Sarunvārdnīca

lv Nedēļas dienas   »   ku Days of the week

9 [deviņi]

Nedēļas dienas

Nedēļas dienas

9 [neh]

Days of the week

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu kurdu (kurmandži) Spēlēt Vairāk
pirmdiena D-ş-m D---- D-ş-m ----- Duşem 0
otrdiena Sê-em S---- S-ş-m ----- Sêşem 0
trešdiena Ça---m Ç----- Ç-r-e- ------ Çarşem 0
ceturtdiena P--c-em P------ P-n-ş-m ------- Pêncşem 0
piektdiena Î- Î- Î- -- În 0
sestdiena Ş-mî Ş--- Ş-m- ---- Şemî 0
svētdiena Y-kşem Y----- Y-k-e- ------ Yekşem 0
nedēļa hef-e h---- h-f-e ----- hefte 0
no pirmdienas līdz svētdienai ji-du-em--h-ya--e-ş--ê j- d----- h--- y------ j- d-ş-m- h-y- y-k-e-ê ---------------------- ji duşemê heya yekşemê 0
Pirmā diena ir pirmdiena. R-ja-y--em--uş-m-e. R--- y---- d---- e- R-j- y-k-m d-ş-m e- ------------------- Roja yekem duşem e. 0
Otrā diena ir otrdiena. Ro-- d--e----s-ş----. R--- d------ s---- e- R-j- d-y-m-n s-ş-m e- --------------------- Roja duyemîn sêşem e. 0
Trešā diena ir trešdiena. Roja--êye--n------m--. R--- s------ ç----- e- R-j- s-y-m-n ç-r-e- e- ---------------------- Roja sêyemîn çarşem e. 0
Ceturtā diena ir ceturtdiena. Ro-- --r---- p--c----e. R--- ç------ p------ e- R-j- ç-r-m-n p-n-ş-m e- ----------------------- Roja çaremîn pêncşem e. 0
Piektā diena ir piektdiena. Roja--ê--e-î- -n e. R--- p------- î- e- R-j- p-n-e-î- î- e- ------------------- Roja pêncemîn în e. 0
Sestā diena ir sestdiena. R--- şe----n ş-mi-e. R--- ş------ ş------ R-j- ş-ş-m-n ş-m-y-. -------------------- Roja şeşemîn şemiye. 0
Septītā diena ir svētdiena. R-ja h-ft-mî---e-şem-e. R--- h------- y----- e- R-j- h-f-e-î- y-k-e- e- ----------------------- Roja heftemîn yekşem e. 0
Nedēļā ir septiņas dienas. Heft- h--- ro--e. H---- h--- r-- e- H-f-e h-f- r-j e- ----------------- Hefte heft roj e. 0
Mēs strādājam tikai piecas dienas. E-----e-ê------r-j---di-e-itin. E- b----- p--- r---- d--------- E- b-t-n- p-n- r-j-n d-x-b-t-n- ------------------------------- Em bitenê pênc rojan dixebitin. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mākslīgā valoda Esperanto

Angļu valoda ir šodien visnozīmīgākā pasaules valoda. Ir pieņemts, ka, to izmantojot, visiem cilvēkiem vajadzētu saprasties savā starpā. Citas valodas arī vēlētos sasniegt tādu mērķi. Piemēram, mākslīgās valodas. Mākslīgās valodas tiek radītas un attīstītas ar nolūku. Tas ir, tās tiek veidotas balstoties uz kādu plānu. Mākslīgajās valodās tiek izmantoti elementi no citām valodām. Tādā veidā to būtu vieglāk iemācīties pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Starptautiskā saskarsme ir mākslīgās valodas izveides mērķis. Esperanto it pati pazīstamākā mākslīgā valoda. To pirmo reizi iepazīstināja Varšavā, 1887. gadā. To izveidoja ārsts, Ludviks L. Zāmenhofs. Viņš uzskatīja, ka sociālo nemieru galvenais iemesls ir saziņas problēmas. Tādēļ viņš izveidoja valodu, kas apvienotu cilvēkus. To izmantojot, cilvēki viens ar otru runātu vienlīdzīgi. Ārsta pseidonīms bija Dr. Esperanto jeb Cerību pilns. Tas parāda, cik ļoti viņš ticēja savam sapnim. Bet ideja par universālu saprašanos ir daudz senāka. Līdz mūsdienām ir attīstītas dažādas mākslīgās valodas. Tās tiek saistītas ar iecietību un cilvēktiesībām. Vairāk kā 120 valstīs dzīvo runātāji, kas pārzin esperanto. Kā arī esperanto tiek kritizēts. Piemēram, 70% no leksikas sastāda romāņu valoda. Un esperanto veidota izteikti uz indoeiropiešu valodām. Tās runātāji savtarpēji mainās idejām konvencijās un sapulcēs. Tiek regulāri organizētas tikšanās un lekcijas. Tātad, vai esat gatavs apgūt nedaudz esperanto? Ĉu vi parolas Esperanton? – Jes, mi parolas Esperanton tre bone!