Sarunvārdnīca

lv Mācīties svešvalodas   »   hy Learning foreign languages

23 [divdesmit trīs]

Mācīties svešvalodas

Mācīties svešvalodas

23 [քսաներեք]

23 [k’sanerek’]

Learning foreign languages

[sovorel otar lezuner]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu armēņu Spēlēt Vairāk
Kur Jūs mācījāties spāņu valodu? Ո-տ--ղ ե--ի---նե-են ս-վ-րե-: Ո----- ե- ի-------- ս------- Ո-տ-՞- ե- ի-պ-ն-ր-ն ս-վ-ր-լ- ---------------------------- Որտե՞ղ եք իսպաներեն սովորել: 0
Vorte՞------- -spaneren--ov---l V------- y--- i-------- s------ V-r-e-g- y-k- i-p-n-r-n s-v-r-l ------------------------------- Vorte՞gh yek’ ispaneren sovorel
Vai Jūs protat arī portugāļu valodu? Պո---ւգա-եր----- եք--ա-ո---ու՞մ: Պ------------ է- ե- կ----------- Պ-ր-ո-գ-լ-ր-ն է- ե- կ-ր-ղ-ն-ւ-մ- -------------------------------- Պորտուգալերեն էլ եք կարողանու՞մ: 0
Por-u-ale-en-el y--- -a--g-a-u-m P----------- e- y--- k---------- P-r-u-a-e-e- e- y-k- k-r-g-a-u-m -------------------------------- Portugaleren el yek’ karoghanu՞m
Jā, es protu arī nedaudz itāliešu valodu. Այո,--ար--անո---ե--նա--մ----- -տա--րե-: Ա--- կ--------- ե- ն-- մ- ք-- ի-------- Ա-ո- կ-ր-ղ-ն-ւ- ե- ն-և մ- ք-չ ի-ա-ե-ե-: --------------------------------------- Այո, կարողանում եմ նաև մի քիչ իտալերեն: 0
Ay-, k---g--nu----- -a-- mi-k’--h’-it--e--n A--- k--------- y-- n--- m- k----- i------- A-o- k-r-g-a-u- y-m n-e- m- k-i-h- i-a-e-e- ------------------------------------------- Ayo, karoghanum yem naev mi k’ich’ italeren
Es uzskatu, Jūs runājat ļoti labi. Ե--գտ--ւմ-ե-- ո- դո-ք-շատ--ա---ք--ո-ո--: Ե- գ----- ե-- ո- դ--- շ-- լ-- ե- խ------ Ե- գ-ն-ւ- ե-, ո- դ-ւ- շ-տ լ-վ ե- խ-ս-ւ-: ---------------------------------------- Ես գտնում եմ, որ դուք շատ լավ եք խոսում: 0
Ye--g-----ye-,---r -u-- --a- --- -e-’----s-m Y-- g---- y--- v-- d--- s--- l-- y--- k----- Y-s g-n-m y-m- v-r d-k- s-a- l-v y-k- k-o-u- -------------------------------------------- Yes gtnum yem, vor duk’ shat lav yek’ khosum
Valodas ir samērā līdzīgas. Լ--ուն-ր- -ա-ականի--նման -- իր-ր: Լ-------- բ-------- ն--- ե- ի---- Լ-զ-ւ-ե-ը բ-վ-կ-ն-ն ն-ա- ե- ի-ա-: --------------------------------- Լեզուները բավականին նման են իրար: 0
Lez-ne-y --v-k--------------irar L------- b-------- n--- y-- i--- L-z-n-r- b-v-k-n-n n-a- y-n i-a- -------------------------------- Lezunery bavakanin nman yen irar
Es varu Jūs labi saprast. Ես --զ -ավ ե---ասկ---ւ-: Ե- Ձ-- լ-- ե- հ--------- Ե- Ձ-զ լ-վ ե- հ-ս-ա-ո-մ- ------------------------ Ես Ձեզ լավ եմ հասկանում: 0
Y-s------lav y----ask---m Y-- D--- l-- y-- h------- Y-s D-e- l-v y-m h-s-a-u- ------------------------- Yes Dzez lav yem haskanum
Bet runāt un rakstīt ir grūti. Բ-յ--խ-սե----- գ-ելը-դ---ր-է: Բ--- խ----- ո- գ---- դ---- է- Բ-յ- խ-ս-լ- ո- գ-ե-ը դ-վ-ր է- ----------------------------- Բայց խոսելն ու գրելը դժվար է: 0
B--ts-----se---- g-ely-d-hv-r-e B----- k------ u g---- d----- e B-y-s- k-o-e-n u g-e-y d-h-a- e ------------------------------- Bayts’ khoseln u grely dzhvar e
Es pieļauju vēl daudz kļūdu. Ես-դեռ----լն-ր ե- անում: Ե- դ-- ս------ ե- ա----- Ե- դ-ռ ս-ա-ն-ր ե- ա-ո-մ- ------------------------ Ես դեռ սխալներ եմ անում: 0
Ye----r- ---a-n-r-----an-m Y-- d--- s------- y-- a--- Y-s d-r- s-h-l-e- y-m a-u- -------------------------- Yes derr skhalner yem anum
Lūdzu, labojiet mani vienmēr! Խն--ու- ե--ին--մ-շ- --ղղեք: Խ------ ե- ի-- մ--- ո------ Խ-դ-ո-մ ե- ի-ձ մ-շ- ո-ղ-ե-: --------------------------- Խնդրում եմ ինձ միշտ ուղղեք: 0
