Sarunvārdnīca

lv Mājās   »   bg Вкъщи

17 [septiņpadsmit]

Mājās

Mājās

17 [седемнайсет]

17 [sedemnayset]

Вкъщи

[Vkyshchi]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bulgāru Spēlēt Vairāk
Te ir mūsu māja. Тук - н-ша-------. Т-- е н----- к---- Т-к е н-ш-т- к-щ-. ------------------ Тук е нашата къща. 0
Tu---- nashata -yshcha. T-- y- n------ k------- T-k y- n-s-a-a k-s-c-a- ----------------------- Tuk ye nashata kyshcha.
Augšā ir jumts. Г-ре е-покр-в--. Г--- е п-------- Г-р- е п-к-и-ъ-. ---------------- Горе е покривът. 0
Go----e po-ri-yt. G--- y- p-------- G-r- y- p-k-i-y-. ----------------- Gore ye pokrivyt.
Lejā ir pagrabs. До---- -аз-то. Д--- е м------ Д-л- е м-з-т-. -------------- Долу е мазето. 0
D--u y--ma-et-. D--- y- m------ D-l- y- m-z-t-. --------------- Dolu ye mazeto.
Aiz mājas ir dārzs. З---к---та---а-----ин-. З-- к----- и-- г------- З-д к-щ-т- и-а г-а-и-а- ----------------------- Зад къщата има градина. 0
Z-d---sh---t- i-- gr---na. Z-- k-------- i-- g------- Z-d k-s-c-a-a i-a g-a-i-a- -------------------------- Zad kyshchata ima gradina.
Mājas priekšā nav ielas. Пр-- къщата--яма ----а. П--- к----- н--- у----- П-е- к-щ-т- н-м- у-и-а- ----------------------- Пред къщата няма улица. 0
Pr----ys-ch--a nyam- ----s-. P--- k-------- n---- u------ P-e- k-s-c-a-a n-a-a u-i-s-. ---------------------------- Pred kyshchata nyama ulitsa.
Blakus mājai ir koki. До---щ--а и-а --р-е-а. Д- к----- и-- д------- Д- к-щ-т- и-а д-р-е-а- ---------------------- До къщата има дървета. 0
Do -yshc-at--i---dyrvet-. D- k-------- i-- d------- D- k-s-c-a-a i-a d-r-e-a- ------------------------- Do kyshchata ima dyrveta.
Šeit ir mans dzīvoklis. Ту- - --ето--ил-ще. Т-- е м---- ж------ Т-к е м-е-о ж-л-щ-. ------------------- Тук е моето жилище. 0
T-k ye mo--o--hili--che. T-- y- m---- z---------- T-k y- m-e-o z-i-i-h-h-. ------------------------ Tuk ye moeto zhilishche.
Šeit ir virtuve un vannas istaba. Т-к-са -ухнят- и бан--а. Т-- с- к------ и б------ Т-к с- к-х-я-а и б-н-т-. ------------------------ Тук са кухнята и банята. 0
T-k s---uk-----a-- b-nyat-. T-- s- k-------- i b------- T-k s- k-k-n-a-a i b-n-a-a- --------------------------- Tuk sa kukhnyata i banyata.
Tur ir dzīvojamā istaba un guļamistaba. Т-- с- вс--и-не-на-а --спал----. Т-- с- в------------ и с-------- Т-м с- в-е-и-н-в-а-а и с-а-н-т-. -------------------------------- Там са всекидневната и спалнята. 0
Tam -a--se--d--vnata ---p-l--a-a. T-- s- v------------ i s--------- T-m s- v-e-i-n-v-a-a i s-a-n-a-a- --------------------------------- Tam sa vsekidnevnata i spalnyata.
Mājas durvis ir aizslēgtas. Вх-д-----вр-т------т-орена. В------- в---- е з--------- В-о-н-т- в-а-а е з-т-о-е-а- --------------------------- Входната врата е затворена. 0
Vk---n-t--v--ta--e zat-----a. V-------- v---- y- z--------- V-h-d-a-a v-a-a y- z-t-o-e-a- ----------------------------- Vkhodnata vrata ye zatvorena.
Bet logi ir vaļā. Но----з---и----а-о--о--ни. Н- п--------- с- о-------- Н- п-о-о-ц-т- с- о-в-р-н-. -------------------------- Но прозорците са отворени. 0
No -r----tsi-e sa--tv-re--. N- p---------- s- o-------- N- p-o-o-t-i-e s- o-v-r-n-. --------------------------- No prozortsite sa otvoreni.
Šodien ir karsts. Д-е- ----ре-о. Д--- е г------ Д-е- е г-р-щ-. -------------- Днес е горещо. 0
D-es y- -o-----ho. D--- y- g--------- D-e- y- g-r-s-c-o- ------------------ Dnes ye goreshcho.
Mēs ejam dzīvojamā istabā. Ни- вл-з--е-във всек-д-евн-т-. Н-- в------ в-- в------------- Н-е в-и-а-е в-в в-е-и-н-в-а-а- ------------------------------ Ние влизаме във всекидневната. 0
Nie--li---e v-v --e--d-e-n-t-. N-- v------ v-- v------------- N-e v-i-a-e v-v v-e-i-n-v-a-a- ------------------------------ Nie vlizame vyv vsekidnevnata.
Tur ir dīvāns un atpūtas krēsls. Т-- им- див-н-и---тьо-л-/ -ре---. Т-- и-- д---- и ф------ / к------ Т-м и-а д-в-н и ф-т-о-л / к-е-л-. --------------------------------- Там има диван и фотьойл / кресло. 0
T---ima d---- ----tьoyl / -r----. T-- i-- d---- i f------ / k------ T-m i-a d-v-n i f-t-o-l / k-e-l-. --------------------------------- Tam ima divan i fotьoyl / kreslo.
Sēdieties! Се----е! С------- С-д-е-е- -------- Седнете! 0
Sed-e-e! S------- S-d-e-e- -------- Sednete!
Tur ir mans dators. Т---е м-я- к--п---р. Т-- е м--- к-------- Т-м е м-я- к-м-ю-ъ-. -------------------- Там е моят компютър. 0
T------m-ya- k-mp-u-yr. T-- y- m---- k--------- T-m y- m-y-t k-m-y-t-r- ----------------------- Tam ye moyat kompyutyr.
Tur ir mana stereo iekārta. Т---е моя-а--т--ео-ур---а. Т-- е м---- с------------- Т-м е м-я-а с-е-е---р-д-а- -------------------------- Там е моята стерео-уредба. 0
T----e-moy--a-s-e--o----d--. T-- y- m----- s------------- T-m y- m-y-t- s-e-e---r-d-a- ---------------------------- Tam ye moyata stereo-uredba.
Televizors ir gluži jauns. Т-ле-изор-- е--ъв--м н--. Т---------- е с----- н--- Т-л-в-з-р-т е с-в-е- н-в- ------------------------- Телевизорът е съвсем нов. 0
T--e-i--ryt -e -y---m -ov. T---------- y- s----- n--- T-l-v-z-r-t y- s-v-e- n-v- -------------------------- Televizoryt ye syvsem nov.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Vārdi un leksika

