---- a c------ M-l-e- n-h-z a c-o-a-? ---------------------- Milyen nehéz a csomag? 0
Vai es varu to nosūtīt ar aviopastu? Küldh--em--ég-p----v-l? K-------- l------------ K-l-h-t-m l-g-p-s-á-a-? ----------------------- Küldhetem légipostával? 0
Pēc cik ilga laika tā pienāks? Me---g --r---í---egé-kezi-? M----- t--- m-- m---------- M-d-i- t-r- m-g m-g-r-e-i-? --------------------------- Meddig tart míg megérkezik? 0
Kur es varu piezvanīt? H-l -u-o- t-lefonálni? H-- t---- t----------- H-l t-d-k t-l-f-n-l-i- ---------------------- Hol tudok telefonálni? 0
Kur ir tuvākā telefona kabīne? H-l-van-a l-gköz-lebb- -ele-onf-l--? H-- v-- a l----------- t------------ H-l v-n a l-g-ö-e-e-b- t-l-f-n-ü-k-? ------------------------------------ Hol van a legközelebbi telefonfülke? 0
Vai Jums ir telekartes? Va- -ele-on---t--j-? V-- t--------------- V-n t-l-f-n-á-t-á-a- -------------------- Van telefonkártyája? 0
Vai Jums ir telefona grāmata? V-- e-y -e---onkö-yv-? V-- e-- t------------- V-n e-y t-l-f-n-ö-y-e- ---------------------- Van egy telefonkönyve? 0
Vai Jūs zināt Austrijas kodu? Is-er- ön --s-t-ia-h-vó------? I----- ö- A------- h---------- I-m-r- ö- A-s-t-i- h-v-s-á-á-? ------------------------------ Ismeri ön Ausztria hívószámát? 0
Acumirkli, es paskatīšos. Egy -i-lan----ut-n---é--k. E-- p-------- u---- n----- E-y p-l-a-a-, u-á-a n-z-k- -------------------------- Egy pillanat, utána nézek. 0
Līnija ir aizņemta. A ---al m---ig-foglalt. A v---- m----- f------- A v-n-l m-n-i- f-g-a-t- ----------------------- A vonal mindig foglalt. 0
Kādu numuru jūs izvēlējāties? Melyi- szá-ot -----? M----- s----- h----- M-l-i- s-á-o- h-v-a- -------------------- Melyik számot hívta? 0
Jums vispirms jāizvēlas nulle. E-ő--ör a---l--t--ell v-las-t----! E------ a n----- k--- v----------- E-ő-z-r a n-l-á- k-l- v-l-s-t-n-a- ---------------------------------- Először a nullát kell választania! 0

Jūtas arī runā atšķīrīgās valodās!

Pasaulē runā daudz un dažādās valodās. Nav tādas universālas cilvēka valodas. Bet kā ir ar mūsu sejas izteiksmēm? Vai emociju valoda ir universāla? Nē, arī šeit ir atšķirības! Ilgi tika pieņemts, ka visi cilvēki izrāda savas jūtas vienādi. Sejas izteiksmju valodu uzskatīja par visā pasaulē saprotamu. Čarlzs Darvins uzskatīja, ka priekš cilvēkiem jūtām ir ļoti svarīga nozīme. Tādēļ, tām vajadzēja būt saprotamām visās kultūrās vienādi. Bet jaunakie pētījumi nonakuši pie savādākiem rezultātiem. Tie parāda, ka arī jūtu valodā ir atšķirības. Tas ir, mūsu sejas izteiksmes arī ietekmē mūsu kultūra. Tāpēc cilvēki visā pasaulē parāda un izprot jūtas atšķirīgi. Zinātnieki izcēla sešas primārās emocijas. Tās ir - prieks, skujas, dusmas, riebums, bailes un pārsteigums. Bet eiropiešiem un aziātiem ir atšķirīgas sejas izteiksmes. Un viņi nolasa atšķirīgas lietas no vienas un tās pašas izteiksmes. Vairāki eksperimenti to ir pierādījuši. Tajos, testa subjektiem datorā rādīja dažādas sejas izteiksmes. Testa subjektiem vajadzēja pastāstīt, ko viņi nolasa no sejas izteiksmes. Pastāv vairāki iemesli, kādēļ rezultāti bija atšķirīgi. Dažās kultūrās jūtas tiek parādītas vairāk nekā citās. Tādēļ sejas izteiksmju intensitāte nav izprotama visur vienādi. Kā arī cilvēki no dažādām kultūrām pievērš uzmanību dažādām lietām. Aziāti koncentrējas uz acīm, kad lasa sejas izteiksmi. Savukārt, eiropieši un amerikāņi skatās vairāk uz muti. Kaut gan viena sejas izteiksme ir saprotama visās kultūrās… Jauku smaidu!