Sarunvārdnīca

lv Saikļi 2   »   nl Voegwoorden 2

95 [deviņdesmit pieci]

Saikļi 2

Saikļi 2

95 [vijfennegentig]

Voegwoorden 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu holandiešu Spēlēt Vairāk
Kopš kura laika viņa vairs nestrādā? S--ds --n-e-r--e-k-----ni----e-r? Sinds wanneer werkt ze niet meer? S-n-s w-n-e-r w-r-t z- n-e- m-e-? --------------------------------- Sinds wanneer werkt ze niet meer? 0
Kopš ir precējusies? S-nd--ha-r ---el-j-? Sinds haar huwelijk? S-n-s h-a- h-w-l-j-? -------------------- Sinds haar huwelijk? 0
Jā, viņa vairs nestrādā, kopš ir precējusies. J---zij-w-rkt n-et -ee-- sind---- --t--uwd-i-. Ja, zij werkt niet meer, sinds ze getrouwd is. J-, z-j w-r-t n-e- m-e-, s-n-s z- g-t-o-w- i-. ---------------------------------------------- Ja, zij werkt niet meer, sinds ze getrouwd is. 0
Kopš viņa ir precējusies, viņa vairs nestrādā. Si--- z- ---rouw- -s------- ze-ni-t-me-r. Sinds ze getrouwd is, werkt ze niet meer. S-n-s z- g-t-o-w- i-, w-r-t z- n-e- m-e-. ----------------------------------------- Sinds ze getrouwd is, werkt ze niet meer. 0
Kopš viņi pazīst viens otru, viņi ir laimīgi. Sin-s z--el-a-- -----n--zi----e-ge-uk-i-. Sinds ze elkaar kennen, zijn ze gelukkig. S-n-s z- e-k-a- k-n-e-, z-j- z- g-l-k-i-. ----------------------------------------- Sinds ze elkaar kennen, zijn ze gelukkig. 0
Kopš viņiem ir bērni, viņi reti kaut kur iziet. Si--s----ki--ere--he----,----n -- ze-den-u--. Sinds ze kinderen hebben, gaan ze zelden uit. S-n-s z- k-n-e-e- h-b-e-, g-a- z- z-l-e- u-t- --------------------------------------------- Sinds ze kinderen hebben, gaan ze zelden uit. 0
Kad viņa runā pa telefonu? W--n--- b--t ze? Wanneer belt ze? W-n-e-r b-l- z-? ---------------- Wanneer belt ze? 0
Brauciena laikā? Tijde-s--e-r--? Tijdens de rit? T-j-e-s d- r-t- --------------- Tijdens de rit? 0
Jā, kad viņa brauc ar mašīnu. J-,-te-w-j- -e autor-jdt. Ja, terwijl ze autorijdt. J-, t-r-i-l z- a-t-r-j-t- ------------------------- Ja, terwijl ze autorijdt. 0
Viņa runā pa telefonu, kad brauc ar mašīnu. Zij t---fon-------r---l--e--ut------. Zij telefoneert terwijl ze autorijdt. Z-j t-l-f-n-e-t t-r-i-l z- a-t-r-j-t- ------------------------------------- Zij telefoneert terwijl ze autorijdt. 0
Viņa skatās televizoru, kad gludina. Zi--k-j-t t-------- te-w--- z--s--i---. Zij kijkt televisie terwijl ze strijkt. Z-j k-j-t t-l-v-s-e t-r-i-l z- s-r-j-t- --------------------------------------- Zij kijkt televisie terwijl ze strijkt. 0
Viņa klausās mūziku, kad pilda uzdevumus. Z-j-----t-rt-na-r---z--k te-w-j- --------hu--werk-----t. Zij luistert naar muziek terwijl ze haar huiswerk maakt. Z-j l-i-t-r- n-a- m-z-e- t-r-i-l z- h-a- h-i-w-r- m-a-t- -------------------------------------------------------- Zij luistert naar muziek terwijl ze haar huiswerk maakt. 0
Es neko neredzu, ja man nav briļļu. I--z-e -i--s a-- ---geen br-- d--ag. Ik zie niets als ik geen bril draag. I- z-e n-e-s a-s i- g-e- b-i- d-a-g- ------------------------------------ Ik zie niets als ik geen bril draag. 0
Es neko nesaprotu, ja mūzika ir tik skaļa. Ik-vers----i-t--a-s -e m---ek-zo-h--- -t-a-. Ik versta niets als de muziek zo hard staat. I- v-r-t- n-e-s a-s d- m-z-e- z- h-r- s-a-t- -------------------------------------------- Ik versta niets als de muziek zo hard staat. 0
Es neko nesaožu, ja man ir iesnas. Ik----k-n-ets---s-ik----k--den ben. Ik ruik niets als ik verkouden ben. I- r-i- n-e-s a-s i- v-r-o-d-n b-n- ----------------------------------- Ik ruik niets als ik verkouden ben. 0
Mēs ņemsim taksometru, ja līs lietus. W-- ne--n een t-xi-als -------e--. Wij nemen een taxi als het regent. W-j n-m-n e-n t-x- a-s h-t r-g-n-. ---------------------------------- Wij nemen een taxi als het regent. 0
Mēs apceļosim pasauli, ja laimēsim loterijā. W--ga-- e-- -ere-d--i--m-ken al---e d--l-tt- -in--n. We gaan een wereldreis maken als we de lotto winnen. W- g-a- e-n w-r-l-r-i- m-k-n a-s w- d- l-t-o w-n-e-. ---------------------------------------------------- We gaan een wereldreis maken als we de lotto winnen. 0
Mēs sāksim ēst, ja viņa drīz nebūs klāt. We -e--nnen-met-e--n---- h-- -iet---u-----t. We beginnen met eten als hij niet gauw komt. W- b-g-n-e- m-t e-e- a-s h-j n-e- g-u- k-m-. -------------------------------------------- We beginnen met eten als hij niet gauw komt. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodas Eiropas Savienībā

