К-д- - -в--бу-н--- с---ка?
Къде е автобусната спирка?
К-д- е а-т-б-с-а-а с-и-к-?
--------------------------
Къде е автобусната спирка? 0 K-de ye a-t-bu-nat--spirk-?Kyde ye avtobusnata spirka?K-d- y- a-t-b-s-a-a s-i-k-?---------------------------Kyde ye avtobusnata spirka?
Ко---вт--ус о-ива-в-цен-ъ--?
Кой автобус отива в центъра?
К-й а-т-б-с о-и-а в ц-н-ъ-а-
----------------------------
Кой автобус отива в центъра? 0 K-y-avtobus -ti-- v t-e---ra?Koy avtobus otiva v tsentyra?K-y a-t-b-s o-i-a v t-e-t-r-?-----------------------------Koy avtobus otiva v tsentyra?
Ar kuru tramvaju / trolejbusu / autobusu man jābrauc?
К-й-а-т-б-- --ябв- -----е-а?
Кой автобус трябва да взема?
К-й а-т-б-с т-я-в- д- в-е-а-
----------------------------
Кой автобус трябва да взема? 0 K-y a-tob---trya-va-d- -z--a?Koy avtobus tryabva da vzema?K-y a-t-b-s t-y-b-a d- v-e-a------------------------------Koy avtobus tryabva da vzema?
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Ar kuru tramvaju / trolejbusu / autobusu man jābrauc?
Тр--ва-ли -- -е --е-а--ам?
Трябва ли да се прекачвам?
Т-я-в- л- д- с- п-е-а-в-м-
--------------------------
Трябва ли да се прекачвам? 0 T----v- li--a-se p---a---am?Tryabva li da se prekachvam?T-y-b-a l- d- s- p-e-a-h-a-?----------------------------Tryabva li da se prekachvam?
К-д--т--бва да-с--прека--а-?
Къде трябва да се прекачвам?
К-д- т-я-в- д- с- п-е-а-в-м-
----------------------------
Къде трябва да се прекачвам? 0 Ky-e-try-b-a -a s-----k--h---?Kyde tryabva da se prekachvam?K-d- t-y-b-a d- s- p-e-a-h-a-?------------------------------Kyde tryabva da se prekachvam?
К-----с-ир-и-им------ен-ъ-а?
Колко спирки има до центъра?
К-л-о с-и-к- и-а д- ц-н-ъ-а-
----------------------------
Колко спирки има до центъра? 0 Ko--- -p-r-- im- d--tsentyra?Kolko spirki ima do tsentyra?K-l-o s-i-k- i-a d- t-e-t-r-?-----------------------------Kolko spirki ima do tsentyra?
Тр-б-а -а--ле-е-----к.
Трябва да слезете тук.
Т-я-в- д- с-е-е-е т-к-
----------------------
Трябва да слезете тук. 0 Try-bva--- sl----e----.Tryabva da slezete tuk.T-y-b-a d- s-e-e-e t-k------------------------Tryabva da slezete tuk.
Тр--ва-да ---з-т--отз-д.
Трябва да слезете отзад.
Т-я-в- д- с-е-е-е о-з-д-
------------------------
Трябва да слезете отзад. 0 Tr---v--da---eze-e otza-.Tryabva da slezete otzad.T-y-b-a d- s-e-e-e o-z-d--------------------------Tryabva da slezete otzad.
К--а е-п-с-е-ни-- влак -а---т--то?
Кога е последният влак на метрото?
К-г- е п-с-е-н-я- в-а- н- м-т-о-о-
----------------------------------
Кога е последният влак на метрото? 0 Koga-ye--o---d-i--t---ak n---etr-t-?Koga ye posledniyat vlak na metroto?K-g- y- p-s-e-n-y-t v-a- n- m-t-o-o-------------------------------------Koga ye posledniyat vlak na metroto?
К-га-е пос--дн-я- -рам---?
Кога е последният трамвай?
К-г- е п-с-е-н-я- т-а-в-й-
--------------------------
Кога е последният трамвай? 0 Ko-a-ye----l-dn-yat t---v--?Koga ye posledniyat tramvay?K-g- y- p-s-e-n-y-t t-a-v-y-----------------------------Koga ye posledniyat tramvay?
Кога-е--ос--дни-- -в--б--?
Кога е последният автобус?
К-г- е п-с-е-н-я- а-т-б-с-
--------------------------
Кога е последният автобус? 0 K--a--- po--edni-at --tob--?Koga ye posledniyat avtobus?K-g- y- p-s-e-n-y-t a-t-b-s-----------------------------Koga ye posledniyat avtobus?
Т-гав- т--бва-да -л--ит- гл---.
Тогава трябва да платите глоба.
Т-г-в- т-я-в- д- п-а-и-е г-о-а-
-------------------------------
Тогава трябва да платите глоба. 0 To-ava-t-y-bva-da p-a-it---lob-.Togava tryabva da platite globa.T-g-v- t-y-b-a d- p-a-i-e g-o-a---------------------------------Togava tryabva da platite globa.
Tas ir skaidrs, kādēļ mēs viens ar otru sarunājamies.
Mēs vēlamies apmainīties ar idejām un saprast viens otru.
Kā valoda ir cēlusies, tas ir nav tik skaidrs.
Vairākas teorijas pastāv.
Skaidrs ir tas, ka valoda ir ļoti sena parādība.
Noteiktas fiziskās īpašības bija priekšnoteikums runāšanais.
Tie bija mums nepieciešami, lai veidotu skaņas.
Jau neandertālieši bija spējīgi pielietot savas balsis.
Tādā veidā tie varēja atšķirt sevi no dzīvniekiem.
Vēl jo vairāk, skaļa balss bija nepieciešama, lai aizstāvētos.
Persona varēja draudēt vai iebiedēt ienaidniekus.
Tajos laikos bija jau izgudroti darba rīki un piepielietota uguns.
Šīs zināšanas vajadzēja nodot tālāk.
Runa bija nepieciešama arī dodoties medībās grupās.
Jau pirms 2 miljoniem gadu, starp cilvēkiem bija vienkārša saprašanās.
Pirmie valodnieciskie elementi vija zīmes un žesti.
Bet cilvēki vēlējās sazināties arī tumsā.
Svarīgā, viņiem vajadzēja iemācīties sarunāties vienam ar otru bez skatīšanās.
Tādēļ attīstījās valoda , kas nomainīja žestus.
Valoda, kādu mēs to tagad izprotam, ir ap 50 000 gadu veca.
Kad homo sapiens pameta Āfriku, tas izplatīja valodu pa pasauli.
Valoda atdalījās viena no otras atsevišķos reģionos.
Tas nozīmē, ka parādījās vairākas valodu saimes.
Tās saturēja tikai būtiskāko no valodas sistēmām.
Tad valodas nebija tik komplicētas, kādas tās ir tagad.
Tās attīstījās pateicoties gramatikai, fonoloģijai un semantikai.
Dažādām valodām ir atšķirīgi risinājumi.
Bet problēma vienmēr bija viena: kā parādīt, ko es domāju?