Sarunvārdnīca

lv Saikļi 2   »   ro Conjuncţii 2

95 [deviņdesmit pieci]

Saikļi 2

Saikļi 2

95 [nouăzeci şi cinci]

Conjuncţii 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu rumāņu Spēlēt Vairāk
Kopš kura laika viņa vairs nestrādā? De-câ-d nu-ma- --cr--z-? De când nu mai lucrează? D- c-n- n- m-i l-c-e-z-? ------------------------ De când nu mai lucrează? 0
Kopš ir precējusies? De l-----t- -i? De la nunta ei? D- l- n-n-a e-? --------------- De la nunta ei? 0
Jā, viņa vairs nestrādā, kopš ir precējusies. Da- -u -ai-l-c---ză de câ-- s-a-căsă-ori-. Da, nu mai lucrează de când s-a căsătorit. D-, n- m-i l-c-e-z- d- c-n- s-a c-s-t-r-t- ------------------------------------------ Da, nu mai lucrează de când s-a căsătorit. 0
Kopš viņa ir precējusies, viņa vairs nestrādā. De când-s-a că--to--t---u --- lu-reaz-. De când s-a căsătorit, nu mai lucrează. D- c-n- s-a c-s-t-r-t- n- m-i l-c-e-z-. --------------------------------------- De când s-a căsătorit, nu mai lucrează. 0
Kopš viņi pazīst viens otru, viņi ir laimīgi. D- -ând--------sc- s--t-fe-ic-ţ-. De când se cunosc, sunt fericiţi. D- c-n- s- c-n-s-, s-n- f-r-c-ţ-. --------------------------------- De când se cunosc, sunt fericiţi. 0
Kopš viņiem ir bērni, viņi reti kaut kur iziet. De c--- -- c--i-,-i-s -ar--n o---. De când au copii, ies rar în oraş. D- c-n- a- c-p-i- i-s r-r î- o-a-. ---------------------------------- De când au copii, ies rar în oraş. 0
Kad viņa runā pa telefonu? C-nd-v--b-ş-- l--telefon? Când vorbeşte la telefon? C-n- v-r-e-t- l- t-l-f-n- ------------------------- Când vorbeşte la telefon? 0
Brauciena laikā? Î--ti-p-l---u-----? În timpul drumului? Î- t-m-u- d-u-u-u-? ------------------- În timpul drumului? 0
Jā, kad viņa brauc ar mašīnu. Da,--- --mp ce ---du-e. Da, în timp ce conduce. D-, î- t-m- c- c-n-u-e- ----------------------- Da, în timp ce conduce. 0
Viņa runā pa telefonu, kad brauc ar mašīnu. V-r--şte--- tele--------im- ce --n---e. Vorbeşte la telefon în timp ce conduce. V-r-e-t- l- t-l-f-n î- t-m- c- c-n-u-e- --------------------------------------- Vorbeşte la telefon în timp ce conduce. 0
Viņa skatās televizoru, kad gludina. Se -it- la-t-l-vizo- î--t-mp c-----c-. Se uită la televizor în timp ce calcă. S- u-t- l- t-l-v-z-r î- t-m- c- c-l-ă- -------------------------------------- Se uită la televizor în timp ce calcă. 0
Viņa klausās mūziku, kad pilda uzdevumus. A----tă mu-i-- î- --mp--e--- -a----ec-i--e. Ascultă muzică în timp ce-şi face lecţiile. A-c-l-ă m-z-c- î- t-m- c---i f-c- l-c-i-l-. ------------------------------------------- Ascultă muzică în timp ce-şi face lecţiile. 0
Es neko neredzu, ja man nav briļļu. Nu-văd -im-c--a-- n- -m---h--ari. Nu văd nimic dacă nu am ochelari. N- v-d n-m-c d-c- n- a- o-h-l-r-. --------------------------------- Nu văd nimic dacă nu am ochelari. 0
Es neko nesaprotu, ja mūzika ir tik skaļa. N---nţel-g-ni----da-ă ----c- ---e-aş- ---e. Nu înţeleg nimic dacă muzica este aşa tare. N- î-ţ-l-g n-m-c d-c- m-z-c- e-t- a-a t-r-. ------------------------------------------- Nu înţeleg nimic dacă muzica este aşa tare. 0
Es neko nesaožu, ja man ir iesnas. N------s--i-------ă-s-nt -ăc--. Nu miros nimic dacă sunt răcit. N- m-r-s n-m-c d-c- s-n- r-c-t- ------------------------------- Nu miros nimic dacă sunt răcit. 0
Mēs ņemsim taksometru, ja līs lietus. Lu-m--n t-x- -ac--plouă. Luăm un taxi dacă plouă. L-ă- u- t-x- d-c- p-o-ă- ------------------------ Luăm un taxi dacă plouă. 0
Mēs apceļosim pasauli, ja laimēsim loterijā. Că---orim--n j---l l-mi- -a---c-şti--m------to. Călătorim în jurul lumii dacă câştigăm la loto. C-l-t-r-m î- j-r-l l-m-i d-c- c-ş-i-ă- l- l-t-. ----------------------------------------------- Călătorim în jurul lumii dacă câştigăm la loto. 0
Mēs sāksim ēst, ja viņa drīz nebūs klāt. Înc-pe- să m-n-ăm d----nu vi-- -- cur-n-. Începem să mâncăm dacă nu vine în curând. Î-c-p-m s- m-n-ă- d-c- n- v-n- î- c-r-n-. ----------------------------------------- Începem să mâncăm dacă nu vine în curând. 0

Valodas Eiropas Savienībā

Šodien Eiropas Savienība sastāv no vairāk kā 25 valstīm. Pie ES nākotnē piederēs vēl vairāk valstis. Jauna valsts nozīmē arī jaunu valodu. Pašlaik ES runā vairāk kā 20 dažādās valodās. Visas valodas Eiropas Savienībā ir līdzvērtīgas. Valodu dažādība ir fascinējoša. Bet tas var novest arī pie problēmām. Skeptiķi domā, ka daudzās valodas ir šķērslis priekš ES. Tās traucē strādāt efektīvāk. Un vairāki domā, ka vajadzētu būt vienai kopīgai valodai. Visām valstīm vajadzētu prast sazināties šajā valodā. Bet tas nav tik vienkārši. Neviena valoda nedrīkst būt vienīgā oficiālā valoda. Citas valstis justos, ka ir novieotas neizdevīgā stāvoklī. Un Eiropā nav patiesi neitrālas valodas… Un mākslīga valoda, kā esperanto, arī nepalīdzētu. Jo valodā atspoguļojas valsts kultūra. Tādēļ neviena valsts nevēlas atteikties no savas valodas. Valstis redz savās valodās daļu savas identitātes. Valodu politika ieņem nozīmīgu vietu ES darba kārtībā. Tur pat ir komisija multi lingvistikai. ES ir visvairāk tulkotāju un tulku pasaulē. Ap 3500 cilvēku strādā, lai darītu iespējamu vienošanos. Tapat arī ne visus dokumentus ir iespējams iztulkot. Tas aizņemtu pārāk daudz laika un izmaksātu ļoti dārgi. Lielākā daļa dokumentu tiek tulkota tikai dažās valodās. Daudzās valodas ir ES lielākais izaicinājums. Eiropai jāapvienojas, lai nezaudētu savas daudzās identitātes!