Sarunvārdnīca

lv kaut ko drīkstēt   »   hy to be allowed to

73 [septiņdesmit trīs]

kaut ko drīkstēt

kaut ko drīkstēt

73 [յոթանասուներեք]

73 [yot’anasunerek’]

to be allowed to

[t’uylatrel, kareli e]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu armēņu Spēlēt Vairāk
Vai tu jau drīksti braukt ar mašīnu? Քեզ----են -ո-յ---րվու՞- - մ-քե-ա-վ----: Ք-- ա---- թ------------ է մ----- վ----- Ք-զ ա-դ-ն թ-ւ-լ-տ-վ-ւ-մ է մ-ք-ն- վ-ր-լ- --------------------------------------- Քեզ արդեն թույլատրվու՞մ է մեքենա վարել: 0
K-ye--ar-e- --uy-a-r-u՞m ---ek’-en--varel K---- a---- t----------- e m------- v---- K-y-z a-d-n t-u-l-t-v-՞- e m-k-y-n- v-r-l ----------------------------------------- K’yez arden t’uylatrvu՞m e mek’yena varel
Vai tu jau drīksti lietot alkoholu? Ք-զ --դե--թ-ւյ-ատր-ու՞--- ա-կոհ-- խ-ե-: Ք-- ա---- թ------------ է ա------ խ---- Ք-զ ա-դ-ն թ-ւ-լ-տ-վ-ւ-մ է ա-կ-հ-լ խ-ե-: --------------------------------------- Քեզ արդեն թույլատրվու՞մ է ալկոհոլ խմել: 0
K--e--ar--- t-u-lat--u՞m---a-k-hol ---el K---- a---- t----------- e a------ k---- K-y-z a-d-n t-u-l-t-v-՞- e a-k-h-l k-m-l ---------------------------------------- K’yez arden t’uylatrvu՞m e alkohol khmel
Vai tu jau drīksti viens pats braukt uz ārzemēm? Ք-զ--ր--ն ---յլ-տ-վ-ւ---է -ենա- --տա---մ-----ալ: Ք-- ա---- թ------------ է մ---- ա--------- գ---- Ք-զ ա-դ-ն թ-ւ-լ-տ-վ-ւ-մ է մ-ն-կ ա-տ-ս-հ-ա- գ-ա-: ------------------------------------------------ Քեզ արդեն թույլատրվու՞մ է մենակ արտասահման գնալ: 0
K’-e- -r--n -’uy-at--u՞m-e -en-k ---a--hman--nal K---- a---- t----------- e m---- a--------- g--- K-y-z a-d-n t-u-l-t-v-՞- e m-n-k a-t-s-h-a- g-a- ------------------------------------------------ K’yez arden t’uylatrvu՞m e menak artasahman gnal
drīkstēt թ-ւ---տրել,-կ-րելի-է թ---------- կ----- է թ-ւ-լ-տ-ե-, կ-ր-լ- է -------------------- թույլատրել, կարելի է 0
t’---atr-l, kar-li e t---------- k----- e t-u-l-t-e-, k-r-l- e -------------------- t’uylatrel, kareli e
Vai mēs šeit drīkstam smēķēt? Կ-րո՞- ե-ք--յ--ե----ե-: Կ----- ե-- ա----- ծ---- Կ-ր-՞- ե-ք ա-ս-ե- ծ-ե-: ----------------------- Կարո՞ղ ենք այստեղ ծխել: 0
Ka-o-g---e--’ ay----h --khel K------ y---- a------ t----- K-r-՞-h y-n-’ a-s-e-h t-k-e- ---------------------------- Karo՞gh yenk’ aystegh tskhel
Vai šeit drīkst smēķēt? Կ--ե--- է ----------լ: Կ------ է ա----- ծ---- Կ-ր-լ-՞ է ա-ս-ե- ծ-ե-: ---------------------- Կարելի՞ է այստեղ ծխել: 0
Kar---՞-------eg- -skh-l K------ e a------ t----- K-r-l-՞ e a-s-e-h t-k-e- ------------------------ Kareli՞ e aystegh tskhel
Vai drīkst maksāt ar kredītkarti? Կ-ր---- - -ար--յի- ք--տով------լ: Կ------ է վ------- ք----- վ------ Կ-ր-լ-՞ է վ-ր-ա-ի- ք-ր-ո- վ-ա-ե-: --------------------------------- Կարելի՞ է վարկային քարտով վճարել: 0
Ka-eli՞ - va-ka-in -’-rt---vc-ar-l K------ e v------- k------ v------ K-r-l-՞ e v-r-a-i- k-a-t-v v-h-r-l ---------------------------------- Kareli՞ e varkayin k’artov vcharel
Vai drīkst maksāt ar čeku? Կ---լ-----չե--րով վ-արել: Կ------ է չ------ վ------ Կ-ր-լ-՞ է չ-կ-ր-վ վ-ա-ե-: ------------------------- Կարելի՞ է չեկերով վճարել: 0
K--eli՞ - c-’yek-r-v--ch-rel K------ e c--------- v------ K-r-l-՞ e c-’-e-e-o- v-h-r-l ---------------------------- Kareli՞ e ch’yekerov vcharel
Vai drīkst maksāt tikai skaidrā naudā? Կ-ր--ի՞ --մի--- կա---կ վճ---լ: Կ------ է մ---- կ----- վ------ Կ-ր-լ-՞ է մ-ա-ն կ-ն-ի- վ-ա-ե-: ------------------------------ Կարելի՞ է միայն կանխիկ վճարել: 0
K------ e m-a-n----k--- vc-a--l K------ e m---- k------ v------ K-r-l-՞ e m-a-n k-n-h-k v-h-r-l ------------------------------- Kareli՞ e miayn kankhik vcharel
Vai es drīkstu piezvanīt? Կար---՞ է ---գ--արել: Կ------ է զ---------- Կ-ր-լ-՞ է զ-ն-ա-ա-ե-: --------------------- Կարելի՞ է զանգահարել: 0
K-r-l-՞ ---a-ga--r-l K------ e z--------- K-r-l-՞ e z-n-a-a-e- -------------------- Kareli՞ e zangaharel
Vai es drīkstu ko jautāt? Կ-րե--՞ - ինչ ո----- -արց-ե-: Կ------ է ի-- ո- բ-- հ------- Կ-ր-լ-՞ է ի-չ ո- բ-ն հ-ր-ն-լ- ----------------------------- Կարելի՞ է ինչ որ բան հարցնել: 0
