Sarunvārdnīca

lv Vietējais sabiedriskais transports   »   fi Julkinen paikallisliikenne

36 [trīsdesmit seši]

Vietējais sabiedriskais transports

Vietējais sabiedriskais transports

36 [kolmekymmentäkuusi]

Julkinen paikallisliikenne

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
Kur ir autobusa pietura? M---- -- -uss--y-ä-k-? M---- o- b------------ M-s-ä o- b-s-i-y-ä-k-? ---------------------- Missä on bussipysäkki? 0
Kurš autobuss brauc uz centru? Mi-ä bus-- a-a- k-s-u-----? M--- b---- a--- k---------- M-k- b-s-i a-a- k-s-u-t-a-? --------------------------- Mikä bussi ajaa keskustaan? 0
Ar kuru tramvaju / trolejbusu / autobusu man jābrauc? Mi-k--b---ili-ja- -i--- pitäisi o-t-a? M---- b---------- m---- p------ o----- M-n-ä b-s-i-i-j-n m-n-n p-t-i-i o-t-a- -------------------------------------- Minkä bussilinjan minun pitäisi ottaa? 0
Vai man ir jāpārsēžas? P--ääkö--in-n -ai---a ---si-? P------ m---- v------ b------ P-t-ä-ö m-n-n v-i-t-a b-s-i-? ----------------------------- Pitääkö minun vaihtaa bussia? 0
Kur man ir jāpārsēžas? M---ä mi--- -it-ä -a-h-a----s---? M---- m---- p---- v------ b------ M-s-ä m-n-n p-t-ä v-i-t-a b-s-i-? --------------------------------- Missä minun pitää vaihtaa bussia? 0
Cik maksā braukšanas biļete? M--ä y-s--l--pu----saa? M--- y--- l---- m------ M-t- y-s- l-p-u m-k-a-? ----------------------- Mitä yksi lippu maksaa? 0
Cik pieturu ir līdz centram? K---k- -o--a py-----ä-on --skust-an? K----- m---- p------- o- k---------- K-i-k- m-n-a p-s-k-i- o- k-s-u-t-a-? ------------------------------------ Kuinka monta pysäkkiä on keskustaan? 0
Jums šeit jāizkāpj. T---än-t-yty---ä----tässä-pois. T----- t----- j---- t---- p---- T-i-ä- t-y-y- j-ä-ä t-s-ä p-i-. ------------------------------- Teidän täytyy jäädä tässä pois. 0
Jums jāizkāpj pa aizmugurējām durvīm. Te-dä--täyty- j-----tak-----o--. T----- t----- j---- t----- p---- T-i-ä- t-y-y- j-ä-ä t-k-n- p-i-. -------------------------------- Teidän täytyy jäädä takana pois. 0
Nākamais metro vilciens nāks pēc 5 minūtēm. S--r---- me-r- ----e-5 mi-uut---p--s-ä. S------- m---- t---- 5 m------- p------ S-u-a-v- m-t-o t-l-e 5 m-n-u-i- p-ä-t-. --------------------------------------- Seuraava metro tulee 5 minuutin päästä. 0
Nākamais tramvajs nāks pēc 10 minūtēm. Se-r---- ra-t------- t---e-1- mi-------pä---ä. S------- r---------- t---- 1- m------- p------ S-u-a-v- r-i-i-v-u-u t-l-e 1- m-n-u-i- p-ä-t-. ---------------------------------------------- Seuraava raitiovaunu tulee 10 minuutin päästä. 0
Nākamais autobuss nāks pēc 15 minūtēm. Se---ava --ss------- 15 -inu-ti--p-ä-tä. S------- b---- t---- 1- m------- p------ S-u-a-v- b-s-i t-l-e 1- m-n-u-i- p-ä-t-. ---------------------------------------- Seuraava bussi tulee 15 minuutin päästä. 0
Cikos ir pēdējais metro vilciens? M-------v-i--i-e- metr-------? M------ v-------- m---- m----- M-l-o-n v-i-e-n-n m-t-o m-n-e- ------------------------------ Milloin viimeinen metro menee? 0
Cikos ir pēdējais tramvajs? Mil--in---imei--- -a-t---aun--m-n-e? M------ v-------- r---------- m----- M-l-o-n v-i-e-n-n r-i-i-v-u-u m-n-e- ------------------------------------ Milloin viimeinen raitiovaunu menee? 0
Cikos ir pēdējais autobuss? M----in-viime---n-bus-----nee? M------ v-------- b---- m----- M-l-o-n v-i-e-n-n b-s-i m-n-e- ------------------------------ Milloin viimeinen bussi menee? 0
Vai Jums ir braukšanas biļete? Onk-------ä m-t---i--ua? O--- t----- m----------- O-k- t-i-l- m-t-a-i-p-a- ------------------------ Onko teillä matkalippua? 0
Biļete? – Nē, man nav. M----l---ua------, -inulla -i-ole ---k-lippua. M----------- – E-- m------ e- o-- m----------- M-t-a-i-p-a- – E-, m-n-l-a e- o-e m-t-a-i-p-a- ---------------------------------------------- Matkalippua? – Ei, minulla ei ole matkalippua. 0
Tad Jums jāmaksā soda nauda. Sit--n---idä- t-yt-y-m-k-a- -a--o. S----- t----- t----- m----- s----- S-t-e- t-i-ä- t-y-y- m-k-a- s-k-o- ---------------------------------- Sitten teidän täytyy maksaa sakko. 0

Valodas attīstība

Tas ir skaidrs, kādēļ mēs viens ar otru sarunājamies. Mēs vēlamies apmainīties ar idejām un saprast viens otru. Kā valoda ir cēlusies, tas ir nav tik skaidrs. Vairākas teorijas pastāv. Skaidrs ir tas, ka valoda ir ļoti sena parādība. Noteiktas fiziskās īpašības bija priekšnoteikums runāšanais. Tie bija mums nepieciešami, lai veidotu skaņas. Jau neandertālieši bija spējīgi pielietot savas balsis. Tādā veidā tie varēja atšķirt sevi no dzīvniekiem. Vēl jo vairāk, skaļa balss bija nepieciešama, lai aizstāvētos. Persona varēja draudēt vai iebiedēt ienaidniekus. Tajos laikos bija jau izgudroti darba rīki un piepielietota uguns. Šīs zināšanas vajadzēja nodot tālāk. Runa bija nepieciešama arī dodoties medībās grupās. Jau pirms 2 miljoniem gadu, starp cilvēkiem bija vienkārša saprašanās. Pirmie valodnieciskie elementi vija zīmes un žesti. Bet cilvēki vēlējās sazināties arī tumsā. Svarīgā, viņiem vajadzēja iemācīties sarunāties vienam ar otru bez skatīšanās. Tādēļ attīstījās valoda , kas nomainīja žestus. Valoda, kādu mēs to tagad izprotam, ir ap 50 000 gadu veca. Kad homo sapiens pameta Āfriku, tas izplatīja valodu pa pasauli. Valoda atdalījās viena no otras atsevišķos reģionos. Tas nozīmē, ka parādījās vairākas valodu saimes. Tās saturēja tikai būtiskāko no valodas sistēmām. Tad valodas nebija tik komplicētas, kādas tās ir tagad. Tās attīstījās pateicoties gramatikai, fonoloģijai un semantikai. Dažādām valodām ir atšķirīgi risinājumi. Bet problēma vienmēr bija viena: kā parādīt, ko es domāju?