Sarunvārdnīca

lv Apstākļa vārdi   »   sq Ndajfoljet

100 [simts]

Apstākļa vārdi

Apstākļa vārdi

100 [njёqind]

Ndajfoljet

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu albāņu Spēlēt Vairāk
jau reiz – vēl nekad n--h-r--------ё n------ – k---- n-ё-e-ё – k-r-ё --------------- njёherё – kurrё 0
Vai Jūs jau kādreiz esat bijis Berlīnē? A --ni qe---n-o------ё--ё -e-lin? A k--- q--- n--------- n- B------ A k-n- q-n- n-o-j-h-r- n- B-r-i-? --------------------------------- A keni qenё ndonjёherё nё Berlin? 0
Nē, vēl nekad. Jo- -s-jёh---. J-- a--------- J-, a-n-ё-e-ё- -------------- Jo, asnjёherё. 0
kāds – neviens dik-s--–-a-ku-h d----- – a----- d-k-s- – a-k-s- --------------- dikush – askush 0
Vai Jūs te kādu pazīstat? A nji--i n-o--ё? A n----- n------ A n-i-n- n-o-j-? ---------------- A njihni ndonjё? 0
Nē, es te nevienu nepazīstu. Jo, -u- nj-- nj--i-k-t-. J-- n-- n--- n---- k---- J-, n-k n-o- n-e-i k-t-. ------------------------ Jo, nuk njoh njeri kёtu. 0
vēl – vairs ne a-om-----o--ё a---- – j- m- a-o-a – j- m- ------------- akoma – jo mё 0
Vai Jūs te vēl ilgi paliksiet? A-d- -r-n- ak----g--tё --t-? A d- r---- a---- g---- k---- A d- r-i-i a-o-a g-a-ё k-t-? ---------------------------- A do rrini akoma gjatё kёtu? 0
Nē, es te vairs ilgi nepalikšu. J-,-n-------mё g---ё--ёtu. J-- n-- r-- m- g---- k---- J-, n-k r-i m- g-a-ё k-t-. -------------------------- Jo, nuk rri mё gjatё kёtu. 0
vēl kaut ko – neko vairs a-om- m--–----mё a---- m- – j- m- a-o-a m- – j- m- ---------------- akoma mё – jo mё 0
Vai jūs vēlaties vēl kaut ko dzert? A --s--ron- ---p-ni --oma? A d-------- t- p--- a----- A d-s-i-o-i t- p-n- a-o-a- -------------------------- A dёshironi tё pini akoma? 0
Nē, es vairs neko nevēlos. J-, -’--a-mё. J-- s---- m-- J-, s-d-a m-. ------------- Jo, s’dua mё. 0
jau kaut ko – vēl neko diç-- ------a -s-jё d---- – a---- a---- d-ç-a – a-o-a a-g-ё ------------------- diçka – akoma asgjё 0
Vai Jūs jau kaut ko esat ēdis? A -en- -grёnё-n----ё-gj-? A k--- n----- n----- g--- A k-n- n-r-n- n-o-j- g-ё- ------------------------- A keni ngrёnё ndonjё gjё? 0
Nē, es vēl neko neesmu ēdis. J-,---k----g---ё -k--a--sg--. J-- s---- n----- a---- a----- J-, s-k-m n-r-n- a-o-a a-g-ё- ----------------------------- Jo, s’kam ngrёnё akoma asgjё. 0
vēl kāds – vairs neviens ndonjё-a-oma-- -s-u-h -ё n----- a---- – a----- m- n-o-j- a-o-a – a-k-s- m- ------------------------ ndonjё akoma – askush mё 0
Vai vēl kāds vēlas kafiju? A-----iron-dikush-t---ё- --- --f-? A d------- d----- t----- n-- k---- A d-s-i-o- d-k-s- t-e-ё- n-ё k-f-? ---------------------------------- A dёshiron dikush tjetёr njё kafe? 0
Nē, vairs neviens. J-- as---- mё. J-- a----- m-- J-, a-k-s- m-. -------------- Jo, askush mё. 0

Arābu valoda

Viena no pasaulē svarīgakajām valodām ir arābu valoda. Vairāk nekā 300 miljoni iedīvotāju runā arābu valodā. Tie apdzīvo vairāk kā 20 dažādas valstis. Arābu valoda pieder pie Afroaziātu valodas grupas. Arābu valoda izveidojās vairākus gadu tūkstošus atpakaļ. Iesākumā arābu valoda tika izmantota Arābijas pussalā. No turienes tā ir izplatījusies tālāk. Arābu sarunvaloda ļoti atšķiras no literārās valodas. Pastāv arī dažādi arābu valodas dialekti. Var teikt, ka katrā reģionā runā savādāk. Dažādos dialektos runājošie bieži vien nesaprot viens otru. Kā rezultātā filmas no arābu valstīm tiek dublētas. Tikai tādā veidā tās var tik saprastas visā valodas teritārijā. Mūsdienās klasisko arābu valodu neizmanto gandrīz vispār. To var atrast tikai pierakstītā veidā. Klasisko ārābu literāro valodu izmanto grāmatās un laikrakstos. Mūsdienās arābu valodā nepastāv profesionālismi. Tādēļ tehniskā terminoloģija bieži vien tiek aizgūta no citām valodām. Šajā teritorijā pārsvars ir angļu un franču valodām. Pēdējos gados interese par arābu valodu ir pieaugusi. Vairāk un vairāk cilvēku vēlas apgūt arābu valodu. Arābu valodas kursi tiek piedāvāti katrā universitātē un vairākās skolās. Vairāki cilvēki uzskata, ka arābu rakstība ir īpaši aizraujoša. To pieraksta no labās puses uz kreiso. Arābu valodas izruna un gramatika nav tik vienkārša. Šajā valodā ir daudz skaņu un likumu, kurus nesastaps citās valodās. To apgūstot, cilvēkam vajadzētu sekot noteiktai kārtībai. Vispirms izrunu, tad gramatiku, un tad - rakstību…