K-re--՞ e---ch’ vor---n-harts---l K------ e i---- v-- b-- h-------- K-r-l-՞ e i-c-’ v-r b-n h-r-s-n-l --------------------------------- Kareli՞ e inch’ vor ban harts’nel
Vai es drīkstu ko teikt? Կ-ր-լի--- ինչ ո----ն ---լ: Կ------ է ի-- ո- բ-- ա---- Կ-ր-լ-՞ է ի-չ ո- բ-ն ա-ե-: -------------------------- Կարելի՞ է ինչ որ բան ասել: 0
K---l-- e ---h’-vor---- asel K------ e i---- v-- b-- a--- K-r-l-՞ e i-c-’ v-r b-n a-e- ---------------------------- Kareli՞ e inch’ vor ban asel
Viņš nedrīkst gulēt parkā. Ն--- -ի -ար-լի--նել--յ---մ: Ն--- չ- կ----- ք--- ա------ Ն-ա- չ- կ-ր-լ- ք-ե- ա-գ-ւ-: --------------------------- Նրան չի կարելի քնել այգում: 0
Nran-c--i-k-re---k’n-l ---um N--- c--- k----- k---- a---- N-a- c-’- k-r-l- k-n-l a-g-m ---------------------------- Nran ch’i kareli k’nel aygum
Viņš nedrīkst gulēt mašīnā. Ն-ան չ- կար-լի քն-լ մ----ա--ւմ: Ն--- չ- կ----- ք--- մ---------- Ն-ա- չ- կ-ր-լ- ք-ե- մ-ք-ն-յ-ւ-: ------------------------------- Նրան չի կարելի քնել մեքենայում: 0
N--- ch-- k---l- k--e- -ek-ye--y-m N--- c--- k----- k---- m---------- N-a- c-’- k-r-l- k-n-l m-k-y-n-y-m ---------------------------------- Nran ch’i kareli k’nel mek’yenayum
Viņš nedrīkst gulēt stacijā. Նր-ն -- -ա-ել--քնե--կ-----ն-ւմ: Ն--- չ- կ----- ք--- կ---------- Ն-ա- չ- կ-ր-լ- ք-ե- կ-յ-ր-ն-ւ-: ------------------------------- Նրան չի կարելի քնել կայարանում: 0
Nra- ---i-ka-el- -’--l kay-r--um N--- c--- k----- k---- k-------- N-a- c-’- k-r-l- k-n-l k-y-r-n-m -------------------------------- Nran ch’i kareli k’nel kayaranum
Vai mēs drīkstam apsēsties? Կարե--՞ - -ս--լ: Կ------ է ն----- Կ-ր-լ-՞ է ն-տ-լ- ---------------- Կարելի՞ է նստել: 0
Kar--i՞ - --tel K------ e n---- K-r-l-՞ e n-t-l --------------- Kareli՞ e nstel
Vai mēs drīkstam dabūt ēdienkarti? Կա--լ---- մ--յուն ստա--նք: Կ------ է մ------ ս------- Կ-ր-լ-՞ է մ-ն-ո-ն ս-ա-ա-ք- -------------------------- Կարելի՞ է մենյուն ստանանք: 0
K-r--i--e me--un -tanank’ K------ e m----- s------- K-r-l-՞ e m-n-u- s-a-a-k- ------------------------- Kareli՞ e menyun stanank’
Vai mēs drīkstam samaksāt atsevišķi? Կ-րել-՞-է----նձ-- --ար---: Կ------ է ա------ վ------- Կ-ր-լ-՞ է ա-ա-ձ-ն վ-ա-ե-ք- -------------------------- Կարելի՞ է առանձին վճարենք: 0
Kareli- e -r--n--------a-e--’ K------ e a-------- v-------- K-r-l-՞ e a-r-n-z-n v-h-r-n-’ ----------------------------- Kareli՞ e arrandzin vcharenk’

Kā smadzenes iemācās jaunus vārdus

Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu. Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu. Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku. Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti. Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli. Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem. Pērtiķi var iemācīties ‘izlasīt’ vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga. Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas. Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu. Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums. Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs. Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt. Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā. Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo ‘failu’. Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts. Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo. Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas. Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām. Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas. Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem. Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies. Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk. Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji. Jo katram no mums ir zināmas intereses. Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām. Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām. Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.