Sarunvārdnīca

lv Saikļi 2   »   sr Везници 2

95 [deviņdesmit pieci]

Saikļi 2

Saikļi 2

95 [деведесет и пет]

95 [devedeset i pet]

Везници 2

[Veznici 2]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu serbu Spēlēt Vairāk
Kopš kura laika viņa vairs nestrādā? Од к--- о-- н- р--- в---? Од када она не ради више? 0
O- k--- o-- n- r--- v---? Od k--- o-- n- r--- v---? Od kada ona ne radi više? O- k-d- o-a n- r-d- v-š-? ------------------------?
Kopš ir precējusies? Од њ--- у----? Од њене удаје? 0
O- n---- u----? Od n---- u----? Od njene udaje? O- n-e-e u-a-e? --------------?
Jā, viņa vairs nestrādā, kopš ir precējusies. Да- о-- н- р--- в--- о- к--- с- у----. Да, она не ради више од када се удала. 0
D-, o-- n- r--- v--- o- k--- s- u----. Da- o-- n- r--- v--- o- k--- s- u----. Da, ona ne radi više od kada se udala. D-, o-a n- r-d- v-š- o- k-d- s- u-a-a. --,----------------------------------.
Kopš viņa ir precējusies, viņa vairs nestrādā. Од к--- с- у----- о-- н- р--- в---. Од када се удала, она не ради више. 0
O- k--- s- u----, o-- n- r--- v---. Od k--- s- u----- o-- n- r--- v---. Od kada se udala, ona ne radi više. O- k-d- s- u-a-a, o-a n- r-d- v-š-. ----------------,-----------------.
Kopš viņi pazīst viens otru, viņi ir laimīgi. Од к--- с- о-- п------- с----- с-. Од када се они познају, срећни су. 0
O- k--- s- o-- p------, s---́n- s-. Od k--- s- o-- p------- s------ s-. Od kada se oni poznaju, srećni su. O- k-d- s- o-i p-z-a-u, s-e-́n- s-. ----------------------,-----́-----.
Kopš viņiem ir bērni, viņi reti kaut kur iziet. Од к--- и---- д---- и----- р---. Од када имају децу, излазе ређе. 0
O- k--- i---- d---, i----- r---. Od k--- i---- d---- i----- r---. Od kada imaju decu, izlaze ređe. O- k-d- i-a-u d-c-, i-l-z- r-đ-. ------------------,------------.
Kad viņa runā pa telefonu? Ка-- ћ- о-- т-----------? Када ће она телефонирати? 0
K--- će o-- t-----------? Ka-- c-- o-- t-----------? Kada će ona telefonirati? K-d- će o-a t-l-f-n-r-t-? ------́------------------?
Brauciena laikā? За в---- в----? За време вожње? 0
Z- v---- v-----? Za v---- v-----? Za vreme vožnje? Z- v-e-e v-ž-j-? ---------------?
Jā, kad viņa brauc ar mašīnu. Да- д-- в--- а---. Да, док вози ауто. 0
D-, d-- v--- a---. Da- d-- v--- a---. Da, dok vozi auto. D-, d-k v-z- a-t-. --,--------------.
Viņa runā pa telefonu, kad brauc ar mašīnu. Он- т--------- д-- в--- а---. Она телефонира док вози ауто. 0
O-- t--------- d-- v--- a---. On- t--------- d-- v--- a---. Ona telefonira dok vozi auto. O-a t-l-f-n-r- d-k v-z- a-t-. ----------------------------.
Viņa skatās televizoru, kad gludina. Он- г---- т--------- д-- п----. Она гледа телевизију док пегла. 0
O-- g---- t--------- d-- p----. On- g---- t--------- d-- p----. Ona gleda televiziju dok pegla. O-a g-e-a t-l-v-z-j- d-k p-g-a. ------------------------------.
Viņa klausās mūziku, kad pilda uzdevumus. Он- с---- м----- д-- р--- з------. Она слуша музику док ради задатке. 0
O-- s---- m----- d-- r--- z------. On- s---- m----- d-- r--- z------. Ona sluša muziku dok radi zadatke. O-a s-u-a m-z-k- d-k r-d- z-d-t-e. ---------------------------------.
Es neko neredzu, ja man nav briļļu. Ја н- в---- н----- к--- н---- н------. Ја не видим ништа, када немам наочале. 0
J- n- v---- n----, k--- n---- n------. Ja n- v---- n----- k--- n---- n------. Ja ne vidim ništa, kada nemam naočale. J- n- v-d-m n-š-a, k-d- n-m-m n-o-a-e. -----------------,-------------------.
Es neko nesaprotu, ja mūzika ir tik skaļa. Ја н- р------ н----- к--- ј- м----- т--- г-----. Ја не разумем ништа, када је музика тако гласна. 0
J- n- r------ n----, k--- j- m----- t--- g-----. Ja n- r------ n----- k--- j- m----- t--- g-----. Ja ne razumem ništa, kada je muzika tako glasna. J- n- r-z-m-m n-š-a, k-d- j- m-z-k- t-k- g-a-n-. -------------------,---------------------------.
Es neko nesaožu, ja man ir iesnas. Ја н- о----- м------ к--- и--- п-------. Ја не осећам мирисе, када имам прехладу. 0
J- n- o---́a- m-----, k--- i--- p-------. Ja n- o------ m------ k--- i--- p-------. Ja ne osećam mirise, kada imam prehladu. J- n- o-e-́a- m-r-s-, k-d- i-a- p-e-l-d-. ----------́---------,-------------------.
Mēs ņemsim taksometru, ja līs lietus. Ми у------ т----- а-- п--- к---. Ми узимамо такси, ако пада киша. 0
M- u------ t----, a-- p--- k---. Mi u------ t----- a-- p--- k---. Mi uzimamo taksi, ako pada kiša. M- u-i-a-o t-k-i, a-o p-d- k-š-. ----------------,--------------.
Mēs apceļosim pasauli, ja laimēsim loterijā. Пу-------- о-- с----- а-- д------- н- л---. Путоваћемо око света, ако добијемо на лоту. 0
P------́e-- o-- s----, a-- d------- n- l---. Pu--------- o-- s----- a-- d------- n- l---. Putovaćemo oko sveta, ako dobijemo na lotu. P-t-v-će-o o-o s-e-a, a-o d-b-j-m- n- l-t-. -------́-------------,---------------------.
Mēs sāksim ēst, ja viņa drīz nebūs klāt. Ми ћ--- п----- с- ј----- а-- о- н- д--- у-----. Ми ћемо почети са јелом, ако он не дође ускоро. 0
M- će-- p----- s- j----, a-- o- n- d--- u-----. Mi c---- p----- s- j----- a-- o- n- d--- u-----. Mi ćemo početi sa jelom, ako on ne dođe uskoro. M- će-o p-č-t- s- j-l-m, a-o o- n- d-đ- u-k-r-. ----́-------------------,----------------------.