Katrai valodai ir sava leksika. To sastāda noteikts vārdu skaits. Vārds - ta ir neatkarīga valodnieciska vienība. Vārdiem vienmēr ir atšķirīga nozīme. Tas tos nošķir no skaņām un zilbēm. Katrā valodā vārdu skaits ir savādāks. Angļu valodā, piemēram, ir ļoti daudz vārdu. Tā leksikas kategorijā ir pasaules čempions.. Mūsdienās angļu valodai ir vairāk kā viens miljons vārdu. Oksfordas vārdnīcā ir vairāk kā 600 000 vārdu. Ķīniešu, spāņu un krievu valodās to ir daudz mazāk. Valodas leksika ir atkarīga arī no tās vēstures. Angļu valoda ir daudzu citu valodu un kultūru ietekmēta. Tā rezultātā angļu valodas leksika ir ievērojami paplašinājusies. Bet vēl jo projām angļu valodas leksika tikai pieaug. Eksperti rēķina, ka katru dienu tiek pievienoti 15 jauni vārdi. To izcelsme pamatā meklējama jaunajos medijos. Te netiek skaitīta zinātniskā terminoloģija. Jo vienā ķīmijas terminoloģijā ir tūkstošiem vārdu. Gandrīz katrā valodā garie vārdi tiek lietoti mazāk kā īsie. Un lielākā daļa runātāju izmanto dažus vārdus. Tādēļ mēs izšķiramies starp aktīvo un pasīvo leksiku. Pie pasīvās leksikas pieder vārdi, kurus mēs saprotam. Bet mēs tos izmantojam ļoti reti vai nekad. Aktīvā leksika sastāv no vārdiem, kurus mēs izmantojam bieži. Vienkāršai sarunai vai sarakstei nepieciešami tikai daži vārdi. Angļu valodā priekš tā pietiek ar 400 vārdiem un 40 darbības vārdiem. Tādēļ neraizējieties, ja jūsu vārdu krājums ir ierobežots!