Sarunvārdnīca

lv Virtuvē   »   sq Nё kuzhinё

19 [deviņpadsmit]

Virtuvē

Virtuvē

19 [nёntёmbёdhjetё]

Nё kuzhinё

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu albāņu Spēlēt Vairāk
Vai tev ir jauna virtuve? E--e ---h-n-n-tё-r-? E k- k------- t- r-- E k- k-z-i-ё- t- r-? -------------------- E ke kuzhinёn tё re? 0
Ko tu šodien vēlies gatavot? Çf-r- -o ---gatu-sh sot? Ç---- d- t- g------ s--- Ç-a-ё d- t- g-t-a-h s-t- ------------------------ Çfarё do tё gatuash sot? 0
Vai tu gatavo uz elektriskās vai uz gāzes plīts? Ga---n ---k---nt--po -e-g--? G----- m- k----- a-- m- g--- G-t-a- m- k-r-n- a-o m- g-z- ---------------------------- Gatuan me korent apo me gaz? 0
Vai man sagriezt sīpolus? A -i pres-q-p--? A t- p--- q----- A t- p-e- q-p-t- ---------------- A ti pres qepёt? 0
Vai man nomizot kartupeļus? A--- qёro- --t-tet? A t- q---- p------- A t- q-r-j p-t-t-t- ------------------- A ti qёroj patatet? 0
Vai man nomazgāt salātus? A t---aj ---l-t--? A t- l-- s-------- A t- l-j s-l-a-ё-? ------------------ A ta laj sallatёn? 0
Kur ir glāzes? K---an- g---t? K- j--- g----- K- j-n- g-t-t- -------------- Ku jane gotat? 0
Kur ir trauki? Ku-j--ё en--? K- j--- e---- K- j-n- e-ё-? ------------- Ku janё enёt? 0
Kur ir galda piederumi? Ku ё-ht--ko--l--i? K- ё---- k-------- K- ё-h-ё k-m-l-t-? ------------------ Ku ёshtё kompleti? 0
Vai tev ir konservu kārbu attaisāmais? A -- h--ё-- kan--es-? A k- h----- k-------- A k- h-p-s- k-n-ç-s-? --------------------- A ke hapёse kanaçesh? 0
Vai tev ir pudeļu attaisāmais? A--- -----e-sh-s----? A k- h----- s-------- A k- h-p-s- s-i-h-s-? --------------------- A ke hapёse shishesh? 0
Vai tev ir korķu viļķis? A k- t-p-xje-rёse? A k- t------------ A k- t-p-x-e-r-s-? ------------------ A ke tapёxjerrёse? 0
Vai tu vārīsi zupu šajā katlā? Do-e-----a-- sup-------jo -enx-----? D- e g------ s---- t- k-- t--------- D- e g-t-a-h s-p-n t- k-o t-n-h-r-a- ------------------------------------ Do e gatuash supёn te kjo tenxherja? 0
Vai tu cepsi zivi šajā pannā? D--- -k--ë-- pesh--n-nё----ё-t-g-n? D- e s------ p------ n- k--- t----- D- e s-u-ë-h p-s-k-n n- k-t- t-g-n- ----------------------------------- Do e skuqësh peshkun nё kёtё tigan? 0
Vai tu grillēsi dārzeņus uz šī grilla? D--i--jekёsh --r-me---e--- g---? D- i p------ p------ t- k- g---- D- i p-e-ё-h p-r-m-t t- k- g-i-? -------------------------------- Do i pjekёsh perimet te ky gril? 0
Es klāju galdu. U-ё -------ta------n. U-- s----- t--------- U-ё s-t-o- t-v-l-n-n- --------------------- Unё shtroj tavolinёn. 0
Te ir naži, dakšiņas un karotes. K-t--j-n- ---ka---pirunj-ё dh----g-t. K--- j--- t------ p------- d-- l----- K-t- j-n- t-i-a-, p-r-n-t- d-e l-g-t- ------------------------------------- Kёtu janё thikat, pirunjtё dhe lugёt. 0
Te ir glāzes, šķīvji un salvetes. Kё----an- got-t,---------h--p-cetat. K--- j--- g----- p----- d-- p------- K-t- j-n- g-t-t- p-a-a- d-e p-c-t-t- ------------------------------------ Kёtu janё gotat, pjatat dhe picetat. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās un mācīšanās veidi

Tie, kuri negūst mācībās panākumus, iespējams, mācas nepareizi. Tas ir, viņi nemācas atbilstoši savam tipam. Vispārēji atzīti ir četri mācīšanās veidi. Šie mācīšanās veidi ir saistīti ar maņu orgāniem. Māčīšanās veidi iedalīti - audiālais, vizuālais, komunikatīvais un kinestētiskais. Audiālais tipi vislabāk iemācas to, ko viņš dzird. Piemēram, viņī var ļoti labi atcerēties melodijas. Mācoties viņī lasa sev priekšā; apgūstot leksiku izrunā vārdus skaļi. Šis tips bieži vien sarunājas pats ar sevi balsī. Viņiem noder kompaktdiski vai lekcijas par tēmu. Vizuālais tips vislabāk iemācas to, ko viņš redz. Viņam ir svarīgi informāciju izlasīt. Mācoties viņš veic ļoti daudz piezīmes. Kā arī viņam patīk izmantot attēlus, tabulas un kartiņas. Šis tips daudz lasa un bieži sapņo krāsainus sapņus. Omulīgā vidē viņi mācas vislabāk. Komunikatīvais tips dod priekšroku sarunām un diskusijām. Viņiem nepieciešama mijiedarbība vai dialogs ar citiem. Klasē viņi uzdod daudz jautājumus un labi mācas grupā. Kinestētiskais tips mācas caur kustību. Viņi dod priekšroku metodei ‘learning by doing’ un vēlas visu izmēģināt. Viņi vēlas būt fiziski nodarbināti, vai arī mācoties košļā gumiju. Viņi nevēlas teoriju, bet gan eksperimentus. Svarīgi piezīmēt, ka gandrīz katrs ir šo tipu sajaukums. T.i., nav neviena, kas pārstāvētu tikai vienu vienīgu tipu. Tādēļ, kad iesaistam visus maņu orgānus, mēs mācamies vislabāk. Tādā veidā mūsu smadzenes ir visādā veidā nodarbinātas, un spēj labāk uzglabāt informāciju. Lasiet, pārrunājiet un ieklausieties leksikā! Un pēc tam nodarbojieties ar sportu!