Sarunvārdnīca

lv Mājās   »   sq Nё shtёpi

17 [septiņpadsmit]

Mājās

Mājās

17 [shtatёmbёdhjetё]

Nё shtёpi

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu albāņu Spēlēt Vairāk
Te ir mūsu māja. K-t- ё-h-ё -h--p----o--. K--- ё---- s------ j---- K-t- ё-h-ё s-t-p-a j-n-. ------------------------ Kёtu ёshtё shtёpia jonё. 0
Augšā ir jumts. L-------t-------. L--- ё---- ç----- L-r- ё-h-ё ç-t-a- ----------------- Lart ёshtё çatia. 0
Lejā ir pagrabs. P-shtё-ё-h-ё bod----. P----- ё---- b------- P-s-t- ё-h-ё b-d-u-i- --------------------- Poshtё ёshtё bodrumi. 0
Aiz mājas ir dārzs. Mb-ap---ht---sё-ёsh-- kops---. M----- s------- ё---- k------- M-r-p- s-t-p-s- ё-h-ё k-p-h-i- ------------------------------ Mbrapa shtёpisё ёshtё kopshti. 0
Mājas priekšā nav ielas. Pa-----t-p--- -uk-k--r----. P--- s------- n-- k- r----- P-r- s-t-p-s- n-k k- r-u-ё- --------------------------- Para shtёpisё nuk ka rrugё. 0
Blakus mājai ir koki. Pr-nё---tёpi----a--emё. P---- s------- k- p---- P-a-ё s-t-p-s- k- p-m-. ----------------------- Pranё shtёpisё ka pemё. 0
Šeit ir mans dzīvoklis. K-o-ё-h-ё-bane-a----. K-- ё---- b----- i--- K-o ё-h-ё b-n-s- i-e- --------------------- Kjo ёshtё banesa ime. 0
Šeit ir virtuve un vannas istaba. Kjo--sht- --z-ina--h- b--j-j-. K-- ё---- k------ d-- b------- K-o ё-h-ё k-z-i-a d-e b-n-o-a- ------------------------------ Kjo ёshtё kuzhina dhe banjoja. 0
Tur ir dzīvojamā istaba un guļamistaba. A-je--sh-ё-----------enj-s d-e-d-o---- gj----. A--- ё---- d---- e n------ d-- d---- e g------ A-j- ё-h-ё d-o-a e n-e-j-s d-e d-o-a e g-u-i-. ---------------------------------------------- Atje ёshtё dhoma e ndenjes dhe dhoma e gjumit. 0
Mājas durvis ir aizslēgtas. D-ra e -htёpisё -s--- e-mb-ll-r. D--- e s------- ё---- e m------- D-r- e s-t-p-s- ё-h-ё e m-y-l-r- -------------------------------- Dera e shtёpisё ёshtё e mbyllur. 0
Bet logi ir vaļā. P---d--t--e- j--ё -ё---pu-a. P-- d------- j--- t- h------ P-r d-i-a-e- j-n- t- h-p-r-. ---------------------------- Por dritaret janё tё hapura. 0
Šodien ir karsts. S-t ё-h-ё--xe---. S-- ё---- n------ S-t ё-h-ё n-e-t-. ----------------- Sot ёshtё nxehtё. 0
Mēs ejam dzīvojamā istabā. N- -hk-jm- nё d-o-ё- --n--n-e-. N- s------ n- d----- e n------- N- s-k-j-ё n- d-o-ё- e n-e-j-s- ------------------------------- Ne shkojmё nё dhomёn e ndenjes. 0
Tur ir dīvāns un atpūtas krēsls. At-- -s--ё-----div----he--j--ko---uk. A--- ё---- n-- d---- d-- n-- k------- A-j- ё-h-ё n-ё d-v-n d-e n-ё k-l-t-k- ------------------------------------- Atje ёshtё njё divan dhe njё kolltuk. 0
Sēdieties! U-uni! U----- U-u-i- ------ Uluni! 0
Tur ir mans dators. A-j- --h-ё -o-p---e-- --. A--- ё---- k--------- i-- A-j- ё-h-ё k-m-j-t-r- i-. ------------------------- Atje ёshtё kompjuteri im. 0
Tur ir mana stereo iekārta. A--e ёs-t----gn--o--ni --. A--- ё---- m---------- i-- A-j- ё-h-ё m-g-e-o-o-i i-. -------------------------- Atje ёshtё magnetofoni im. 0
Televizors ir gluži jauns. Te-e----ri ёs--ё i-r--f---. T--------- ё---- i r- f---- T-l-v-z-r- ё-h-ё i r- f-r-. --------------------------- Televizori ёshtё i ri fare. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Vārdi un leksika

Katrai valodai ir sava leksika. To sastāda noteikts vārdu skaits. Vārds - ta ir neatkarīga valodnieciska vienība. Vārdiem vienmēr ir atšķirīga nozīme. Tas tos nošķir no skaņām un zilbēm. Katrā valodā vārdu skaits ir savādāks. Angļu valodā, piemēram, ir ļoti daudz vārdu. Tā leksikas kategorijā ir pasaules čempions.. Mūsdienās angļu valodai ir vairāk kā viens miljons vārdu. Oksfordas vārdnīcā ir vairāk kā 600 000 vārdu. Ķīniešu, spāņu un krievu valodās to ir daudz mazāk. Valodas leksika ir atkarīga arī no tās vēstures. Angļu valoda ir daudzu citu valodu un kultūru ietekmēta. Tā rezultātā angļu valodas leksika ir ievērojami paplašinājusies. Bet vēl jo projām angļu valodas leksika tikai pieaug. Eksperti rēķina, ka katru dienu tiek pievienoti 15 jauni vārdi. To izcelsme pamatā meklējama jaunajos medijos. Te netiek skaitīta zinātniskā terminoloģija. Jo vienā ķīmijas terminoloģijā ir tūkstošiem vārdu. Gandrīz katrā valodā garie vārdi tiek lietoti mazāk kā īsie. Un lielākā daļa runātāju izmanto dažus vārdus. Tādēļ mēs izšķiramies starp aktīvo un pasīvo leksiku. Pie pasīvās leksikas pieder vārdi, kurus mēs saprotam. Bet mēs tos izmantojam ļoti reti vai nekad. Aktīvā leksika sastāv no vārdiem, kurus mēs izmantojam bieži. Vienkāršai sarunai vai sarakstei nepieciešami tikai daži vārdi. Angļu valodā priekš tā pietiek ar 400 vārdiem un 40 darbības vārdiem. Tādēļ neraizējieties, ja jūsu vārdu krājums ir ierobežots!