Sarunvārdnīca

lv vajadzēt – gribēt   »   be мець патрэбу – хацець

69 [sešdesmit deviņi]

vajadzēt – gribēt

vajadzēt – gribēt

69 [шэсцьдзесят дзевяць]

69 [shests’dzesyat dzevyats’]

мець патрэбу – хацець

[mets’ patrebu – khatsets’]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu baltkrievu Spēlēt Vairāk
Man vajag gultu. М-е -а----ны-л-ж--. М-- п------- л----- М-е п-т-э-н- л-ж-к- ------------------- Мне патрэбны ложак. 0
M-e-patr-b---l--ha-. M-- p------- l------ M-e p-t-e-n- l-z-a-. -------------------- Mne patrebny lozhak.
Es gribu gulēt. Я ха--------. Я х--- с----- Я х-ч- с-а-ь- ------------- Я хачу спаць. 0
Y- k--ch---pa--’. Y- k----- s------ Y- k-a-h- s-a-s-. ----------------- Ya khachu spats’.
Vai te ir gulta? Т---ё-ц---ожа-? Т-- ё--- л----- Т-т ё-ц- л-ж-к- --------------- Тут ёсць ложак? 0
Tu- y-s-s- -ozh--? T-- y----- l------ T-t y-s-s- l-z-a-? ------------------ Tut yosts’ lozhak?
Man vajag lampu. М-е--атр----- л-м-а. М-- п-------- л----- М-е п-т-э-н-я л-м-а- -------------------- Мне патрэбная лямпа. 0
Mne-pa-re-naya ly-mp-. M-- p--------- l------ M-e p-t-e-n-y- l-a-p-. ---------------------- Mne patrebnaya lyampa.
Es gribu lasīt. Я---ч- --та-ь. Я х--- ч------ Я х-ч- ч-т-ц-. -------------- Я хачу чытаць. 0
Y--kh---u-chyt--s-. Y- k----- c-------- Y- k-a-h- c-y-a-s-. ------------------- Ya khachu chytats’.
Vai te ir lampa? Т------- л----? Т-- ё--- л----- Т-т ё-ц- л-м-а- --------------- Тут ёсць лямпа? 0
Tu- y--ts--l-ampa? T-- y----- l------ T-t y-s-s- l-a-p-? ------------------ Tut yosts’ lyampa?
Man vajag telefonu. Мн- -ат--бны--эл-ф-н. М-- п------- т------- М-е п-т-э-н- т-л-ф-н- --------------------- Мне патрэбны тэлефон. 0
Mne---t-ebny ---e---. M-- p------- t------- M-e p-t-e-n- t-l-f-n- --------------------- Mne patrebny telefon.
Es gribu piezvanīt. Я --ч--п-----фа-ав-ц-. Я х--- п-------------- Я х-ч- п-т-л-ф-н-в-ц-. ---------------------- Я хачу патэлефанаваць. 0
Y----ac-u -a--l-fan-vats’. Y- k----- p--------------- Y- k-a-h- p-t-l-f-n-v-t-’- -------------------------- Ya khachu patelefanavats’.
Vai te ir telefons? Ту- ё-ць--э-еф-н? Т-- ё--- т------- Т-т ё-ц- т-л-ф-н- ----------------- Тут ёсць тэлефон? 0
Tut-----s- tel-f-n? T-- y----- t------- T-t y-s-s- t-l-f-n- ------------------- Tut yosts’ telefon?
Man vajag fotoaparātu. М-- п---эб-----т--пара-. М-- п------- ф---------- М-е п-т-э-н- ф-т-а-а-а-. ------------------------ Мне патрэбны фотаапарат. 0
Mn- -at-e--y --t-ap-ra-. M-- p------- f---------- M-e p-t-e-n- f-t-a-a-a-. ------------------------ Mne patrebny fotaaparat.
Es gribu fotografēt. Я--а-у-фатаг--ф-вац-. Я х--- ф------------- Я х-ч- ф-т-г-а-а-а-ь- --------------------- Я хачу фатаграфаваць. 0
Y---hach- -a-ag-af------. Y- k----- f-------------- Y- k-a-h- f-t-g-a-a-a-s-. ------------------------- Ya khachu fatagrafavats’.
Vai te ir fotoaparāts? Ту--------ота-п-ра-? Т-- ё--- ф---------- Т-т ё-ц- ф-т-а-а-а-? -------------------- Тут ёсць фотаапарат? 0
Tut y--ts’ f-t-a-a--t? T-- y----- f---------- T-t y-s-s- f-t-a-a-a-? ---------------------- Tut yosts’ fotaaparat?
Man vajag datoru. М----а-р-б-ы-кам---т--. М-- п------- к--------- М-е п-т-э-н- к-м-’-т-р- ----------------------- Мне патрэбны камп’ютэр. 0
M---p-t--bn----mp------. M-- p------- k---------- M-e p-t-e-n- k-m-'-u-e-. ------------------------ Mne patrebny kamp'yuter.
Es gribu nosūtīt e-pasta vēstuli. Я -а-у--а-ла---эл-ктр-нн--л-ст. Я х--- д------ э--------- л---- Я х-ч- д-с-а-ь э-е-т-о-н- л-с-. ------------------------------- Я хачу даслаць электронны ліст. 0
Ya k-ac-- da-lat-’ e-e--ron-y l-s-. Y- k----- d------- e--------- l---- Y- k-a-h- d-s-a-s- e-e-t-o-n- l-s-. ----------------------------------- Ya khachu daslats’ elektronny lіst.
Vai te ir dators? Ту--ёс-ь к-мп’-т-р? Т-- ё--- к--------- Т-т ё-ц- к-м-’-т-р- ------------------- Тут ёсць камп’ютэр? 0
Tu----sts------'--te-? T-- y----- k---------- T-t y-s-s- k-m-'-u-e-? ---------------------- Tut yosts’ kamp'yuter?
Man vajag pildspalvu. М-е--ат-э--а---учка. М-- п-------- р----- М-е п-т-э-н-я р-ч-а- -------------------- Мне патрэбная ручка. 0
Mn- p-tr-bnay--r--h--. M-- p--------- r------ M-e p-t-e-n-y- r-c-k-. ---------------------- Mne patrebnaya ruchka.
Es gribu kaut ko uzrakstīt. Я ---- --о---і ---і-а--. Я х--- ш------ н-------- Я х-ч- ш-о-ь-і н-п-с-ц-. ------------------------ Я хачу штосьці напісаць. 0
Y- -hach- -ht-s’t-- --pіsat-’. Y- k----- s-------- n--------- Y- k-a-h- s-t-s-t-і n-p-s-t-’- ------------------------------ Ya khachu shtos’tsі napіsats’.
Vai te ir papīra lapa un pildspalva? Ту----ц--ар--ш -ап-ры і -у--а? Т-- ё--- а---- п----- і р----- Т-т ё-ц- а-к-ш п-п-р- і р-ч-а- ------------------------------ Тут ёсць аркуш паперы і ручка? 0
T-t y-sts- -rkush p--ery ---u-hka? T-- y----- a----- p----- і r------ T-t y-s-s- a-k-s- p-p-r- і r-c-k-? ---------------------------------- Tut yosts’ arkush papery і ruchka?

