Sarunvārdnīca

lv kaut ko drīkstēt   »   sk niečo smieť / môcť

73 [septiņdesmit trīs]

kaut ko drīkstēt

kaut ko drīkstēt

73 [sedemdesiattri]

niečo smieť / môcť

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovāku Spēlēt Vairāk
Vai tu jau drīksti braukt ar mašīnu? Smie- u--šo---o--- auto? Smieš už šoférovať auto? S-i-š u- š-f-r-v-ť a-t-? ------------------------ Smieš už šoférovať auto? 0
Vai tu jau drīksti lietot alkoholu? Sm--- u----ť a-k-hol? Smieš už piť alkohol? S-i-š u- p-ť a-k-h-l- --------------------- Smieš už piť alkohol? 0
Vai tu jau drīksti viens pats braukt uz ārzemēm? S------ž --- -á- -o-za-r----i-? Smieš už ísť sám do zahraničia? S-i-š u- í-ť s-m d- z-h-a-i-i-? ------------------------------- Smieš už ísť sám do zahraničia? 0
drīkstēt smi-ť,-m-cť smieť, môcť s-i-ť- m-c- ----------- smieť, môcť 0
Vai mēs šeit drīkstam smēķēt? M--e-e -u faj--ť? Môžeme tu fajčiť? M-ž-m- t- f-j-i-? ----------------- Môžeme tu fajčiť? 0
Vai šeit drīkst smēķēt? M--- ---t--f-j---? Môže sa tu fajčiť? M-ž- s- t- f-j-i-? ------------------ Môže sa tu fajčiť? 0
Vai drīkst maksāt ar kredītkarti? Môž--sa -- platiť k--di-------rto-? Môže sa tu platiť kreditnou kartou? M-ž- s- t- p-a-i- k-e-i-n-u k-r-o-? ----------------------------------- Môže sa tu platiť kreditnou kartou? 0
Vai drīkst maksāt ar čeku? M-ž- -a--- pla-iť ---o-? Môže sa tu platiť šekom? M-ž- s- t- p-a-i- š-k-m- ------------------------ Môže sa tu platiť šekom? 0
Vai drīkst maksāt tikai skaidrā naudā? Mô-e s--za-la--ť -en --hot-v---i? Môže sa zaplatiť len v hotovosti? M-ž- s- z-p-a-i- l-n v h-t-v-s-i- --------------------------------- Môže sa zaplatiť len v hotovosti? 0
Vai es drīkstu piezvanīt? M---m ----e- zat-l-f-no---? Môžem si len zatelefonovať? M-ž-m s- l-n z-t-l-f-n-v-ť- --------------------------- Môžem si len zatelefonovať? 0
Vai es drīkstu ko jautāt? M-žem -- -en-nieč- spý--ť? Môžem sa len niečo spýtať? M-ž-m s- l-n n-e-o s-ý-a-? -------------------------- Môžem sa len niečo spýtať? 0
Vai es drīkstu ko teikt? Mô--m--e- -ieč----ve-ať? Môžem len niečo povedať? M-ž-m l-n n-e-o p-v-d-ť- ------------------------ Môžem len niečo povedať? 0
Viņš nedrīkst gulēt parkā. Ne-mi---pať-v p-rk-. Nesmie spať v parku. N-s-i- s-a- v p-r-u- -------------------- Nesmie spať v parku. 0
Viņš nedrīkst gulēt mašīnā. Ne--i--sp-ť---a-te. Nesmie spať v aute. N-s-i- s-a- v a-t-. ------------------- Nesmie spať v aute. 0
Viņš nedrīkst gulēt stacijā. N--mi--s-a- n--st-ni--. Nesmie spať na stanici. N-s-i- s-a- n- s-a-i-i- ----------------------- Nesmie spať na stanici. 0
Vai mēs drīkstam apsēsties? S----e--i s-dn--? Smieme si sadnúť? S-i-m- s- s-d-ú-? ----------------- Smieme si sadnúť? 0
Vai mēs drīkstam dabūt ēdienkarti? Mô--te-n-m------e-- je----- -í----? Môžete nám priniesť jedálny lístok? M-ž-t- n-m p-i-i-s- j-d-l-y l-s-o-? ----------------------------------- Môžete nám priniesť jedálny lístok? 0
Vai mēs drīkstam samaksāt atsevišķi? Môž--e-p-a-iť--v-áš-? Môžeme platiť zvlášť? M-ž-m- p-a-i- z-l-š-? --------------------- Môžeme platiť zvlášť? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Kā smadzenes iemācās jaunus vārdus

Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu. Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu. Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku. Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti. Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli. Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem. Pērtiķi var iemācīties ‘izlasīt’ vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga. Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas. Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu. Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums. Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs. Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt. Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā. Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo ‘failu’. Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts. Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo. Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas. Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām. Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas. Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem. Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies. Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk. Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji. Jo katram no mums ir zināmas intereses. Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām. Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām. Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.