Sarunvārdnīca

lv Vietējais sabiedriskais transports   »   hy Public transportation

36 [trīsdesmit seši]

Vietējais sabiedriskais transports

Vietējais sabiedriskais transports

36 [երեսունվեց]

36 [yeresunvets’]

Public transportation

[hanrayin transport]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu armēņu Spēlēt Vairāk
Kur ir autobusa pietura? Որտե՞ղ ---անգա--: Ո----- է կ------- Ո-տ-՞- է կ-ն-ա-ը- ----------------- Որտե՞ղ է կանգառը: 0
Vor--՞-- --k-n-arry V------- e k------- V-r-e-g- e k-n-a-r- ------------------- Vorte՞gh e kangarry
Kurš autobuss brauc uz centru? Ո՞--ա-տոբ--սն ---եկ--ւմ դ----քաղաքի կե----ն: Ո-- ա-------- է մ------ դ--- ք----- կ------- Ո-ր ա-տ-բ-ւ-ն է մ-կ-ո-մ դ-պ- ք-ղ-ք- կ-ն-ր-ն- -------------------------------------------- Ո՞ր ավտոբուսն է մեկնում դեպի քաղաքի կենտրոն: 0
VO՞- --t------- --knu----pi -’a--a-’i---nt-on V--- a------- e m----- d--- k-------- k------ V-՞- a-t-b-s- e m-k-u- d-p- k-a-h-k-i k-n-r-n --------------------------------------------- VO՞r avtobusn e meknum depi k’aghak’i kentron
Ar kuru tramvaju / trolejbusu / autobusu man jābrauc? Ո-ր-հա-ա-ի --տ--ո-ս- է --ր--վոր-վ-րցնել: Ո-- հ----- ա-------- է հ------- վ------- Ո-ր հ-մ-ր- ա-տ-բ-ւ-ն է հ-ր-ա-ո- վ-ր-ն-լ- ---------------------------------------- Ո՞ր համարի ավտոբուսն է հարկավոր վերցնել: 0
VO՞---a--ri-----b----- harka--- -e-t--nel V--- h----- a------- e h------- v-------- V-՞- h-m-r- a-t-b-s- e h-r-a-o- v-r-s-n-l ----------------------------------------- VO՞r hamari avtobusn e harkavor verts’nel
Vai man ir jāpārsēžas? Պ---- - -ո--լ ավ--բո--ը: Պ---- է փ---- ա--------- Պ-՞-ք է փ-խ-լ ա-տ-բ-ւ-ը- ------------------------ Պե՞տք է փոխել ավտոբուսը: 0
P--tk’ - -’--kh-- -vt-bu-y P----- e p------- a------- P-՞-k- e p-v-k-e- a-t-b-s- -------------------------- Pe՞tk’ e p’vokhel avtobusy
Kur man ir jāpārsēžas? Ո-տ-՞ --է պետք-ավ----------խ-լ: Ո---- ղ է պ--- ա-------- փ----- Ո-տ-՞ ղ է պ-տ- ա-տ-բ-ւ-ը փ-խ-լ- ------------------------------- Որտե՞ ղ է պետք ավտոբուսը փոխել: 0
Vort---g- e--etk---v--busy p-v----l V----- g- e p---- a------- p------- V-r-e- g- e p-t-’ a-t-b-s- p-v-k-e- ----------------------------------- Vorte՞ gh e petk’ avtobusy p’vokhel
Cik maksā braukšanas biļete? Ի--չ ---ե մ-- -ո---: Ի--- ա--- մ-- տ----- Ի-ն- ա-ժ- մ-կ տ-մ-ը- -------------------- Ի՞նչ արժե մեկ տոմսը: 0
I-nch’---z-e-----tom-y I----- a---- m-- t---- I-n-h- a-z-e m-k t-m-y ---------------------- I՞nch’ arzhe mek tomsy
Cik pieturu ir līdz centram? Ք--ի՞--ա-գա- է ----և -ա--քի-կենտրոն: Ք---- կ----- է մ---- ք----- կ------- Ք-ն-՞ կ-ն-ա- է մ-ն-և ք-ղ-ք- կ-ն-ր-ն- ------------------------------------ Քանի՞ կանգառ է մինչև քաղաքի կենտրոն: 0
K’a--՞ k----rr-- m----’y-v-k---h--’--k----on K----- k------ e m-------- k-------- k------ K-a-i- k-n-a-r e m-n-h-y-v k-a-h-k-i k-n-r-n -------------------------------------------- K’ani՞ kangarr e minch’yev k’aghak’i kentron
Jums šeit jāizkāpj. Դ-ւ- պետք ----ս----ի----: Դ--- պ--- է ա----- ի----- Դ-ւ- պ-տ- է ա-ս-ե- ի-ն-ք- ------------------------- Դուք պետք է այստեղ իջնեք: 0
D--’-pe-k--- --s--g- ij-e-’ D--- p---- e a------ i----- D-k- p-t-’ e a-s-e-h i-n-k- --------------------------- Duk’ petk’ e aystegh ijnek’
Jums jāizkāpj pa aizmugurējām durvīm. Դո-ք---տք---հետ-------- -ջն-ք: Դ--- պ--- է հ---- դ---- ի----- Դ-ւ- պ-տ- է հ-տ-ի դ-ն-ց ի-ն-ք- ------------------------------ Դուք պետք է հետևի դռնից իջնեք: 0