Valodas Eiropas Savienībā

Šodien Eiropas Savienība sastāv no vairāk kā 25 valstīm. Pie ES nākotnē piederēs vēl vairāk valstis. Jauna valsts nozīmē arī jaunu valodu. Pašlaik ES runā vairāk kā 20 dažādās valodās. Visas valodas Eiropas Savienībā ir līdzvērtīgas. Valodu dažādība ir fascinējoša. Bet tas var novest arī pie problēmām. Skeptiķi domā, ka daudzās valodas ir šķērslis priekš ES. Tās traucē strādāt efektīvāk. Un vairāki domā, ka vajadzētu būt vienai kopīgai valodai. Visām valstīm vajadzētu prast sazināties šajā valodā. Bet tas nav tik vienkārši. Neviena valoda nedrīkst būt vienīgā oficiālā valoda. Citas valstis justos, ka ir novieotas neizdevīgā stāvoklī. Un Eiropā nav patiesi neitrālas valodas… Un mākslīga valoda, kā esperanto, arī nepalīdzētu. Jo valodā atspoguļojas valsts kultūra. Tādēļ neviena valsts nevēlas atteikties no savas valodas. Valstis redz savās valodās daļu savas identitātes. Valodu politika ieņem nozīmīgu vietu ES darba kārtībā. Tur pat ir komisija multi lingvistikai. ES ir visvairāk tulkotāju un tulku pasaulē. Ap 3500 cilvēku strādā, lai darītu iespējamu vienošanos. Tapat arī ne visus dokumentus ir iespējams iztulkot. Tas aizņemtu pārāk daudz laika un izmaksātu ļoti dārgi. Lielākā daļa dokumentu tiek tulkota tikai dažās valodās. Daudzās valodas ir ES lielākais izaicinājums. Eiropai jāapvienojas, lai nezaudētu savas daudzās identitātes!