Sarunvārdnīca

lv Nedēļas dienas   »   hy Days of the week

9 [deviņi]

Nedēļas dienas

Nedēļas dienas

9 [ինը]

9 [iny]

Days of the week

[shabat’va orer]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu armēņu Spēlēt Vairāk
pirmdiena եր---շ--թի ե--------- ե-կ-ւ-ա-թ- ---------- երկուշաբթի 0
y-r--sh-bt’i y----------- y-r-u-h-b-’- ------------ yerkushabt’i
otrdiena եր-ք-ա--ի ե-------- ե-ե-շ-բ-ի --------- երեքշաբթի 0
y--e-’s---t’i y------------ y-r-k-s-a-t-i ------------- yerek’shabt’i
trešdiena չ----շ--թի չ--------- չ-ր-ք-ա-թ- ---------- չորեքշաբթի 0
c--v-r-k--hab--i c--------------- c-’-o-e-’-h-b-’- ---------------- ch’vorek’shabt’i
ceturtdiena հ-ն-շ-բթի հ-------- հ-ն-շ-բ-ի --------- հինգշաբթի 0
h-ngshab--i h---------- h-n-s-a-t-i ----------- hingshabt’i
piektdiena ուր-աթ ո----- ո-ր-ա- ------ ուրբաթ 0
u----’ u----- u-b-t- ------ urbat’
sestdiena շ--աթ շ---- շ-բ-թ ----- շաբաթ 0
s----t’ s------ s-a-a-’ ------- shabat’
svētdiena կիրա-ի կ----- կ-ր-կ- ------ կիրակի 0
k-r-ki k----- k-r-k- ------ kiraki
nedēļa մ- շա-աթ մ- շ---- մ- շ-բ-թ -------- մի շաբաթ 0
m---ha-a-’ m- s------ m- s-a-a-’ ---------- mi shabat’
no pirmdienas līdz svētdienai երկու-ա----ց մին-և--իր--ի ե----------- մ---- կ----- ե-կ-ւ-ա-թ-ի- մ-ն-և կ-ր-կ- ------------------------- երկուշաբթիից մինչև կիրակի 0
ye-kush-b---i--- m---h’ye--k---ki y--------------- m-------- k----- y-r-u-h-b-’-i-s- m-n-h-y-v k-r-k- --------------------------------- yerkushabt’iits’ minch’yev kiraki
Pirmā diena ir pirmdiena. Առա-ին-օրը -րկ-ւշ-բթին է: Ա----- օ-- ե---------- է- Ա-ա-ի- օ-ը ե-կ-ւ-ա-թ-ն է- ------------------------- Առաջին օրը երկուշաբթին է: 0
Arr--i- or--ye-ku---bt’-n e A------ o-- y------------ e A-r-j-n o-y y-r-u-h-b-’-n e --------------------------- Arrajin ory yerkushabt’in e
Otrā diena ir otrdiena. Եր----- օր- --ե----թի- -: Ե------ օ-- ե--------- է- Ե-կ-ո-դ օ-ը ե-ե-շ-բ-ի- է- ------------------------- Երկրորդ օրը երեքշաբթին է: 0
Y-rkror--o---ye----s-a-t’in-e Y------- o-- y------------- e Y-r-r-r- o-y y-r-k-s-a-t-i- e ----------------------------- Yerkrord ory yerek’shabt’in e
Trešā diena ir trešdiena. Ե------օ-ը -որե--աբ--ն է: Ե----- օ-- չ---------- է- Ե-ր-ր- օ-ը չ-ր-ք-ա-թ-ն է- ------------------------- Երրորդ օրը չորեքշաբթին է: 0
Ye-rord -r--ch’--r-k-sh----in e Y------ o-- c---------------- e Y-r-o-d o-y c-’-o-e-’-h-b-’-n e ------------------------------- Yerrord ory ch’vorek’shabt’in e
Ceturtā diena ir ceturtdiena. Չորր-ր--օրը-հինգ-աբթ-- -: Չ------ օ-- հ--------- է- Չ-ր-ո-դ օ-ը հ-ն-շ-բ-ի- է- ------------------------- Չորրորդ օրը հինգշաբթին է: 0
C-’vor---d or-----gsh--t’in-e C--------- o-- h----------- e C-’-o-r-r- o-y h-n-s-a-t-i- e ----------------------------- Ch’vorrord ory hingshabt’in e
Piektā diena ir piektdiena. Հի-գ-րորդ օրը-ուրբա-- -: Հ-------- օ-- ո------ է- Հ-ն-ե-ո-դ օ-ը ո-ր-ա-ն է- ------------------------ Հինգերորդ օրը ուրբաթն է: 0
H--ge-or--o---ur-at’n-e H-------- o-- u------ e H-n-e-o-d o-y u-b-t-n e ----------------------- Hingerord ory urbat’n e
Sestā diena ir sestdiena. Վ-ց-ր--դ օ-ը շ----- -: Վ------- օ-- շ----- է- Վ-ց-ր-ր- օ-ը շ-բ-թ- է- ---------------------- Վեցերորդ օրը շաբաթն է: 0
V-t---er--d-ory -h---t---e V---------- o-- s------- e V-t-’-e-o-d o-y s-a-a-’- e -------------------------- Vets’yerord ory shabat’n e
Septītā diena ir svētdiena. Յոթերոր----ը կ---կին--: Յ------- օ-- կ------ է- Յ-թ-ր-ր- օ-ը կ-ր-կ-ն է- ----------------------- Յոթերորդ օրը կիրակին է: 0
Yo--ye--r----y kir-k-n-e Y--------- o-- k------ e Y-t-y-r-r- o-y k-r-k-n e ------------------------ Yot’yerord ory kirakin e
Nedēļā ir septiņas dienas. Շ-բաթն---ն- յ-թ օ-: Շ----- ո--- յ-- օ-- Շ-բ-թ- ո-ն- յ-թ օ-: ------------------- Շաբաթն ունի յոթ օր: 0
Shab-t’--u-i----- -r S------- u-- y--- o- S-a-a-’- u-i y-t- o- -------------------- Shabat’n uni yot’ or
Mēs strādājam tikai piecas dienas. Մենք---խ--ո-----ք -ի--ն-հ--գ--ր: Մ--- ա------- ե-- մ---- հ--- օ-- Մ-ն- ա-խ-տ-ւ- ե-ք մ-ա-ն հ-ն- օ-: -------------------------------- Մենք աշխատում ենք միայն հինգ օր: 0
Menk’ a--kha-um y-n-’ m-a-----n--or M---- a-------- y---- m---- h--- o- M-n-’ a-h-h-t-m y-n-’ m-a-n h-n- o- ----------------------------------- Menk’ ashkhatum yenk’ miayn hing or