D-------k’-e h----- ---nit-’-ij--k’ D--- p---- e h----- d------- i----- D-k- p-t-’ e h-t-v- d-r-i-s- i-n-k- ----------------------------------- Duk’ petk’ e hetevi drrnits’ ijnek’
Nākamais metro vilciens nāks pēc 5 minūtēm. Հա--ր---ե---ն-կգա --նգ-ր--ե--: Հ----- մ----- կ-- հ--- ր------ Հ-ջ-ր- մ-տ-ո- կ-ա հ-ն- ր-պ-ի-: ------------------------------ Հաջորդ մետրոն կգա հինգ րոպեից: 0
H----d m---o--k-a-h---------ts’ H----- m----- k-- h--- r------- H-j-r- m-t-o- k-a h-n- r-p-i-s- ------------------------------- Hajord metron kga hing ropeits’
Nākamais tramvajs nāks pēc 10 minūtēm. Հ-ջ--- -ր-մվայ--կ-ա ---- --պ--ց: Հ----- տ------- կ-- տ--- ր------ Հ-ջ-ր- տ-ա-վ-յ- կ-ա տ-ս- ր-պ-ի-: -------------------------------- Հաջորդ տրամվայը կգա տասը րոպեից: 0
Hajor- -r----yy-k-- --s----pei--’ H----- t------- k-- t--- r------- H-j-r- t-a-v-y- k-a t-s- r-p-i-s- --------------------------------- Hajord tramvayy kga tasy ropeits’
Nākamais autobuss nāks pēc 15 minūtēm. Հ---րդ-ա----ու-- -----------գ ր-պե--: Հ----- ա-------- կ-- տ------- ր------ Հ-ջ-ր- ա-տ-բ-ւ-ը կ-ա տ-ս-հ-ն- ր-պ-ի-: ------------------------------------- Հաջորդ ավտոբուսը կգա տասնհինգ րոպեից: 0
Hajor- --tobusy k----a--h--g r-pe-ts’ H----- a------- k-- t------- r------- H-j-r- a-t-b-s- k-a t-s-h-n- r-p-i-s- ------------------------------------- Hajord avtobusy kga tasnhing ropeits’
Cikos ir pēdējais metro vilciens? Ե-ր--է մ--ն-ւ--վ-րջին մ------ -նացք-: Ե--- է մ------ վ----- մ------ գ------ Ե-ր- է մ-կ-ո-մ վ-ր-ի- մ-տ-ո-ի գ-ա-ք-: ------------------------------------- Ե՞րբ է մեկնում վերջին մետրոյի գնացքը: 0
Ye-r-----e---m-v-rjin met---i -n---’k-y Y---- e m----- v----- m------ g-------- Y-՞-b e m-k-u- v-r-i- m-t-o-i g-a-s-k-y --------------------------------------- Ye՞rb e meknum verjin metroyi gnats’k’y
Cikos ir pēdējais tramvajs? Ե՞ր--- --կն-ւմ-վ--ջին տրամվայ-: Ե--- է մ------ վ----- տ-------- Ե-ր- է մ-կ-ո-մ վ-ր-ի- տ-ա-վ-յ-: ------------------------------- Ե՞րբ է մեկնում վերջին տրամվայը: 0
Y-------m-k------rj---t-a----y Y---- e m----- v----- t------- Y-՞-b e m-k-u- v-r-i- t-a-v-y- ------------------------------ Ye՞rb e meknum verjin tramvayy
Cikos ir pēdējais autobuss? Ե-ր--- -եկն--մ վեր-ի-------ո-սը: Ե--- է մ------ վ----- ա--------- Ե-ր- է մ-կ-ո-մ վ-ր-ի- ա-տ-բ-ւ-ը- -------------------------------- Ե՞րբ է մեկնում վերջին ավտոբուսը: 0
Y-՞r- - --kn-m verj-n-a-to--sy Y---- e m----- v----- a------- Y-՞-b e m-k-u- v-r-i- a-t-b-s- ------------------------------ Ye՞rb e meknum verjin avtobusy
Vai Jums ir braukšanas biļete? Վարորդակա--ի---ո-նք ո-----: Վ--------- ի------- ո------ Վ-ր-ր-ա-ա- ի-ա-ո-ն- ո-ն-՞-: --------------------------- Վարորդական իրավունք ունե՞ք: 0
Varor-ak---i-----k- -ne--’ V--------- i------- u----- V-r-r-a-a- i-a-u-k- u-e-k- -------------------------- Varordakan iravunk’ une՞k’
Biļete? – Nē, man nav. Տո՞-ս---չ չո-ն-մ: Տ----- ո- չ------ Տ-՞-ս- ո- չ-ւ-ե-: ----------------- Տո՞մս, ոչ չունեմ: 0
To-m-- voc-’-ch--nem T----- v---- c------ T-՞-s- v-c-’ c-’-n-m -------------------- To՞ms, voch’ ch’unem
Tad Jums jāmaksā soda nauda. Ա-դ --պք--մ-տո-գ-նք--ք վճ----ու: Ա-- դ------ տ------ ե- վ-------- Ա-դ դ-պ-ո-մ տ-ւ-ա-ք ե- վ-ա-ե-ո-: -------------------------------- Այդ դեպքում տուգանք եք վճարելու: 0
Ayd d---’-m t---nk’ y--- --hare-u A-- d------ t------ y--- v------- A-d d-p-’-m t-g-n-’ y-k- v-h-r-l- --------------------------------- Ayd depk’um tugank’ yek’ vcharelu

