Sarunvārdnīca

lv Nedēļas dienas   »   be Дні тыдня

9 [deviņi]

Nedēļas dienas

Nedēļas dienas

9 [дзевяць]

9 [dzevyats’]

Дні тыдня

Dnі tydnya

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu baltkrievu Spēlēt Vairāk
pirmdiena п----зел-к п_________ п-н-д-е-а- ---------- панядзелак 0
pan-adz-lak p__________ p-n-a-z-l-k ----------- panyadzelak
otrdiena а---р-к а______ а-т-р-к ------- аўторак 0
a----ak a______ a-t-r-k ------- autorak
trešdiena се---а с_____ с-р-д- ------ серада 0
s-rada s_____ s-r-d- ------ serada
ceturtdiena ч---ер ч_____ ч-ц-е- ------ чацвер 0
c-a--ver c_______ c-a-s-e- -------- chatsver
piektdiena пя----а п______ п-т-і-а ------- пятніца 0
pyatnіtsa p________ p-a-n-t-a --------- pyatnіtsa
sestdiena субота с_____ с-б-т- ------ субота 0
s--o-a s_____ s-b-t- ------ subota
svētdiena н-д-е-я н______ н-д-е-я ------- нядзеля 0
nyad-elya n________ n-a-z-l-a --------- nyadzelya
nedēļa т---е-ь т______ т-д-е-ь ------- тыдзень 0
ty----’ t______ t-d-e-’ ------- tydzen’
no pirmdienas līdz svētdienai з-па---зе-ка -а н-д--лі з п_________ д_ н______ з п-н-д-е-к- д- н-д-е-і ----------------------- з панядзелка да нядзелі 0
z p-n--d-el-- -- -y-dz-lі z p__________ d_ n_______ z p-n-a-z-l-a d- n-a-z-l- ------------------------- z panyadzelka da nyadzelі
Pirmā diena ir pirmdiena. Перш- -з--ь-– --н-дз-ла-. П____ д____ – п__________ П-р-ы д-е-ь – п-н-д-е-а-. ------------------------- Першы дзень – панядзелак. 0
Pe--h- -ze-- - panya-zel-k. P_____ d____ – p___________ P-r-h- d-e-’ – p-n-a-z-l-k- --------------------------- Pershy dzen’ – panyadzelak.
Otrā diena ir otrdiena. Др------е---- аўт----. Д____ д____ – а_______ Д-у-і д-е-ь – а-т-р-к- ---------------------- Другі дзень – аўторак. 0
D-u-- d-e-- – auto-ak. D____ d____ – a_______ D-u-і d-e-’ – a-t-r-k- ---------------------- Drugі dzen’ – autorak.
Trešā diena ir trešdiena. Т---і д-е-ь---серада. Т____ д____ – с______ Т-э-і д-е-ь – с-р-д-. --------------------- Трэці дзень – серада. 0
T--ts--dzen’-–---rad-. T_____ d____ – s______ T-e-s- d-e-’ – s-r-d-. ---------------------- Tretsі dzen’ – serada.
Ceturtā diena ir ceturtdiena. Ч-ц---т- дзе-ь-- -ац--р. Ч_______ д____ – ч______ Ч-ц-ё-т- д-е-ь – ч-ц-е-. ------------------------ Чацвёрты дзень – чацвер. 0
C-a-sve--y dzen’ - c-atsv-r. C_________ d____ – c________ C-a-s-e-t- d-e-’ – c-a-s-e-. ---------------------------- Chatsverty dzen’ – chatsver.
Piektā diena ir piektdiena. Пя-ы --ен-----ятн-ц-. П___ д____ – п_______ П-т- д-е-ь – п-т-і-а- --------------------- Пяты дзень – пятніца. 0
Py-----z-n- --p-atnі-s-. P____ d____ – p_________ P-a-y d-e-’ – p-a-n-t-a- ------------------------ Pyaty dzen’ – pyatnіtsa.
Sestā diena ir sestdiena. Ш--ты --е---- суб-т-. Ш____ д____ – с______ Ш-с-ы д-е-ь – с-б-т-. --------------------- Шосты дзень – субота. 0
S---t------’-– ------. S_____ d____ – s______ S-o-t- d-e-’ – s-b-t-. ---------------------- Shosty dzen’ – subota.
Septītā diena ir svētdiena. С--- --е---–--яд---я. С___ д____ – н_______ С-м- д-е-ь – н-д-е-я- --------------------- Сёмы дзень – нядзеля. 0
S-my --en--–--y------a. S___ d____ – n_________ S-m- d-e-’ – n-a-z-l-a- ----------------------- Semy dzen’ – nyadzelya.
Nedēļā ir septiņas dienas. У-тыд-і с----зё-. У т____ с__ д____ У т-д-і с-м д-ё-. ----------------- У тыдні сем дзён. 0
U---d---se---z-n. U t____ s__ d____ U t-d-і s-m d-e-. ----------------- U tydnі sem dzen.
Mēs strādājam tikai piecas dienas. М----ац-е- т--ьк----ць-дз--. М_ п______ т_____ п___ д____ М- п-а-у-м т-л-к- п-ц- д-ё-. ---------------------------- Мы працуем толькі пяць дзён. 0
My---at-ue--t--’k--pya--- d-en. M_ p_______ t_____ p_____ d____ M- p-a-s-e- t-l-k- p-a-s- d-e-. ------------------------------- My pratsuem tol’kі pyats’ dzen.

Mākslīgā valoda Esperanto

Angļu valoda ir šodien visnozīmīgākā pasaules valoda. Ir pieņemts, ka, to izmantojot, visiem cilvēkiem vajadzētu saprasties savā starpā. Citas valodas arī vēlētos sasniegt tādu mērķi. Piemēram, mākslīgās valodas. Mākslīgās valodas tiek radītas un attīstītas ar nolūku. Tas ir, tās tiek veidotas balstoties uz kādu plānu. Mākslīgajās valodās tiek izmantoti elementi no citām valodām. Tādā veidā to būtu vieglāk iemācīties pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Starptautiskā saskarsme ir mākslīgās valodas izveides mērķis. Esperanto it pati pazīstamākā mākslīgā valoda. To pirmo reizi iepazīstināja Varšavā, 1887. gadā. To izveidoja ārsts, Ludviks L. Zāmenhofs. Viņš uzskatīja, ka sociālo nemieru galvenais iemesls ir saziņas problēmas. Tādēļ viņš izveidoja valodu, kas apvienotu cilvēkus. To izmantojot, cilvēki viens ar otru runātu vienlīdzīgi. Ārsta pseidonīms bija Dr. Esperanto jeb Cerību pilns. Tas parāda, cik ļoti viņš ticēja savam sapnim. Bet ideja par universālu saprašanos ir daudz senāka. Līdz mūsdienām ir attīstītas dažādas mākslīgās valodas. Tās tiek saistītas ar iecietību un cilvēktiesībām. Vairāk kā 120 valstīs dzīvo runātāji, kas pārzin esperanto. Kā arī esperanto tiek kritizēts. Piemēram, 70% no leksikas sastāda romāņu valoda. Un esperanto veidota izteikti uz indoeiropiešu valodām. Tās runātāji savtarpēji mainās idejām konvencijās un sapulcēs. Tiek regulāri organizētas tikšanās un lekcijas. Tātad, vai esat gatavs apgūt nedaudz esperanto? Ĉu vi parolas Esperanton? – Jes, mi parolas Esperanton tre bone!