Sarunvārdnīca

lv Mēneši   »   be Месяцы

11 [vienpadsmit]

Mēneši

Mēneši

11 [адзінаццаць]

11 [adzіnatstsats’]

Месяцы

[Mesyatsy]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu baltkrievu Spēlēt Vairāk
janvāris с-у----ь с------- с-у-з-н- -------- студзень 0
st---e-’ s------- s-u-z-n- -------- studzen’
februāris люты л--- л-т- ---- люты 0
lyu-y l---- l-u-y ----- lyuty
marts сакав-к с------ с-к-в-к ------- сакавік 0
sa-av-k s------ s-k-v-k ------- sakavіk
aprīlis к--с--ік к------- к-а-а-і- -------- красавік 0
k----vіk k------- k-a-a-і- -------- krasavіk
maijs м-й м-- м-й --- май 0
m-y m-- m-y --- may
jūnijs ч-рвень ч------ ч-р-е-ь ------- чэрвень 0
c-e---n’ c------- c-e-v-n- -------- cherven’
Tie ir seši mēneši. Г-та – --сц- ме-я-аў. Г--- – ш---- м------- Г-т- – ш-с-ь м-с-ц-ў- --------------------- Гэта – шэсць месяцаў. 0
G-t- - -h----’ m---at-a-. G--- – s------ m--------- G-t- – s-e-t-’ m-s-a-s-u- ------------------------- Geta – shests’ mesyatsau.
Janvāris, februāris, marts, ст---ень- ---ы, с--а---, с-------- л---- с------- с-у-з-н-, л-т-, с-к-в-к- ------------------------ студзень, люты, сакавік, 0
s-u-----,-l----, sa-a-і-, s-------- l----- s------- s-u-z-n-, l-u-y- s-k-v-k- ------------------------- studzen’, lyuty, sakavіk,
aprīlis, maijs, jūnijs. к-ас-в-к------і---рв-н-. к-------- м-- і ч------- к-а-а-і-, м-й і ч-р-е-ь- ------------------------ красавік, май і чэрвень. 0
k---av-k,-ma--і che-ve--. k-------- m-- і c-------- k-a-a-і-, m-y і c-e-v-n-. ------------------------- krasavіk, may і cherven’.
jūlijs л-п--ь л----- л-п-н- ------ ліпень 0
l---n’ l----- l-p-n- ------ lіpen’
augusts жнівень ж------ ж-і-е-ь ------- жнівень 0
z-nі--n’ z------- z-n-v-n- -------- zhnіven’
septembris вера--нь в------- в-р-с-н- -------- верасень 0
ve-a--n’ v------- v-r-s-n- -------- verasen’
oktobris к--трычнік к--------- к-с-р-ч-і- ---------- кастрычнік 0
k--t--chnіk k---------- k-s-r-c-n-k ----------- kastrychnіk
novembris л-ст--ад л------- л-с-а-а- -------- лістапад 0
lі-t-p-d l------- l-s-a-a- -------- lіstapad
decembris с-е-ань с------ с-е-а-ь ------- снежань 0
sne-han’ s------- s-e-h-n- -------- snezhan’
Tie arī ir seši mēneši. Г--а---т--с--а--эсць--е---аў. Г--- – т------ ш---- м------- Г-т- – т-к-а-а ш-с-ь м-с-ц-ў- ----------------------------- Гэта – таксама шэсць месяцаў. 0
Ge---–--a---m---h---s’-mes----a-. G--- – t------ s------ m--------- G-t- – t-k-a-a s-e-t-’ m-s-a-s-u- --------------------------------- Geta – taksama shests’ mesyatsau.
Jūlijs, augusts, septembris, лі-е-ь- жні--нь,------е--, л------ ж------- в-------- л-п-н-, ж-і-е-ь- в-р-с-н-, -------------------------- ліпень, жнівень, верасень, 0
lіp-n’, z--і----,-ve--s-n-, l------ z-------- v-------- l-p-n-, z-n-v-n-, v-r-s-n-, --------------------------- lіpen’, zhnіven’, verasen’,
oktobris, novembris, decembris. ка-тры-н--,-л--тап-д і -не-а--. к---------- л------- і с------- к-с-р-ч-і-, л-с-а-а- і с-е-а-ь- ------------------------------- кастрычнік, лістапад і снежань. 0
k--t--ch--k- -і-t---d-і s---han’. k----------- l------- і s-------- k-s-r-c-n-k- l-s-a-a- і s-e-h-n-. --------------------------------- kastrychnіk, lіstapad і snezhan’.

Latīņu valoda, vai dzīva valoda?

Mūsdienas angļu valoda ir pati nozīmīgākā pasaules valoda. To māca visā pasaulē un tā ir vairāku nāciju valsts valoda. Senāk, šadu funkciju izpildīja latīņu valoda. Sākotnēji latīņi runāja latīņu valodā. Tie bija Lacio iedzīvotāji, kur Roma bija tās centrā. Romas impērijai izplešoties, izplatījās arī valoda. Antīkajā pasaulē latīņu valoda daudziem bija dzimtā valoda. Tie apdzīvoja Eiropu, Ziemeļāfriku un Vidusāziju. Sarunvaloda krasi atšķīrās no klasikās latīņu valodas. Tā bija sarunvaloda, ko dēvēja par tautas latīņu valodu. Romanizētajās teritorijās bija dažādi dialekti. Viduslaikos izplatījās nacionālās valodas. Romāņu valodas ir valodas, kas ceļas no latīnu valodas. Pie tām pieskaitāmas arī itāļu, spāņu un portugāļu valodas. Kā arī franču un romāņu valodas balstās uz latīņu valodu. Latīņu valoda nekad nav izmirusi. Līdz pat 19. gadsimtam tā bija nozīmīga tirdzniecības valoda. Un tā saglabājās kā izglītoto valoda. Latīņu valodai zinātnē vēl joprojām ir liela nozīme. Daudzu tehnisko jēdzienu izcelsme atrodama latīņu valodā. Turklāt, to pasniedz vēl pasniedz skolās kā svešvalodu. Un, bieži vien, universitātes sagaida ar latīņu valodas priekšzināšanām. Tātad, pat ja latīņu valodā nerunā, tā nav mirusi. Pēdējos gados latīņu valoda pieredz atgriešanos. Sāk palielināties to cilvēku skaits, kas izvēlas mācīties latīņu valodu. To vēl uzskata par daudzu valodu un kultūru atslēgu. Tad tik droši iemēģināt latīņu valodu! Audaces fortuna adiuvat , laime palīdz drosmīgajiem!