Mākslīgā valoda Esperanto

Angļu valoda ir šodien visnozīmīgākā pasaules valoda. Ir pieņemts, ka, to izmantojot, visiem cilvēkiem vajadzētu saprasties savā starpā. Citas valodas arī vēlētos sasniegt tādu mērķi. Piemēram, mākslīgās valodas. Mākslīgās valodas tiek radītas un attīstītas ar nolūku. Tas ir, tās tiek veidotas balstoties uz kādu plānu. Mākslīgajās valodās tiek izmantoti elementi no citām valodām. Tādā veidā to būtu vieglāk iemācīties pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Starptautiskā saskarsme ir mākslīgās valodas izveides mērķis. Esperanto it pati pazīstamākā mākslīgā valoda. To pirmo reizi iepazīstināja Varšavā, 1887. gadā. To izveidoja ārsts, Ludviks L. Zāmenhofs. Viņš uzskatīja, ka sociālo nemieru galvenais iemesls ir saziņas problēmas. Tādēļ viņš izveidoja valodu, kas apvienotu cilvēkus. To izmantojot, cilvēki viens ar otru runātu vienlīdzīgi. Ārsta pseidonīms bija Dr. Esperanto jeb Cerību pilns. Tas parāda, cik ļoti viņš ticēja savam sapnim. Bet ideja par universālu saprašanos ir daudz senāka. Līdz mūsdienām ir attīstītas dažādas mākslīgās valodas. Tās tiek saistītas ar iecietību un cilvēktiesībām. Vairāk kā 120 valstīs dzīvo runātāji, kas pārzin esperanto. Kā arī esperanto tiek kritizēts. Piemēram, 70% no leksikas sastāda romāņu valoda. Un esperanto veidota izteikti uz indoeiropiešu valodām. Tās runātāji savtarpēji mainās idejām konvencijās un sapulcēs. Tiek regulāri organizētas tikšanās un lekcijas. Tātad, vai esat gatavs apgūt nedaudz esperanto? Ĉu vi parolas Esperanton? – Jes, mi parolas Esperanton tre bone!