Sarunvārdnīca

lv Noliegums 1   »   bg Отрицание 1

64 [sešdesmit četri]

Noliegums 1

Noliegums 1

64 [шейсет и четири]

64 [sheyset i chetiri]

Отрицание 1

[Otritsanie 1]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bulgāru Spēlēt Vairāk
Es nesaprotu šo vārdu. Аз не-разби-а- -умата. Аз не разбирам думата. А- н- р-з-и-а- д-м-т-. ---------------------- Аз не разбирам думата. 0
Az -- -az----- du---a. Az ne razbiram dumata. A- n- r-z-i-a- d-m-t-. ---------------------- Az ne razbiram dumata.
Es nesaprotu šo teikumu. А- не --зб--а- -з---ени--о. Аз не разбирам изречението. А- н- р-з-и-а- и-р-ч-н-е-о- --------------------------- Аз не разбирам изречението. 0
A--n- --z-i-a- -z-e-h------. Az ne razbiram izrechenieto. A- n- r-z-i-a- i-r-c-e-i-t-. ---------------------------- Az ne razbiram izrechenieto.
Es nesaprotu nozīmi. Аз -е-р--б---- ---чен-ет-. Аз не разбирам значението. А- н- р-з-и-а- з-а-е-и-т-. -------------------------- Аз не разбирам значението. 0
Az -- raz---a- zna---n-eto. Az ne razbiram znachenieto. A- n- r-z-i-a- z-a-h-n-e-o- --------------------------- Az ne razbiram znachenieto.
skolotājs Учи-ел Учител У-и-е- ------ Учител 0
Uc-i--l Uchitel U-h-t-l ------- Uchitel
Vai Jūs saprotat skolotāju? Р----ра-- ли у-ит---? Разбирате ли учителя? Р-з-и-а-е л- у-и-е-я- --------------------- Разбирате ли учителя? 0
R-z--ra-e -i ---it---a? Razbirate li uchitelya? R-z-i-a-e l- u-h-t-l-a- ----------------------- Razbirate li uchitelya?
Jā, es viņu saprotu labi. Да---з-г- -----р-м--о-р-. Да, аз го разбирам добре. Д-, а- г- р-з-и-а- д-б-е- ------------------------- Да, аз го разбирам добре. 0
D---a---o --z-i-a- dobr-. Da, az go razbiram dobre. D-, a- g- r-z-i-a- d-b-e- ------------------------- Da, az go razbiram dobre.
skolotāja Уч--елка Учителка У-и-е-к- -------- Учителка 0
U-hite--a Uchitelka U-h-t-l-a --------- Uchitelka
Vai Jūs saprotat skolotāju? Ра--и-а-- -и-учител--та? Разбирате ли учителката? Р-з-и-а-е л- у-и-е-к-т-? ------------------------ Разбирате ли учителката? 0
Raz--rate-li----i-e-ka-a? Razbirate li uchitelkata? R-z-i-a-e l- u-h-t-l-a-a- ------------------------- Razbirate li uchitelkata?
Jā, es viņu saprotu labi. Д------я--а-б--ам ---р-. Да, аз я разбирам добре. Д-, а- я р-з-и-а- д-б-е- ------------------------ Да, аз я разбирам добре. 0
D-, az-ya ---b--a--d----. Da, az ya razbiram dobre. D-, a- y- r-z-i-a- d-b-e- ------------------------- Da, az ya razbiram dobre.
ļaudis Х-ра Хора Х-р- ---- Хора 0
K-o-a Khora K-o-a ----- Khora
Vai Jūs saprotat šos ļaudis? Р-----ате -и -ора-а? Разбирате ли хората? Р-з-и-а-е л- х-р-т-? -------------------- Разбирате ли хората? 0
Raz-ira-e -i-kh-rat-? Razbirate li khorata? R-z-i-a-e l- k-o-a-a- --------------------- Razbirate li khorata?
Nē, es viņus tik labi nesaprotu. Не- н- -и р-----ам-с-в--м---бр-. Не, не ги разбирам съвсем добре. Н-, н- г- р-з-и-а- с-в-е- д-б-е- -------------------------------- Не, не ги разбирам съвсем добре. 0
N-- ----i -az--ra- s---e--do--e. Ne, ne gi razbiram syvsem dobre. N-, n- g- r-z-i-a- s-v-e- d-b-e- -------------------------------- Ne, ne gi razbiram syvsem dobre.
draudzene П-ия-елка Приятелка П-и-т-л-а --------- Приятелка 0
Pr-----lka Priyatelka P-i-a-e-k- ---------- Priyatelka
Vai Jums ir draudzene? Има-е -- при-телка? Имате ли приятелка? И-а-е л- п-и-т-л-а- ------------------- Имате ли приятелка? 0
I-ate l---r-ya--lka? Imate li priyatelka? I-a-e l- p-i-a-e-k-? -------------------- Imate li priyatelka?
Jā, ir. Да- --а-. Да, имам. Д-, и-а-. --------- Да, имам. 0
Da- --am. Da, imam. D-, i-a-. --------- Da, imam.
meita Дъ---я Дъщеря Д-щ-р- ------ Дъщеря 0
Dysh-h--ya Dyshcherya D-s-c-e-y- ---------- Dyshcherya
Vai Jums ir meita? Имат--л--дъщ--я? Имате ли дъщеря? И-а-е л- д-щ-р-? ---------------- Имате ли дъщеря? 0
Im-te ---d-sh-h---a? Imate li dyshcherya? I-a-e l- d-s-c-e-y-? -------------------- Imate li dyshcherya?
Nē, nav. Не, -ям-м. Не, нямам. Н-, н-м-м- ---------- Не, нямам. 0
Ne,-ny--am. Ne, nyamam. N-, n-a-a-. ----------- Ne, nyamam.