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodas attīstība

Tas ir skaidrs, kādēļ mēs viens ar otru sarunājamies. Mēs vēlamies apmainīties ar idejām un saprast viens otru. Kā valoda ir cēlusies, tas ir nav tik skaidrs. Vairākas teorijas pastāv. Skaidrs ir tas, ka valoda ir ļoti sena parādība. Noteiktas fiziskās īpašības bija priekšnoteikums runāšanais. Tie bija mums nepieciešami, lai veidotu skaņas. Jau neandertālieši bija spējīgi pielietot savas balsis. Tādā veidā tie varēja atšķirt sevi no dzīvniekiem. Vēl jo vairāk, skaļa balss bija nepieciešama, lai aizstāvētos. Persona varēja draudēt vai iebiedēt ienaidniekus. Tajos laikos bija jau izgudroti darba rīki un piepielietota uguns. Šīs zināšanas vajadzēja nodot tālāk. Runa bija nepieciešama arī dodoties medībās grupās. Jau pirms 2 miljoniem gadu, starp cilvēkiem bija vienkārša saprašanās. Pirmie valodnieciskie elementi vija zīmes un žesti. Bet cilvēki vēlējās sazināties arī tumsā. Svarīgā, viņiem vajadzēja iemācīties sarunāties vienam ar otru bez skatīšanās. Tādēļ attīstījās valoda , kas nomainīja žestus. Valoda, kādu mēs to tagad izprotam, ir ap 50 000 gadu veca. Kad homo sapiens pameta Āfriku, tas izplatīja valodu pa pasauli. Valoda atdalījās viena no otras atsevišķos reģionos. Tas nozīmē, ka parādījās vairākas valodu saimes. Tās saturēja tikai būtiskāko no valodas sistēmām. Tad valodas nebija tik komplicētas, kādas tās ir tagad. Tās attīstījās pateicoties gramatikai, fonoloģijai un semantikai. Dažādām valodām ir atšķirīgi risinājumi. Bet problēma vienmēr bija viena: kā parādīt, ko es domāju?