Mašīntulkotājs

Cilvēkam, kurš vēlas, lai tam tiek iztulkots teksts, jāmaksā liela nauda. Profesionāli tulki vai tulkotāji ir dārgi. Neskatoties uz to, pieaug nepieciešamība saprast vēl vienu valodu. Datorzinātnieki un datoru valodnieki vēlas atrisināt šo problēmu. Viņi kādu laiku ir strādājuši pie tulkošanas rīka attīštīšanas. Šodien ir sastopamas daudz un dažādas programmas. Bet parasti mašīntulkošana nav kvalitatīva. Un programmētāji nav pie tā vainīgi! Valodas ir ļoti sareģītas konstrukcijas. Savukārt, datori balstās uz vienkāršiem matemātiskiem principiem. Tādēļ tie ne vienmēr apstrādā valodu pareizi. Tulkošanas programmai jaapgūst valoda pilnībā. Lai to paveiktu, ekspertiem jāiemāca tām tūkstošiem vārdu un likumu. Tas ir praktiski neiespējami. Datoram vieglāk ir atkost ciparus. Tam tas tiešām padodas! Dators var atrisināt bieži sastopamas kombinācijas. Tas atpazīst, piemēram, kuri vārdi bieži atrodas līdzās viens otram. Tamdēļ, tam jādod teksti dažādās valodās. Tā tas apgūšt katras valodas tipiskās iezīmes. Šāda statistiskā metode uzlabos automātisko tulkošanu. Lai gan, datori nevar aizvietot cilvēkus. Neviena mašīna nevar atdarināt cilvēka smadzenes, kad runa iet par valodām. Tādēļ tulkiem un tulkotājiem vēl ilgi būs darbs! Nākotnē, noteikti, vienkāršus tekstus varēs iztulkot dators. Savukārt, dziesmām, dzejai un literatūrai nepieciešams dzīvs elements. Cilvēka valodas izjūta liek tiem uzplaukt. Un tas ir labi, kā ir…