Sarunvārdnīca

Palīgteikumi ar ka 2   »   Даданыя сказы са што 2

92 [deviņdesmit divi]

Palīgteikumi ar ka 2

Palīgteikumi ar ka 2

92 [дзевяноста два]

92 [dzevyanosta dva]

+

Даданыя сказы са што 2

[Dadanyya skazy sa shto 2]

Varat noklikšķināt uz katras tukšās vietas, lai redzētu tekstu vai:   

latviešu baltkrievu Spēlēt Vairāk
Mani kaitina tas, ka tu krāc. Мн- п------ ш-- т- х-----. Мне прыкра, што ты храпеш. 0
Mn- p------ s--- t- k-------. Mne prykra, shto ty khrapesh.
+
Mani kaitina tas, ka tu dzer tik daudz alus. Мн- п------ ш-- т- п--- ш--- п---. Мне прыкра, што ты п’еш шмат піва. 0
Mn- p------ s--- t- p---- s---- p---. Mne prykra, shto ty p’esh shmat pіva.
+
Mani kaitina tas, ka tu nāc tik vēlu. Мн- п------ ш-- т- п-------- т-- п----. Мне прыкра, што ты прыходзіш так позна. 0
Mn- p------ s--- t- p---------- t-- p----. Mne prykra, shto ty prykhodzіsh tak pozna.
+
     
Es domāju, ka viņam ir vajadzīgs ārsts. Я д----- ш-- я-- п------- д-----. Я думаю, што яму патрэбны доктар. 0
Ya d------ s--- y--- p------- d-----. Ya dumayu, shto yamu patrebny doktar.
+
Es domāju, ka viņš ir slims. Я д----- ш-- ё- х----. Я думаю, што ён хворы. 0
Ya d------ s--- y-- k-----. Ya dumayu, shto yon khvory.
+
Es domāju, ka viņš tagad guļ. Я д----- ш-- ё- ц---- с----. Я думаю, што ён цяпер спіць. 0
Ya d------ s--- y-- t------ s-----. Ya dumayu, shto yon tsyaper spіts’.
+
     
Mēs ceram, ka viņš apprecēs mūsu meitu. Мы с---------- ш-- ё- а------- з н---- д-----. Мы спадзяёмся, што ён ажэніцца з нашай дачкой. 0
My s------------- s--- y-- a---------- z n----- d------. My spadzyayomsya, shto yon azhenіtstsa z nashay dachkoy.
+
Mēs ceram, ka viņam ir daudz naudas. Мы с---------- ш-- ў я-- ш--- г-----. Мы спадзяёмся, што ў яго шмат грошай. 0
My s------------- s--- u y--- s---- g------. My spadzyayomsya, shto u yago shmat groshay.
+
Mēs ceram, ka viņš ir miljonārs. Мы с---------- ш-- ё- м-------. Мы спадзяёмся, што ён мільянер. 0
My s------------- s--- y-- m--------. My spadzyayomsya, shto yon mіl’yaner.
+
     
Es dzirdēju, ka tava sieva cieta negadījumā. Я ч-- / ч---- ш-- т--- ж---- т------ ў а-----. Я чуў / чула, што твая жонка трапіла ў аварыю. 0
Ya c--- / c----- s--- t---- z----- t------ u a------. Ya chuu / chula, shto tvaya zhonka trapіla u avaryyu.
+
Es dzirdēju, ka viņa guļ slimnīcā. Я ч-- / ч---- ш-- я-- л----- у б-------. Я чуў / чула, што яна ляжыць у бальніцы. 0
Ya c--- / c----- s--- y--- l-------- u b--------. Ya chuu / chula, shto yana lyazhyts’ u bal’nіtsy.
+
Es dzirdēju, ka tava mašīna ir pagalam. Я ч-- / ч---- ш-- т--- а--------- ц----- р------. Я чуў / чула, што твой аўтамабіль цалкам разбіты. 0
Ya c--- / c----- s--- t--- a--------- t------ r------. Ya chuu / chula, shto tvoy autamabіl’ tsalkam razbіty.
+
     
Es priecājos, ka Jūs atnācāt. Я р--- / р---- ш-- В- п------. Я рады / рада, што Вы прыйшлі. 0
Ya r--- / r---- s--- V- p-------. Ya rady / rada, shto Vy pryyshlі.
+
Es priecājos, ka Jums ir interese. Я р--- / р---- ш-- В- з-----------. Я рады / рада, што Вы зацікаўленыя. 0
Ya r--- / r---- s--- V- z-------------. Ya rady / rada, shto Vy zatsіkaulenyya.
+
Es priecājos, ka Jūs gribat pirkt māju. Я р--- / р---- ш-- В- х----- к----- д--. Я рады / рада, што Вы хочаце купіць дом. 0
Ya r--- / r---- s--- V- k-------- k------ d--. Ya rady / rada, shto Vy khochatse kupіts’ dom.
+
     
Es baidos, ka pēdējais autobuss jau ir projām. Ба---- ш-- а----- а------ у-- з-----. Баюся, што апошні аўтобус ужо з’ехаў. 0
Ba------ s--- a------ a------ u--- z------. Bayusya, shto aposhnі autobus uzho z’ekhau.
+
Es baidos, ka mums būs jāņem taksometrs. Ба---- ш-- н-- с---------- ў---- т----. Баюся, што нам спатрэбіцца ўзяць таксі. 0
Ba------ s--- n-- s------------ u------ t----. Bayusya, shto nam spatrebіtstsa uzyats’ taksі.
+
Es baidos, ka man nav līdzi naudas. Ба---- ш-- ў м--- з с---- н--- г-----. Баюся, што ў мяне з сабой няма грошай. 0
Ba------ s--- u m---- z s---- n---- g------. Bayusya, shto u myane z saboy nyama groshay.
+
     

No žestiem pie runas

Kad mēs runājam vai klausāmies, mūsu smadzenēm ir daudz kas jāpaveic. Tām ir jāapstrādā valodnieciskie signāli. Arī žesti un simboli pieder pie valodnieciskajiem signāliem. Tie parādījās jau pirms cilvēka runas. Dažus simbolus izmanto visās kultūrās. Citi ir jāapgūst. Nepietiek vien uz tiem paskatīties, lai tos izprastu. Žestus un simbolus apstrādā tāpat kā runu. Un tos apstrādā tajā pašā galvas smadzeņu rajonā. Jauna izpēte to ir pierādījusi. Pētnieki pārbaudīja dažus testa subjektus. Šiem testa subjektiem bija nepieciešams apskatīt dažādus video klipus. Kamēr tie skatījās klipus, tikai mērīta to smadzeņu darbība. Vienā grupā video klipi izpauda dažādas lietas. Tie izpaudās caur kustību, simboliem un runu. Otra testa grupa skatījās savādākus video klipus. Šiem klipiem nebija jēgas. Tajos nebija ne runas, ne žestu, arī simbolu nebija. Tiem nebija nozīmes. Mērījumos pētnieki varēja redzēt, kur un kas tika apstrādāts. Viņi varēja salīdzināt abu grupu testa subjektu smadzeņu darbības. Viss, kam bija nozīme, tika apstrādāti vienā un tajā pašā smadzeņu rajonā. Šī eksperimenta rezultāti ir ļoti interesanti. Tie parāda, kā mūsu smadzenes ir laika gaitā apguvušas valodu. Sākumā, cilvēks sazinājās ar žestiem. Vēlāk vīnš attīstīja valodu. Smadzenēm vajadzēja iemācīties apstrādāt runu tāpat kā žestus. Un, acīm redzot, vienkārši atjaunoja veco versiju…