Sarunvārdnīca

lv Iepirkšanās   »   be Рабіць пакупкі

54 [piecdesmit četri]

Iepirkšanās

Iepirkšanās

54 [пяцьдзесят чатыры]

54 [pyats’dzesyat chatyry]

Рабіць пакупкі

[Rabіts’ pakupkі]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu baltkrievu Spēlēt Vairāk
Es vēlos nopirkt dāvanu. Я--а--- -упі-ь--адару---. Я ж---- к----- п--------- Я ж-д-ю к-п-ц- п-д-р-н-к- ------------------------- Я жадаю купіць падарунак. 0
Y---h-day- ku--t---pa---un-k. Y- z------ k------ p--------- Y- z-a-a-u k-p-t-’ p-d-r-n-k- ----------------------------- Ya zhadayu kupіts’ padarunak.
Bet neko pārāk dārgu. Ал- н- на-та д---г-. А-- н- н---- д------ А-е н- н-д-а д-р-г-. -------------------- Але не надта дарагі. 0
A-e ----a--a-d--a-і. A-- n- n---- d------ A-e n- n-d-a d-r-g-. -------------------- Ale ne nadta daragі.
Varbūt rokassomiņu? Мо-а б-ць ---ачку? М--- б--- с------- М-ж- б-ц- с-м-ч-у- ------------------ Можа быць сумачку? 0
Mo-ha --t-’ --m-c-k-? M---- b---- s-------- M-z-a b-t-’ s-m-c-k-? --------------------- Mozha byts’ sumachku?
Kādā krāsā? Я-ога ко---у-Вы -а-аеце? Я---- к----- В- ж------- Я-о-а к-л-р- В- ж-д-е-е- ------------------------ Якога колеру Вы жадаеце? 0
Y-k-ga -----u-Vy-zha-a-tse? Y----- k----- V- z--------- Y-k-g- k-l-r- V- z-a-a-t-e- --------------------------- Yakoga koleru Vy zhadaetse?
Melnu, brūnu vai baltu? Ч--наг-, --р-ч-е-аг- а-о-бе-а-а? Ч------- к---------- а-- б------ Ч-р-а-а- к-р-ч-е-а-а а-о б-л-г-? -------------------------------- Чорнага, карычневага або белага? 0
Ch-r-a--, ---y---e-aga---- be-a--? C-------- k----------- a-- b------ C-o-n-g-, k-r-c-n-v-g- a-o b-l-g-? ---------------------------------- Chornaga, karychnevaga abo belaga?
Lielu vai mazu? Вялі-ую або-------к--? В------ а-- м--------- В-л-к-ю а-о м-л-н-к-ю- ---------------------- Вялікую або маленькую? 0
Vy-lі-u-u---- m-----k---? V-------- a-- m---------- V-a-і-u-u a-o m-l-n-k-y-? ------------------------- Vyalіkuyu abo malen’kuyu?
Vai es varētu apskatīt šo? Мо-----аг-ядзе-ь-----ю? М---- п--------- г----- М-ж-а п-г-я-з-ц- г-т-ю- ----------------------- Можна паглядзець гэтую? 0
M----a-p-g-----e--’ --t--u? M----- p----------- g------ M-z-n- p-g-y-d-e-s- g-t-y-? --------------------------- Mozhna paglyadzets’ getuyu?
Vai tā ir no ādas? Яна-с--скуры? Я-- с- с----- Я-а с- с-у-ы- ------------- Яна са скуры? 0
Yan- -a -ku--? Y--- s- s----- Y-n- s- s-u-y- -------------- Yana sa skury?
Vai tā ir no mākslīgās ādas? А-о-я-а ---інтэ-ы-і? А-- я-- з с--------- А-о я-а з с-н-э-ы-і- -------------------- Або яна з сінтэтыкі? 0
A-o y-n--z --n--t-kі? A-- y--- z s--------- A-o y-n- z s-n-e-y-і- --------------------- Abo yana z sіntetykі?
No ādas, protams. Бе-умоўн-- -- ск--ы. Б--------- с- с----- Б-з-м-ў-а- с- с-у-ы- -------------------- Безумоўна, са скуры. 0
Be--m--n-- -a -kur-. B--------- s- s----- B-z-m-u-a- s- s-u-y- -------------------- Bezumouna, sa skury.
Tā ir īpaši laba kvalitāte. Гэ-- ас--лі-а д-брая я---ць. Г--- а------- д----- я------ Г-т- а-а-л-в- д-б-а- я-а-ц-. ---------------------------- Гэта асабліва добрая якасць. 0
Geta as-------d--ra-a ya----s’. G--- a------- d------ y-------- G-t- a-a-l-v- d-b-a-a y-k-s-s-. ------------------------------- Geta asablіva dobraya yakasts’.
Un rokassomiņa ir tiešām lēta. С-м-чка--ап-аўд- з--і--н-да-а-а-. С------ с------- з---- н--------- С-м-ч-а с-п-а-д- з-с-м н-д-р-г-я- --------------------------------- Сумачка сапраўды зусім недарагая. 0
S----h----ap-aud- ---іm ---a-agay-. S------- s------- z---- n---------- S-m-c-k- s-p-a-d- z-s-m n-d-r-g-y-. ----------------------------------- Sumachka sapraudy zusіm nedaragaya.
Tā man patīk. Яна -не --даба-цца. Я-- м-- п---------- Я-а м-е п-д-б-е-ц-. ------------------- Яна мне падабаецца. 0
Yan- -----a--ba-tst--. Y--- m-- p------------ Y-n- m-e p-d-b-e-s-s-. ---------------------- Yana mne padabaetstsa.
To es ņemšu. Я ва-ьм----. Я в----- я-- Я в-з-м- я-. ------------ Я вазьму яе. 0
Y- va-’mu y--e. Y- v----- y---- Y- v-z-m- y-y-. --------------- Ya vaz’mu yaye.
Vai es to varēšu arī apmainīt? Ка---шт-- -і-зма---я-яе--бмян---? К--- ш--- ц- з---- я я- а-------- К-л- ш-о- ц- з-а-у я я- а-м-н-ц-? --------------------------------- Калі што, ці змагу я яе абмяняць? 0
K-lі-s-t-- --- --a-- -- -aye -bmy---ats-? K--- s---- t-- z---- y- y--- a----------- K-l- s-t-, t-і z-a-u y- y-y- a-m-a-y-t-’- ----------------------------------------- Kalі shto, tsі zmagu ya yaye abmyanyats’?
Pats par sevi saprotams. Са-о сабо---р-зу-е--. С--- с---- з--------- С-м- с-б-й з-а-у-е-а- --------------------- Само сабой зразумела. 0
S-mo ---o-----z-m---. S--- s---- z--------- S-m- s-b-y z-a-u-e-a- --------------------- Samo saboy zrazumela.
Mēs to iesaiņosim kā dāvanu. М-----ку-м--е-як -----у---. М- ў------ я- я- п--------- М- ў-а-у-м я- я- п-д-р-н-к- --------------------------- Мы ўпакуем яе як падарунак. 0
My u--ku-m--ay- y-k -ad-runak. M- u------ y--- y-- p--------- M- u-a-u-m y-y- y-k p-d-r-n-k- ------------------------------ My upakuem yaye yak padarunak.
Tur pāri tajā pusē ir kase. Там---а-од-і-ца --са. Т-- з---------- к---- Т-м з-а-о-з-ц-а к-с-. --------------------- Там знаходзіцца каса. 0
T----n-kh---іts-s- -asa. T-- z------------- k---- T-m z-a-h-d-і-s-s- k-s-. ------------------------ Tam znakhodzіtstsa kasa.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Kurš saprot kuru?