Šodien Eiropas Savienība sastāv no vairāk kā 25 valstīm. Pie ES nākotnē piederēs vēl vairāk valstis. Jauna valsts nozīmē arī jaunu valodu. Pašlaik ES runā vairāk kā 20 dažādās valodās. Visas valodas Eiropas Savienībā ir līdzvērtīgas. Valodu dažādība ir fascinējoša. Bet tas var novest arī pie problēmām. Skeptiķi domā, ka daudzās valodas ir šķērslis priekš ES. Tās traucē strādāt efektīvāk. Un vairāki domā, ka vajadzētu būt vienai kopīgai valodai. Visām valstīm vajadzētu prast sazināties šajā valodā. Bet tas nav tik vienkārši. Neviena valoda nedrīkst būt vienīgā oficiālā valoda. Citas valstis justos, ka ir novieotas neizdevīgā stāvoklī. Un Eiropā nav patiesi neitrālas valodas… Un mākslīga valoda, kā esperanto, arī nepalīdzētu. Jo valodā atspoguļojas valsts kultūra. Tādēļ neviena valsts nevēlas atteikties no savas valodas. Valstis redz savās valodās daļu savas identitātes. Valodu politika ieņem nozīmīgu vietu ES darba kārtībā. Tur pat ir komisija multi lingvistikai. ES ir visvairāk tulkotāju un tulku pasaulē. Ap 3500 cilvēku strādā, lai darītu iespējamu vienošanos. Tapat arī ne visus dokumentus ir iespējams iztulkot. Tas aizņemtu pārāk daudz laika un izmaksātu ļoti dārgi. Lielākā daļa dokumentu tiek tulkota tikai dažās valodās. Daudzās valodas ir ES lielākais izaicinājums. Eiropai jāapvienojas, lai nezaudētu savas daudzās identitātes!