Sarunvārdnīca

lv Saikļi 2   »   sq Lidhёzat 2

95 [deviņdesmit pieci]

Saikļi 2

Saikļi 2

95 [nёntёdhjetёepesё]

Lidhёzat 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu albāņu Spēlēt Vairāk
Kopš kura laika viņa vairs nestrādā? P--- -a--oh--h-ajo-nu------- m-? P--- s- k----- a-- n-- p---- m-- P-e- s- k-h-s- a-o n-k p-n-n m-? -------------------------------- Prej sa kohёsh ajo nuk punon mё? 0
Kopš ir precējusies? Q--prej-martesё-? Q- p--- m-------- Q- p-e- m-r-e-ё-? ----------------- Qё prej martesёs? 0
Jā, viņa vairs nestrādā, kopš ir precējusies. Po- -j- n-k -u--n mё,-q---r - m-rtu-. P-- a-- n-- p---- m-- q---- u m------ P-, a-o n-k p-n-n m-, q-k-r u m-r-u-. ------------------------------------- Po, ajo nuk punon mё, qёkur u martua. 0
Kopš viņa ir precējusies, viņa vairs nestrādā. Q---- u m--t-a, a-o -uk p---- m-. Q---- u m------ a-- n-- p---- m-- Q-k-r u m-r-u-, a-o n-k p-n-n m-. --------------------------------- Qёkur u martua, ajo nuk punon mё. 0
Kopš viņi pazīst viens otru, viņi ir laimīgi. Qё-ur-n-ihen----- j-n- tё-l----r. Q---- n------ a-- j--- t- l------ Q-k-r n-i-e-, a-a j-n- t- l-m-u-. --------------------------------- Qёkur njihen, ata janё tё lumtur. 0
Kopš viņiem ir bērni, viņi reti kaut kur iziet. Q--ur-j--- ---ё me-f--i-ё, da----m- r--llё. Q---- j--- b--- m- f------ d---- m- r------ Q-k-r j-n- b-r- m- f-m-j-, d-l-n m- r-a-l-. ------------------------------------------- Qёkur janё bёrё me fёmijё, dalin mё rrallё. 0
Kad viņa runā pa telefonu? K-- d---ё ------no-- ajo? K-- d- t- t--------- a--- K-r d- t- t-l-f-n-j- a-o- ------------------------- Kur do tё telefonojё ajo? 0
Brauciena laikā? G-----u--ё-imi-? G---- u--------- G-a-ё u-h-t-m-t- ---------------- Gjatё udhёtimit? 0
Jā, kad viņa brauc ar mašīnu. P-,---- --et -a--nёn. P-- k-- n--- m------- P-, k-r n-e- m-k-n-n- --------------------- Po, kur nget makinёn. 0
Viņa runā pa telefonu, kad brauc ar mašīnu. A-o--el--o-on,--u- n-et mak--ёn. A-- t--------- k-- n--- m------- A-o t-l-f-n-n- k-r n-e- m-k-n-n- -------------------------------- Ajo telefonon, kur nget makinёn. 0
Viņa skatās televizoru, kad gludina. A-o-shikon ---e---or, k-----kur--. A-- s----- t--------- k-- h------- A-o s-i-o- t-l-v-z-r- k-r h-k-r-s- ---------------------------------- Ajo shikon televizor, kur hekuros. 0
Viņa klausās mūziku, kad pilda uzdevumus. A-o dё-j-n m--i----kur bё----t-rat e-sh--pisё. A-- d----- m------ k-- b-- d------ e s-------- A-o d-g-o- m-z-k-, k-r b-n d-t-r-t e s-t-p-s-. ---------------------------------------------- Ajo dёgjon muzikё, kur bёn detyrat e shtёpisё. 0
Es neko neredzu, ja man nav briļļu. Nuk sh---j asg-ё, ku- -’-am syze-. N-- s----- a----- k-- s---- s----- N-k s-i-o- a-g-ё- k-r s-k-m s-z-t- ---------------------------------- Nuk shikoj asgjё, kur s’kam syzet. 0
Es neko nesaprotu, ja mūzika ir tik skaļa. N---ku-t-j a--jё, kur m---ka-ё-h-- -a--e -a---. N-- k----- a----- k-- m----- ё---- k-- e l----- N-k k-p-o- a-g-ё- k-r m-z-k- ё-h-ё k-q e l-r-ё- ----------------------------------------------- Nuk kuptoj asgjё, kur muzika ёshtё kaq e lartё. 0
Es neko nesaožu, ja man ir iesnas. Nuk --h-- as-j-,---r -a--m--rr-fё. N-- n---- a----- k-- j-- m- r----- N-k n-h-s a-g-ë- k-r j-m m- r-u-ё- ---------------------------------- Nuk nuhas asgjë, kur jam me rrufё. 0
Mēs ņemsim taksometru, ja līs lietus. Ne -arrim-nj---aksi- --r--------. N- m----- n-- t----- k-- b-- s--- N- m-r-i- n-ё t-k-i- k-r b-e s-i- --------------------------------- Ne marrim njё taksi, kur bie shi. 0
Mēs apceļosim pasauli, ja laimēsim loterijā. Ne-do-tё ud-ёtojmё---r-eth botёs, -----f-tojm- ---l--t---. N- d- t- u-------- p------ b----- n--- f------ n- l------- N- d- t- u-h-t-j-ё p-r-e-h b-t-s- n-s- f-t-j-ё n- l-o-a-i- ---------------------------------------------------------- Ne do tё udhёtojmё pёrreth botёs, nёse fitojmё nё llotari. 0
Mēs sāksim ēst, ja viņa drīz nebūs klāt. N- -o------l-o--ё-tё----ё---ёse--i s’vjen-sh--j-. N- d- t- f------- t- h---- n--- a- s----- s------ N- d- t- f-l-o-m- t- h-m-, n-s- a- s-v-e- s-p-j-. ------------------------------------------------- Ne do tё fillojmё tё hamё, nёse ai s’vjen shpejt. 0