Kh---u---em -nd----s-t-ugh-he-’ K------ y-- i--- m---- u------- K-n-r-m y-m i-d- m-s-t u-h-h-k- ------------------------------- Khndrum yem indz misht ughghek’
Jūsu izruna ir gluži laba. Ձե- --ոգանո-թյո-նը-շա- լավ -: Ձ-- ա------------- շ-- լ-- է- Ձ-ր ա-ո-ա-ո-թ-ո-ն- շ-տ լ-վ է- ----------------------------- Ձեր առոգանությունը շատ լավ է: 0
Dze- -r--g--u-’-uny----- la- e D--- a------------- s--- l-- e D-e- a-r-g-n-t-y-n- s-a- l-v e ------------------------------ Dzer arroganut’yuny shat lav e
Jums ir neliels akcents. Դ-ւ- ---փո-ր առ-գ--ությ--ն -ւ-եք: Դ--- մ- փ--- ա------------ ո----- Դ-ւ- մ- փ-ք- ա-ո-ա-ո-թ-ո-ն ո-ն-ք- --------------------------------- Դուք մի փոքր առոգանություն ունեք: 0
D--’--- p’--k’---r-o-a---’-u---n-k’ D--- m- p------ a------------ u---- D-k- m- p-v-k-r a-r-g-n-t-y-n u-e-’ ----------------------------------- Duk’ mi p’vok’r arroganut’yun unek’
Var pateikt, no kurienes Jūs esat. Ձգ---ում է, թե ---ե--ց--ք -ալիս: Ձ------- է- թ- ո------ ե- գ----- Ձ-ա-վ-ւ- է- թ- ո-տ-ղ-ց ե- գ-լ-ս- -------------------------------- Ձգացվում է, թե որտեղից եք գալիս: 0
Dzga-s’vum e, t’y---or---hits’ y-k- --l-s D--------- e- t--- v---------- y--- g---- D-g-t-’-u- e- t-y- v-r-e-h-t-’ y-k- g-l-s ----------------------------------------- Dzgats’vum e, t’ye vorteghits’ yek’ galis
Kas ir Jūsu dzimtā valoda? Ո-րն-է Ձեր----րե-ի լե--ւն: Ո--- է Ձ-- մ------ լ------ Ո-ր- է Ձ-ր մ-յ-ե-ի լ-զ-ւ-: -------------------------- Ո՞րն է Ձեր մայրենի լեզուն: 0
V--r--e-Dz-r-may-e-- lezun V---- e D--- m------ l---- V-՞-n e D-e- m-y-e-i l-z-n -------------------------- VO՞rn e Dzer mayreni lezun
Vai Jūs apmeklējat valodu kursus? Դուք -ե----դ--ընթաց-՞ -ք--ն-ւ-: Դ--- լ---- դ--------- ե- գ----- Դ-ւ- լ-զ-ի դ-ս-ն-ա-ի- ե- գ-ո-մ- ------------------------------- Դուք լեզվի դասընթացի՞ եք գնում: 0
Du-’ -e-vi-das-n--a--’i- y-k--g-um D--- l---- d------------ y--- g--- D-k- l-z-i d-s-n-’-t-’-՞ y-k- g-u- ---------------------------------- Duk’ lezvi dasynt’ats’i՞ yek’ gnum
Kādu mācību līdzekli Jūs izmantojat? Դուք---ր-դաս-գ-ր------օգ------ում: Դ--- ո-- դ-------- ե- օ----------- Դ-ւ- ո-ր դ-ս-գ-ր-ն ե- օ-տ-գ-ր-ո-մ- ---------------------------------- Դուք ո՞ր դասագիրքն եք օգտագործում: 0
Du-’ vo-----s-gi--’n-y-k’ og--go-tsum D--- v--- d--------- y--- o---------- D-k- v-՞- d-s-g-r-’- y-k- o-t-g-r-s-m ------------------------------------- Duk’ vo՞r dasagirk’n yek’ ogtagortsum
Es acumirklī nezinu, kā to sauc. Ա-ս--ահին--- չ--տ-մ- թ- -ա -ն--ե--է ---վու-: Ա-- պ---- ե- չ------ թ- դ- ի----- է կ------- Ա-ս պ-հ-ն ե- չ-ի-ե-, թ- դ- ի-չ-ե- է կ-չ-ո-մ- -------------------------------------------- Այս պահին ես չգիտեմ, թե դա ինչպես է կոչվում: 0
Ay- pa--- ye- ch----em,-t’----a-in--’-es --k-c-’-um A-- p---- y-- c-------- t--- d- i------- e k------- A-s p-h-n y-s c-’-i-e-, t-y- d- i-c-’-e- e k-c-’-u- --------------------------------------------------- Ays pahin yes ch’gitem, t’ye da inch’pes e koch’vum
Es nevaru atcerēties nosaukumu. Ես-վե-նա---ը -ե--հի---մ: Ե- վ-------- չ-- հ------ Ե- վ-ր-ա-ի-ը չ-մ հ-շ-ւ-: ------------------------ Ես վերնագիրը չեմ հիշում: 0
Y-s-v---a-i---ch---m --s-um Y-- v-------- c----- h----- Y-s v-r-a-i-y c-’-e- h-s-u- --------------------------- Yes vernagiry ch’yem hishum
Es to esmu aizmirsis. Ես-դա ----ց-- ե-: Ե- դ- մ------ ե-- Ե- դ- մ-ռ-ց-լ ե-: ----------------- Ես դա մոռացել եմ: 0
Y----a----ra---ye- --m Y-- d- m---------- y-- Y-s d- m-r-a-s-y-l y-m ---------------------- Yes da morrats’yel yem

