Sarunvārdnīca

lv Pastā   »   hy At the post office

59 [piecdesmit deviņi]

Pastā

Pastā

59 [հիսունինը]

59 [hisuniny]

At the post office

[p’vostum]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu armēņu Spēlēt Vairāk
Kur ir tuvākā pasta nodaļa? Որ-ե՞ղ-----տակա փոստը: Ո----- է մ----- փ----- Ո-տ-՞- է մ-տ-կ- փ-ս-ը- ---------------------- Որտե՞ղ է մոտակա փոստը: 0
V----՞gh e m---k- p’vo--y V------- e m----- p------ V-r-e-g- e m-t-k- p-v-s-y ------------------------- Vorte՞gh e motaka p’vosty
Vai līdz tuvākajai pasta nodaļai ir tālu? Մո---ա-փոստը-հե-ո--- -յս---ի-: Մ----- փ---- հ---- է ա-------- Մ-տ-կ- փ-ս-ը հ-ռ-ւ է ա-ս-ե-ի-: ------------------------------ Մոտակա փոստը հեռու է այստեղից: 0
Mot--- p’---ty-herr- e a-s--g--t-’ M----- p------ h---- e a---------- M-t-k- p-v-s-y h-r-u e a-s-e-h-t-’ ---------------------------------- Motaka p’vosty herru e aysteghits’
Kur ir tuvākā pastkastīte? Ո----ղ---մ---կ---ո---ր-ղ-: Ո----- է մ----- փ--------- Ո-տ-՞- է մ-տ-կ- փ-ս-ա-կ-ը- -------------------------- Որտե՞ղ է մոտակա փոստարկղը: 0
V----՞g- - m-taka p’-os------y V------- e m----- p----------- V-r-e-g- e m-t-k- p-v-s-a-k-h- ------------------------------ Vorte՞gh e motaka p’vostarkghy
Man vajag pāris pastmarku. Ին- -ի----ի-ն-մակ--իշ -----կա-ո-: Ի-- մ- ք--- ն-------- է հ-------- Ի-ձ մ- ք-ն- ն-մ-կ-ն-շ է հ-ր-ա-ո-: --------------------------------- Ինձ մի քանի նամականիշ է հարկավոր: 0
Ind-------ani -ama---ish-e ---k---r I--- m- k---- n--------- e h------- I-d- m- k-a-i n-m-k-n-s- e h-r-a-o- ----------------------------------- Indz mi k’ani namakanish e harkavor
Pastkartei un vēstulei. Մ----ց--- և ն-մա-ի--ամ--: Մ- բ----- և ն----- հ----- Մ- բ-ց-կ- և ն-մ-կ- հ-մ-ր- ------------------------- Մի բացիկի և նամակի համար: 0
Mi--ats’i------ --maki --mar M- b------- y-- n----- h---- M- b-t-’-k- y-v n-m-k- h-m-r ---------------------------- Mi bats’iki yev namaki hamar
Cik maksā pasta sūtījums uz Ameriku? Ի՞---արժ---ոս-ա----ա-ժե-ը -ին-և -մ-----: Ի--- ա--- փ------- ա----- մ---- Ա------- Ի-ն- ա-ժ- փ-ս-ա-ի- ա-ժ-ք- մ-ն-և Ա-ե-ի-ա- ---------------------------------------- Ի՞նչ արժե փոստային արժեքը մինչև Ամերիկա: 0
I՞nch---rzh----vost---- -rzh-k-y----ch’--- --e---a I----- a---- p--------- a------- m-------- A------ I-n-h- a-z-e p-v-s-a-i- a-z-e-’- m-n-h-y-v A-e-i-a -------------------------------------------------- I՞nch’ arzhe p’vostayin arzhek’y minch’yev Amerika
Cik smaga ir paka? Ծանր--ը ի-նչ-ծ-ն-ո--յու--ուն-: Ծ------ ի--- ծ---------- ո---- Ծ-ն-ո-ը ի-ն- ծ-ն-ո-թ-ո-ն ո-ն-: ------------------------------ Ծանրոցը ի՞նչ ծանրություն ունի: 0
Ts---ots’--i՞-c-- -sa--ut-----u-i T--------- i----- t---------- u-- T-a-r-t-’- i-n-h- t-a-r-t-y-n u-i --------------------------------- Tsanrots’y i՞nch’ tsanrut’yun uni
Vai es varu to nosūtīt ar aviopastu? Կարո՞---մ--դա-ի----նա-արհ-վ ո-ղար-ե-: Կ----- ե- օ----- ճ--------- ո-------- Կ-ր-՞- ե- օ-ա-ի- ճ-ն-պ-ր-ո- ո-ղ-ր-ե-: ------------------------------------- Կարո՞ղ եմ օդային ճանապարհով ուղարկել: 0
Ka---gh yem---ay-n-c-ana--rh-v-ug-a-k-l K------ y-- o----- c---------- u------- K-r-՞-h y-m o-a-i- c-a-a-a-h-v u-h-r-e- --------------------------------------- Karo՞gh yem odayin chanaparhov ugharkel
Pēc cik ilga laika tā pienāks? Ինչքա՞ն----ի մինչ------ի: Ի------ կ--- մ---- հ----- Ի-չ-ա-ն կ-և- մ-ն-և հ-ս-ի- ------------------------- Ինչքա՞ն կտևի մինչև հասնի: 0