Valodas Eiropas Savienībā

Šodien Eiropas Savienība sastāv no vairāk kā 25 valstīm. Pie ES nākotnē piederēs vēl vairāk valstis. Jauna valsts nozīmē arī jaunu valodu. Pašlaik ES runā vairāk kā 20 dažādās valodās. Visas valodas Eiropas Savienībā ir līdzvērtīgas. Valodu dažādība ir fascinējoša. Bet tas var novest arī pie problēmām. Skeptiķi domā, ka daudzās valodas ir šķērslis priekš ES. Tās traucē strādāt efektīvāk. Un vairāki domā, ka vajadzētu būt vienai kopīgai valodai. Visām valstīm vajadzētu prast sazināties šajā valodā. Bet tas nav tik vienkārši. Neviena valoda nedrīkst būt vienīgā oficiālā valoda. Citas valstis justos, ka ir novieotas neizdevīgā stāvoklī. Un Eiropā nav patiesi neitrālas valodas… Un mākslīga valoda, kā esperanto, arī nepalīdzētu. Jo valodā atspoguļojas valsts kultūra. Tādēļ neviena valsts nevēlas atteikties no savas valodas. Valstis redz savās valodās daļu savas identitātes. Valodu politika ieņem nozīmīgu vietu ES darba kārtībā. Tur pat ir komisija multi lingvistikai. ES ir visvairāk tulkotāju un tulku pasaulē. Ap 3500 cilvēku strādā, lai darītu iespējamu vienošanos. Tapat arī ne visus dokumentus ir iespējams iztulkot. Tas aizņemtu pārāk daudz laika un izmaksātu ļoti dārgi. Lielākā daļa dokumentu tiek tulkota tikai dažās valodās. Daudzās valodas ir ES lielākais izaicinājums. Eiropai jāapvienojas, lai nezaudētu savas daudzās identitātes!