Pasaulē ir ap 7 miljardiem cilvēku. Visiem ir valoda. Diemžēl, tā visur nav viena un tā pati. Lai mēs spētu sazināties ar citām tautām, mums jāiemācas valoda. Bieži vien tas ir ļoti grūti. Bet pastāv arī savstarpēji līdzīgas valodas. Šo valodu pārstāvji saprot viens otru, bez nepieciešamības apgūt otra valodu. Šo fenomenu sauc par mutual intelligibility . Kura iedalīti divi varianti. Pirmais variants ir mutvārdu savstarpēja saprašanās. Šajā gadījumā, runātāji saprot viens otru runājot. Bet viņi nesaprot otras valodas rakstisko formu. Tas ir tādēļ, ka katrai valodai ir sava rakstība. Piemēram, tādas ir hindi un urdu valodas. Rakstiskā savstarpējā saprašanās ir otrs variants. Šajā gadījumā, otras valodas rakstiskā forma ir saprasta. Bet tie viens otru nesaprot runājot. Tas ir tādēļ, ka viņiem ir pilnīgi atšķirīgas izrunas. Piemēram, vācu un holandiešu valodas. Vistuvāk radniecīgas valodās saprot abus variantus. Tas nozīmē, ka tās saprot gan mutvārdu, gan rakstiskā formā. Piemēram, krievu un ukraiņu, vai tai un laosas valodas. Bet pastāv arī asimetrisa savtarpējas saprašanās forma. Tas ir gadījums, kad runātājiem ir atšķirīgi līmēni savstarpējā sapratnē. Portugāļi labāk saprot spāņu valodu nekā spāņi- portugāļu. Arī austrieši labāk saprot vācu valodu, nekā vācieši - austriešu. Šajos piemēros šķērslis ir izruna vai dialekti. Tam, kurš tiešām vēlas labi saprasties, jāiemācas kaut kas jauns…