I-ch-k’--- --e-i --nch-y-v---s-i I--------- k---- m-------- h---- I-c-’-’-՞- k-e-i m-n-h-y-v h-s-i -------------------------------- Inch’k’a՞n ktevi minch’yev hasni
Kur es varu piezvanīt? Որ--ղի-- ---ող եմ զ--գ--ա-ե-: Ո------- կ---- ե- զ---------- Ո-տ-ղ-՞- կ-ր-ղ ե- զ-ն-ա-ա-ե-: ----------------------------- Որտեղի՞ց կարող եմ զանգահարել: 0
V--te-hi՞-----ar--- y-m--a-g-ha-el V----------- k----- y-- z--------- V-r-e-h-՞-s- k-r-g- y-m z-n-a-a-e- ---------------------------------- Vorteghi՞ts’ karogh yem zangaharel
Kur ir tuvākā telefona kabīne? Որ---- է---տ--ա-հեռ--ո-ա-ցի-ը: Ո----- է մ----- հ------------- Ո-տ-՞- է մ-տ-կ- հ-ռ-խ-ս-խ-ի-ը- ------------------------------ Որտե՞ղ է մոտակա հեռախոսախցիկը: 0
V-r-e--h-e-mo---- --r-a-hos--h-s---y V------- e m----- h----------------- V-r-e-g- e m-t-k- h-r-a-h-s-k-t-’-k- ------------------------------------ Vorte՞gh e motaka herrakhosakhts’iky
Vai Jums ir telekartes? Հ-ռ----- քա---ր--ւ--՞-: Հ------- ք----- ո------ Հ-ռ-խ-ս- ք-ր-ե- ո-ն-՞-: ----------------------- Հեռախոսի քարտեր ունե՞ք: 0
He-ra-ho--------er-u-e՞-’ H--------- k------ u----- H-r-a-h-s- k-a-t-r u-e-k- ------------------------- Herrakhosi k’arter une՞k’
Vai Jums ir telefona grāmata? Հե--խո-ի հա-ա--ե---գիրք ունե--: Հ------- հ-------- գ--- ո------ Հ-ռ-խ-ս- հ-մ-ր-ե-ի գ-ր- ո-ն-՞-: ------------------------------- Հեռախոսի համարների գիրք ունե՞ք: 0
He---k-o-i-ha----er- -ir-’ -ne՞k’ H--------- h-------- g---- u----- H-r-a-h-s- h-m-r-e-i g-r-’ u-e-k- --------------------------------- Herrakhosi hamarneri girk’ une՞k’
Vai Jūs zināt Austrijas kodu? Ա-ս-ր-ա-ի մ--ք--ա---ի---ոդ--գի-ե՞ք: Ա-------- մ----------- կ--- գ------ Ա-ս-ր-ա-ի մ-ջ-ա-ա-ա-ի- կ-դ- գ-տ-՞-: ----------------------------------- Ավստրիայի միջքաղաքային կոդը գիտե՞ք: 0
A-s-r---i-mij-----a-’-----k--y -i-e-k’ A-------- m-------------- k--- g------ A-s-r-a-i m-j-’-g-a-’-y-n k-d- g-t-՞-’ -------------------------------------- Avstriayi mijk’aghak’ayin kody gite՞k’
Acumirkli, es paskatīšos. Մեկ վ---կ---,------յ--: Մ-- վ-------- ե- ն----- Մ-կ վ-յ-կ-ա-, ե- ն-յ-մ- ----------------------- Մեկ վայրկյան, ես նայեմ: 0
M-------kyan, -es-na--m M-- v-------- y-- n---- M-k v-y-k-a-, y-s n-y-m ----------------------- Mek vayrkyan, yes nayem
Līnija ir aizņemta. Գ-----ի-- -բ-ղվ----: Գ--- մ--- զ------ է- Գ-ծ- մ-շ- զ-ա-վ-ծ է- -------------------- Գիծը միշտ զբաղված է: 0
Gi-s- m--ht -b-g--ats e G---- m---- z-------- e G-t-y m-s-t z-a-h-a-s e ----------------------- Gitsy misht zbaghvats e
Kādu numuru jūs izvēlējāties? Ո-ր -եռ----ա-ամ-րն ե--զ--գ--ա---: Ո-- հ------------- ե- զ---------- Ո-ր հ-ռ-խ-ս-հ-մ-ր- ե- զ-ն-ա-ա-ե-: --------------------------------- Ո՞ր հեռախոսահամարն եք զանգահարել: 0
VO-- ---r--ho--ham--- y-k- ---g-h-r-l V--- h--------------- y--- z--------- V-՞- h-r-a-h-s-h-m-r- y-k- z-n-a-a-e- ------------------------------------- VO՞r herrakhosahamarn yek’ zangaharel
Jums vispirms jāizvēlas nulle. Դո-ք պե-- է-ս-զբ--- ----հ-----ք: Դ--- պ--- է ս------ զ-- հ------- Դ-ւ- պ-տ- է ս-զ-ո-մ զ-ո հ-վ-ք-ք- -------------------------------- Դուք պետք է սկզբում զրո հավաքեք: 0
D----p-----e----b------ -ava-’y-k’ D--- p---- e s----- z-- h--------- D-k- p-t-’ e s-z-u- z-o h-v-k-y-k- ---------------------------------- Duk’ petk’ e skzbum zro havak’yek’

