Sarunvārdnīca

lv Dabā   »   be На прыродзе

26 [divdesmit seši]

Dabā

Dabā

26 [дваццаць шэсць]

26 [dvatstsats’ shests’]

На прыродзе

[Na pryrodze]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu baltkrievu Spēlēt Vairāk
Vai tu tur redzi torni? Ты-бачыш-та-----у? Т- б---- т-- в---- Т- б-ч-ш т-м в-ж-? ------------------ Ты бачыш там вежу? 0
T- b-ch-sh -----e---? T- b------ t-- v----- T- b-c-y-h t-m v-z-u- --------------------- Ty bachysh tam vezhu?
Vai tu tur redzi kalnu? Ты --ч-ш -ам -ару? Т- б---- т-- г---- Т- б-ч-ш т-м г-р-? ------------------ Ты бачыш там гару? 0
T--ba-hys--tam-g-ru? T- b------ t-- g---- T- b-c-y-h t-m g-r-? -------------------- Ty bachysh tam garu?
Vai tu tur redzi ciematu? Ты-б-чы----м -ё--у? Т- б---- т-- в----- Т- б-ч-ш т-м в-с-у- ------------------- Ты бачыш там вёску? 0
Ty-b-ch--h t-- ves--? T- b------ t-- v----- T- b-c-y-h t-m v-s-u- --------------------- Ty bachysh tam vesku?
Vai tu tur redzi upi? Ты------ та- раку? Т- б---- т-- р---- Т- б-ч-ш т-м р-к-? ------------------ Ты бачыш там раку? 0
Ty b-ch-sh -a--raku? T- b------ t-- r---- T- b-c-y-h t-m r-k-? -------------------- Ty bachysh tam raku?
Vai tu tur redzi tiltu? Т- б--ы- -а- мос-? Т- б---- т-- м---- Т- б-ч-ш т-м м-с-? ------------------ Ты бачыш там мост? 0
Ty--a----- -a- mos-? T- b------ t-- m---- T- b-c-y-h t-m m-s-? -------------------- Ty bachysh tam most?
Vai tu tur redzi ezeru? Ты б---ш --м --зе--? Т- б---- т-- в------ Т- б-ч-ш т-м в-з-р-? -------------------- Ты бачыш там возера? 0
Ty-b--hys--ta- -o-er-? T- b------ t-- v------ T- b-c-y-h t-m v-z-r-? ---------------------- Ty bachysh tam vozera?
Tas putns man patīk. Мне-п--аба-цц---а- птушк-. М-- п--------- т-- п------ М-е п-д-б-е-ц- т-я п-у-к-. -------------------------- Мне падабаецца тая птушка. 0
Mn- p---b-----sa t--a -t-s-k-. M-- p----------- t--- p------- M-e p-d-b-e-s-s- t-y- p-u-h-a- ------------------------------ Mne padabaetstsa taya ptushka.
Tas koks man patīk. М-е-п--а---цца т--------. М-- п--------- т-- д----- М-е п-д-б-е-ц- т-е д-э-а- ------------------------- Мне падабаецца тое дрэва. 0
M--------a--stsa--oe---eva. M-- p----------- t-- d----- M-e p-d-b-e-s-s- t-e d-e-a- --------------------------- Mne padabaetstsa toe dreva.
Tas akmens man patīk. М-- п-даб--цц- ---ы ---е--. М-- п--------- г--- к------ М-е п-д-б-е-ц- г-т- к-м-н-. --------------------------- Мне падабаецца гэты камень. 0
M-e-p--a-a-t------ety k---n-. M-- p----------- g--- k------ M-e p-d-b-e-s-s- g-t- k-m-n-. ----------------------------- Mne padabaetstsa gety kamen’.
Tas parks man patīk. М-- п--абае-ца---- --рк. М-- п--------- т-- п---- М-е п-д-б-е-ц- т-й п-р-. ------------------------ Мне падабаецца той парк. 0
M-e-pa--baet---- --- p-r-. M-- p----------- t-- p---- M-e p-d-b-e-s-s- t-y p-r-. -------------------------- Mne padabaetstsa toy park.
Tas dārzs man patīk. М-е-п---б--ц---т-й -ад. М-- п--------- т-- с--- М-е п-д-б-е-ц- т-й с-д- ----------------------- Мне падабаецца той сад. 0
Mn--pa-a--e---sa t-y-sad. M-- p----------- t-- s--- M-e p-d-b-e-s-s- t-y s-d- ------------------------- Mne padabaetstsa toy sad.
Šī puķe man patīk. Мн---ад----цц- гэт---к-е-к-. М-- п--------- г---- к------ М-е п-д-б-е-ц- г-т-я к-е-к-. ---------------------------- Мне падабаецца гэтая кветка. 0
Mne p---bae---sa----a-a -vet-a. M-- p----------- g----- k------ M-e p-d-b-e-s-s- g-t-y- k-e-k-. ------------------------------- Mne padabaetstsa getaya kvetka.
Man tas šķiet jauks. П--м-йм-, -эт- мі--. П-------- г--- м---- П---о-м-, г-т- м-л-. -------------------- Па-мойму, гэта міла. 0
Pa------- ge-a--і--. P-------- g--- m---- P---o-m-, g-t- m-l-. -------------------- Pa-moymu, geta mіla.
Man tas šķiet interesants. М-- зда--ца гэт---і---ы-. М-- з------ г--- ц------- М-е з-а-ц-а г-т- ц-к-в-м- ------------------------- Мне здаецца гэта цікавым. 0
M-- zd-----sa g-t- tsі-a-ym. M-- z-------- g--- t-------- M-e z-a-t-t-a g-t- t-і-a-y-. ---------------------------- Mne zdaetstsa geta tsіkavym.
Man tas šķiet brīnumskaists. Па-----у,--эта цудо-на. П-------- г--- ц------- П---о-м-, г-т- ц-д-ў-а- ----------------------- Па-мойму, гэта цудоўна. 0
P--moym-- --t- --u----a. P-------- g--- t-------- P---o-m-, g-t- t-u-o-n-. ------------------------ Pa-moymu, geta tsudouna.
Man tas šķiet neglīts. Я ду---, гэ-- ----ка. Я д----- г--- б------ Я д-м-ю- г-т- б-ы-к-. --------------------- Я думаю, гэта брыдка. 0
Ya--u-a----g-t-----dka. Y- d------ g--- b------ Y- d-m-y-, g-t- b-y-k-. ----------------------- Ya dumayu, geta brydka.
Man tas šķiet garlaicīgs. Я -на-о-жу----а н--ны-. Я з------- г--- н------ Я з-а-о-ж- г-т- н-д-ы-. ----------------------- Я знаходжу гэта нудным. 0
Y--z-a--od-hu--et- -ud-y-. Y- z--------- g--- n------ Y- z-a-h-d-h- g-t- n-d-y-. -------------------------- Ya znakhodzhu geta nudnym.
Man tas šķiet šausmīgs. П----й-у,--э-------ів-. П-------- г--- ж------- П---о-м-, г-т- ж-х-і-а- ----------------------- Па-мойму, гэта жахліва. 0
P---oy----ge-a----k--і-a. P-------- g--- z--------- P---o-m-, g-t- z-a-h-і-a- ------------------------- Pa-moymu, geta zhakhlіva.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodas un parunas

