Sarunvārdnīca

lv Vietējais sabiedriskais transports   »   tr Toplu taşıma

36 [trīsdesmit seši]

Vietējais sabiedriskais transports

Vietējais sabiedriskais transports

36 [otuz altı]

Toplu taşıma

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu turku Spēlēt Vairāk
Kur ir autobusa pietura? Ot---- d----- n-----? Otobüs durağı nerede? 0
Kurš autobuss brauc uz centru? Şe--- m-------- h---- o----- g------? Şehir merkezine hangi otobüs gidiyor? 0
Ar kuru tramvaju / trolejbusu / autobusu man jābrauc? Ha--- o------ b----- l----? Hangi otobüse binmem lazım? 0
Vai man ir jāpārsēžas? Ak----- y----- l---- m-? Aktarma yapmam lazım mı? 0
Kur man ir jāpārsēžas? Ne---- a------ y----- l----? Nerede aktarma yapmam lazım? 0
Cik maksā braukšanas biļete? Bi--- ü----- n- k----? Bilet ücreti ne kadar? 0
Cik pieturu ir līdz centram? Me----- k---- k-- d---- v--? Merkeze kadar kaç durak var? 0
Jums šeit jāizkāpj. Bu---- i------ l----. Burada inmeniz lazım. 0
Jums jāizkāpj pa aizmugurējām durvīm. Ar----- i------ l----. Arkadan inmeniz lazım. 0
Nākamais metro vilciens nāks pēc 5 minūtēm. Bi- s------ m---- t---- 5 d----- s---- g------. Bir sonraki metro treni 5 dakika sonra geliyor. 0
Nākamais tramvajs nāks pēc 10 minūtēm. Bi- s------ t------ 10 d----- s---- g------. Bir sonraki tramvay 10 dakika sonra geliyor. 0
Nākamais autobuss nāks pēc 15 minūtēm. Bi- s------ o----- 15 d----- s---- g------. Bir sonraki otobüs 15 dakika sonra geliyor. 0
Cikos ir pēdējais metro vilciens? So- m---- t---- k---- k-------? Son metro treni kaçta kalkıyor? 0
Cikos ir pēdējais tramvajs? So- t------ k---- k-------? Son tramvay kaçta kalkıyor? 0
Cikos ir pēdējais autobuss? So- o----- k---- k-------? Son otobüs kaçta kalkıyor? 0
Vai Jums ir braukšanas biļete? Bi------- v-- m-? Biletiniz var mı? 0
Biļete? – Nē, man nav. Bi--- m-? – H----- y--. Bilet mi? – Hayır, yok. 0
Tad Jums jāmaksā soda nauda. O h---- c--- ö------- g------. O halde ceza ödemeniz gerekir. 0

Valodas attīstība

Tas ir skaidrs, kādēļ mēs viens ar otru sarunājamies. Mēs vēlamies apmainīties ar idejām un saprast viens otru. Kā valoda ir cēlusies, tas ir nav tik skaidrs. Vairākas teorijas pastāv. Skaidrs ir tas, ka valoda ir ļoti sena parādība. Noteiktas fiziskās īpašības bija priekšnoteikums runāšanais. Tie bija mums nepieciešami, lai veidotu skaņas. Jau neandertālieši bija spējīgi pielietot savas balsis. Tādā veidā tie varēja atšķirt sevi no dzīvniekiem. Vēl jo vairāk, skaļa balss bija nepieciešama, lai aizstāvētos. Persona varēja draudēt vai iebiedēt ienaidniekus. Tajos laikos bija jau izgudroti darba rīki un piepielietota uguns. Šīs zināšanas vajadzēja nodot tālāk. Runa bija nepieciešama arī dodoties medībās grupās. Jau pirms 2 miljoniem gadu, starp cilvēkiem bija vienkārša saprašanās. Pirmie valodnieciskie elementi vija zīmes un žesti. Bet cilvēki vēlējās sazināties arī tumsā. Svarīgā, viņiem vajadzēja iemācīties sarunāties vienam ar otru bez skatīšanās. Tādēļ attīstījās valoda , kas nomainīja žestus. Valoda, kādu mēs to tagad izprotam, ir ap 50 000 gadu veca. Kad homo sapiens pameta Āfriku, tas izplatīja valodu pa pasauli. Valoda atdalījās viena no otras atsevišķos reģionos. Tas nozīmē, ka parādījās vairākas valodu saimes. Tās saturēja tikai būtiskāko no valodas sistēmām. Tad valodas nebija tik komplicētas, kādas tās ir tagad. Tās attīstījās pateicoties gramatikai, fonoloģijai un semantikai. Dažādām valodām ir atšķirīgi risinājumi. Bet problēma vienmēr bija viena: kā parādīt, ko es domāju?