Ģermāņu valodas

Ģermāņu valodas pieder pie indoeiropiešu valodas saimes. Šo valodniecisko grupu raksturo tās fonoloģiskās iezīmes. Šīs valodas var atšķirt no citām fonoloģiskās atšķirības dēļ. Pastāv apmēram 15 ģermāņu valodas. Tā ir dzimtā valoda 500 miljoniem pasaules iedzīvotājiem. Noteikt precīzu katras valodas skaitu ir sarežģīti. Bieži vien nav skaidrs vai valoda ir neatkarīga,vai tas ir tikai dialekts. Pati ievērojamākā ģermāņu valoda ir angļu valoda. 350 miljoniem pasaules iedzīvotāju šī ir dzimtā valoda. Pēc tam seko vācu un holandiešu valodas. Ģermāņu valodas sadalītas vairākās grupās. Pastāv ziemēļģermāņu, rietumģermāņu un austrumģermāņu valodas. Skandināvu valodas pieder pie ziemēļģermāņu valodu grupas. Angļu, vācu un holandiešu valodas - rietumģermāņu. Bet visas austrumģermāņu valodas jau ir izmirušas. Pie šīs grupas piederēja, piemēram, anglosakšu valoda. Kolonizācijas laikā ģermāņu valoda izplatījās pa visu pasauli. Tā rezultātā, holandiešu valodu saprot Karību salās un Dienvidāfrikā. Visas ģermāņu valodas izcēlušās no vienas valodas. Vai ir pastāvējusi kāda proto valoda, nav skaidrs. Bez tam, līdz mūsdienām saglabājušies tikai daži seno ģermāņu pieraksti. Atšķirībā no romāņu valodām, nepastāv gandrīz neviens avots. Tas ļoti apgrūtina ģermāņu valodas izpēti.. Salidzinoši maz ir kas zināms arī par ģermāņu kultūru un cilvēkiem. Ģermāņi nebija vienoti. Kā rezultātā neizveidojās kopēja identitāte. Tādēļ zinātnei jāpaļaujas uz citiem avotiem. Bez grieķiem un romiešiem, mēs zinātu ļoti maz par ģermāņiem.