Katrā valodā ir parunas. Tām ir nozīmīga nacionālās identitātes loma. Parunās atspoguļojas valsts normas un vērtības. To forma ir vispārēji pazīstama un fiksēta, to nevar pārveidot. Parunas ir īsas un kodolīgas. Parunās bieži izmanto metaforas. Vairākas parunas ir poētiski veidotas. Liela daļa parunu dod padomu vai noteikumu kā rīkoties. Bet dažas parunas izpauž kritiku. Parunās bieži tiek izmantoti stereotipi. Tātad, tās var būt par kādu tautu tispiskajām iezīmēm. Parunām ir ļoti sena tradīcija. Jau Aristotelis tās cildināja kā īsus fiolozofiskus gabali. Tās ir svarīgas stilistisks instruments retorikā un literatūrā. Viņas padara īpašs tas, ka tās vienmēr ir aktuālilas. Parunām ir veltīta veselas valodniecības nozare. Daudzas parunas atrodamas vairākās valodās. Tādēļ tās var būt leksiski vienādas. Tādā gadījumā, dažādu valodu pārstāvji izmanto vienus un tos pašus vārdus. Bellende Hunde beißen nicht, Perro que ladra no muerde. (DE-ES) Citas parunas ir līdzīgas semantiski. Tas nozīmē, ka tiek izmantoti dažādi vārdi, bet nozīme - vienāda. Appeler un chat un chat, Dire pane al pane e vino al vino. (FR-IT) Tā dažādas parunas palīdz iepazīt citus cilvēkus un kultūras. Pašas interesantākās parunas ir tās, kas atrodamas visā pasaulē. Tās ir par cilvēka dzīves ‘galvenajām’ tēmām. Parunas arī attaino pasaules pieredzi. Tās parāda, ka mēs visi esam vienādi - neskatoties uz valodu, kādā mēs runājam.