Sarunvārdnīca

lv Nedēļas dienas   »   sq Ditёt e javёs

9 [deviņi]

Nedēļas dienas

Nedēļas dienas

9 [nёntё]

Ditёt e javёs

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu albāņu Spēlēt Vairāk
pirmdiena e -ё-ё e h--- e h-n- ------ e hёnё 0
otrdiena e-m---ё e m---- e m-r-ё ------- e martё 0
trešdiena e--ё-ku-rё e m------- e m-r-u-r- ---------- e mёrkurrё 0
ceturtdiena e-enj-e e e---- e e-j-e ------- e enjte 0
piektdiena e----m-e e p----- e p-e-t- -------- e premte 0
sestdiena e -h-u-ё e s----- e s-t-n- -------- e shtunё 0
svētdiena e-d---ё e d---- e d-e-ё ------- e dielё 0
nedēļa ja-a j--- j-v- ---- java 0
no pirmdienas līdz svētdienai ng--- hёna--ё--- --e-ё n-- e h--- n- t- d---- n-a e h-n- n- t- d-e-ё ---------------------- nga e hёna nё tё dielё 0
Pirmā diena ir pirmdiena. D-t----parё---h-- e-----. D--- e p--- ё---- e h---- D-t- e p-r- ё-h-ё e h-n-. ------------------------- Dita e parё ёshtё e hёna. 0
Otrā diena ir otrdiena. Dita e -----ёsh-ё---ma-t-. D--- e d--- ё---- e m----- D-t- e d-t- ё-h-ё e m-r-a- -------------------------- Dita e dytё ёshtё e marta. 0
Trešā diena ir trešdiena. D--a - -r-tё-ёsh-ё e -ёrk-r--. D--- e t---- ё---- e m-------- D-t- e t-e-ё ё-h-ё e m-r-u-r-. ------------------------------ Dita e tretё ёshtё e mёrkurra. 0
Ceturtā diena ir ceturtdiena. D-t- - k----t--s----e -n---a. D--- e k----- ё---- e e------ D-t- e k-t-r- ё-h-ё e e-j-j-. ----------------------------- Dita e katёrt ёshtё e enjtja. 0
Piektā diena ir piektdiena. D-------es-ё ё--tё - ------a. D--- e p---- ё---- e p------- D-t- e p-s-ё ё-h-ё e p-e-t-a- ----------------------------- Dita e pestё ёshtё e premtja. 0
Sestā diena ir sestdiena. D-ta----ja-------ht----s--u-a. D--- e g------ ё---- e s------ D-t- e g-a-h-ё ё-h-ё e s-t-n-. ------------------------------ Dita e gjashtё ёshtё e shtuna. 0
Septītā diena ir svētdiena. Dit- --sht--ё-ёs-tё-e------. D--- e s----- ё---- e d----- D-t- e s-t-t- ё-h-ё e d-e-a- ---------------------------- Dita e shtatё ёshtё e diela. 0
Nedēļā ir septiņas dienas. Jav---a-s--a-ё--i-ё. J--- k- s----- d---- J-v- k- s-t-t- d-t-. -------------------- Java ka shtatё ditё. 0
Mēs strādājam tikai piecas dienas. N--p-n---ё v-tё- --s- ----. N- p------ v---- p--- d---- N- p-n-j-ё v-t-m p-s- d-t-. --------------------------- Ne punojmё vetёm pesё ditё. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mākslīgā valoda Esperanto

Angļu valoda ir šodien visnozīmīgākā pasaules valoda. Ir pieņemts, ka, to izmantojot, visiem cilvēkiem vajadzētu saprasties savā starpā. Citas valodas arī vēlētos sasniegt tādu mērķi. Piemēram, mākslīgās valodas. Mākslīgās valodas tiek radītas un attīstītas ar nolūku. Tas ir, tās tiek veidotas balstoties uz kādu plānu. Mākslīgajās valodās tiek izmantoti elementi no citām valodām. Tādā veidā to būtu vieglāk iemācīties pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Starptautiskā saskarsme ir mākslīgās valodas izveides mērķis. Esperanto it pati pazīstamākā mākslīgā valoda. To pirmo reizi iepazīstināja Varšavā, 1887. gadā. To izveidoja ārsts, Ludviks L. Zāmenhofs. Viņš uzskatīja, ka sociālo nemieru galvenais iemesls ir saziņas problēmas. Tādēļ viņš izveidoja valodu, kas apvienotu cilvēkus. To izmantojot, cilvēki viens ar otru runātu vienlīdzīgi. Ārsta pseidonīms bija Dr. Esperanto jeb Cerību pilns. Tas parāda, cik ļoti viņš ticēja savam sapnim. Bet ideja par universālu saprašanos ir daudz senāka. Līdz mūsdienām ir attīstītas dažādas mākslīgās valodas. Tās tiek saistītas ar iecietību un cilvēktiesībām. Vairāk kā 120 valstīs dzīvo runātāji, kas pārzin esperanto. Kā arī esperanto tiek kritizēts. Piemēram, 70% no leksikas sastāda romāņu valoda. Un esperanto veidota izteikti uz indoeiropiešu valodām. Tās runātāji savtarpēji mainās idejām konvencijās un sapulcēs. Tiek regulāri organizētas tikšanās un lekcijas. Tātad, vai esat gatavs apgūt nedaudz esperanto? Ĉu vi parolas Esperanton? – Jes, mi parolas Esperanton tre bone!