Aklie veido runu efektīvāk

Neredzīgi cilvēki dzird labāk. Tā rezultātā, viņi var vieglāk pārvietoties savā ikdienas dzīvē. Neredzīgi cilvēki var arī labāk apstrādāt valodu. Vairāki zinātniskie pētījumi ir nonākuši pie šāda slēdziena. Zinātnieki lika testa subjektiem klausīties vairākus ierakstus. Tad runas ātrums bija ievērojami paātrinājies. Neskatoties uz to, aklie testa subjekti varēja saprast ierakstu. Savukārt redzīgie testa subjekti, nevarēja pilnība saprast to. Runāšanas ātrums bija pārāk ātrs priekš viņiem. Cits eksperiments nonāca pie līdzīgiem rezultātiem. Redzīgi un neredzīgi testa subjekti klausījās dažādos teikumos. Katra teikuma daļa bija pārveidota. Pēdējais vārds bija aizvietots arī pilnīgi bezjēdzīgu vārdu. Testa subjektiem bija jaāatpazīst teikumi. Viņiem bija jānosaka vai teikums ir sakarīgs vai nesakarīgs. Kamēr viņi analizēja teikumus, tika mērīta viņu smadzeņu aktivitāte. Pētnieki izmērīja noteiktus smadzeņu viļņus. Tādā veidā viņi varēja noteikt, cik ātri smadzenes izpildīja uzdevumu. Neredzīgo smadzenēs noteikts signāls parādījās ļoti ātri. Šis signāls norādīja uz to, ka teikums ir izanalizēts. Redzīgajiem šis signāls parādījās daudz vēlāk. Kādēļ neredzīgie apstrādā valodu efektīvāk, vēl nav zināms. Bet zinātniekiem ir teorija. Viņi pieņem, ka to smadzenes īpaši intensīvi izmanto atsevišķu smadzeņu daļu. Ar šo smadzeņu daļu, redzīgie apstrādā vizuālos stimulus. Neredzīgajiem šī daļa netiek izmantota priekš redzēšanas. Tad tas ir ‘pieejams’ citu uzdevumu izpildei. Tāda iemesla dēļ neredzīgie apstrādā valodu efektīvāk…