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Jūtas arī runā atšķīrīgās valodās!

Pasaulē runā daudz un dažādās valodās. Nav tādas universālas cilvēka valodas. Bet kā ir ar mūsu sejas izteiksmēm? Vai emociju valoda ir universāla? Nē, arī šeit ir atšķirības! Ilgi tika pieņemts, ka visi cilvēki izrāda savas jūtas vienādi. Sejas izteiksmju valodu uzskatīja par visā pasaulē saprotamu. Čarlzs Darvins uzskatīja, ka priekš cilvēkiem jūtām ir ļoti svarīga nozīme. Tādēļ, tām vajadzēja būt saprotamām visās kultūrās vienādi. Bet jaunakie pētījumi nonakuši pie savādākiem rezultātiem. Tie parāda, ka arī jūtu valodā ir atšķirības. Tas ir, mūsu sejas izteiksmes arī ietekmē mūsu kultūra. Tāpēc cilvēki visā pasaulē parāda un izprot jūtas atšķirīgi. Zinātnieki izcēla sešas primārās emocijas. Tās ir - prieks, skujas, dusmas, riebums, bailes un pārsteigums. Bet eiropiešiem un aziātiem ir atšķirīgas sejas izteiksmes. Un viņi nolasa atšķirīgas lietas no vienas un tās pašas izteiksmes. Vairāki eksperimenti to ir pierādījuši. Tajos, testa subjektiem datorā rādīja dažādas sejas izteiksmes. Testa subjektiem vajadzēja pastāstīt, ko viņi nolasa no sejas izteiksmes. Pastāv vairāki iemesli, kādēļ rezultāti bija atšķirīgi. Dažās kultūrās jūtas tiek parādītas vairāk nekā citās. Tādēļ sejas izteiksmju intensitāte nav izprotama visur vienādi. Kā arī cilvēki no dažādām kultūrām pievērš uzmanību dažādām lietām. Aziāti koncentrējas uz acīm, kad lasa sejas izteiksmi. Savukārt, eiropieši un amerikāņi skatās vairāk uz muti. Kaut gan viena sejas izteiksme ir saprotama visās kultūrās… Jauku smaidu!