Sarunvārdnīca

lv Vietējais sabiedriskais transports   »   ja 公共交通機関

36 [trīsdesmit seši]

Vietējais sabiedriskais transports

Vietējais sabiedriskais transports

36 [三十六]

36 [Sanjūro-tsu]

公共交通機関

[kōkyō kōtsūkikan]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu japāņu Spēlēt Vairāk
Kur ir autobusa pietura? バス停は どこ です か ? バス停は どこ です か ? バス停は どこ です か ? バス停は どこ です か ? バス停は どこ です か ? 0
b-s-t----- -o-od-su--a? b------ w- d------- k-- b-s-t-i w- d-k-d-s- k-? ----------------------- basutei wa dokodesu ka?
Kurš autobuss brauc uz centru? 中心部への バスは どれ です か ? 中心部への バスは どれ です か ? 中心部への バスは どれ です か ? 中心部への バスは どれ です か ? 中心部への バスは どれ です か ? 0
c-ū-hi---u-e ---basu -a--o-------ka? c--------- e n- b--- w- d------- k-- c-ū-h-n-b- e n- b-s- w- d-r-d-s- k-? ------------------------------------ chūshin-bu e no basu wa doredesu ka?
Ar kuru tramvaju / trolejbusu / autobusu man jābrauc? どの 路線に 乗らなければ いけません か ? どの 路線に 乗らなければ いけません か ? どの 路線に 乗らなければ いけません か ? どの 路線に 乗らなければ いけません か ? どの 路線に 乗らなければ いけません か ? 0
d-----ose--n- ---ana---e-- ---masen-k-? d--- r---- n- n----------- i------- k-- d-n- r-s-n n- n-r-n-k-r-b- i-e-a-e- k-? --------------------------------------- dono rosen ni noranakereba ikemasen ka?
Vai man ir jāpārsēžas? 乗り換えは あります か ? 乗り換えは あります か ? 乗り換えは あります か ? 乗り換えは あります か ? 乗り換えは あります か ? 0
n--ik-e----a----s- ka? n------ w- a------ k-- n-r-k-e w- a-i-a-u k-? ---------------------- norikae wa arimasu ka?
Kur man ir jāpārsēžas? どこで 乗り換えなければ いけません か ? どこで 乗り換えなければ いけません か ? どこで 乗り換えなければ いけません か ? どこで 乗り換えなければ いけません か ? どこで 乗り換えなければ いけません か ? 0
do-- de-n-r--ae--kereba ik--a-e- -a? d--- d- n-------------- i------- k-- d-k- d- n-r-k-e-a-e-e-a i-e-a-e- k-? ------------------------------------ doko de norikaenakereba ikemasen ka?
Cik maksā braukšanas biļete? 切符は 一枚 いくら です か ? 切符は 一枚 いくら です か ? 切符は 一枚 いくら です か ? 切符は 一枚 いくら です か ? 切符は 一枚 いくら です か ? 0
ki--u-w----hi-ma---k-r--es- --? k---- w- i------- i-------- k-- k-p-u w- i-h---a- i-u-a-e-u k-? ------------------------------- kippu wa ichi-mai ikuradesu ka?
Cik pieturu ir līdz centram? 中心部は 、 幾つ目の バス停 です か ? 中心部は 、 幾つ目の バス停 です か ? 中心部は 、 幾つ目の バス停 です か ? 中心部は 、 幾つ目の バス停 です か ? 中心部は 、 幾つ目の バス停 です か ? 0
chū--in-----a, i-u-s---e-------u--i--s- --? c--------- w-- i-------- n- b---------- k-- c-ū-h-n-b- w-, i-u-s---e n- b-s-t-i-e-u k-? ------------------------------------------- chūshin-bu wa, ikutsu-me no basuteidesu ka?
Jums šeit jāizkāpj. ここで 降りて ください 。 ここで 降りて ください 。 ここで 降りて ください 。 ここで 降りて ください 。 ここで 降りて ください 。 0
ko-- d- or-te k-da--i. k--- d- o---- k------- k-k- d- o-i-e k-d-s-i- ---------------------- koko de orite kudasai.
Jums jāizkāpj pa aizmugurējām durvīm. 後ろから 降りて ください 。 後ろから 降りて ください 。 後ろから 降りて ください 。 後ろから 降りて ください 。 後ろから 降りて ください 。 0
u-hi--k-r--------k-d--ai. u--------- o---- k------- u-h-r-k-r- o-i-e k-d-s-i- ------------------------- ushirokara orite kudasai.
Nākamais metro vilciens nāks pēc 5 minūtēm. 次の 地下鉄は 5分後 です 。 次の 地下鉄は 5分後 です 。 次の 地下鉄は 5分後 です 。 次の 地下鉄は 5分後 です 。 次の 地下鉄は 5分後 です 。 0
t-ugi -o -h-k--e--u wa-5-bu-g--e-u. t---- n- c--------- w- 5----------- t-u-i n- c-i-a-e-s- w- 5-b---o-e-u- ----------------------------------- tsugi no chikatetsu wa 5-bu-godesu.
Nākamais tramvajs nāks pēc 10 minūtēm. 次の 市電は 10分後 です 。 次の 市電は 10分後 です 。 次の 市電は 10分後 です 。 次の 市電は 10分後 です 。 次の 市電は 10分後 です 。 0
t-ug---o -hi--- -a----bu-g-d-s-. t---- n- s----- w- 1------------ t-u-i n- s-i-e- w- 1---u-g-d-s-. -------------------------------- tsugi no shiden wa 10-bu-godesu.
Nākamais autobuss nāks pēc 15 minūtēm. 次の バスは 15分後 です 。 次の バスは 15分後 です 。 次の バスは 15分後 です 。 次の バスは 15分後 です 。 次の バスは 15分後 です 。 0
t--g- no -as- wa-1-------de-u. t---- n- b--- w- 1------------ t-u-i n- b-s- w- 1---u-g-d-s-. ------------------------------ tsugi no basu wa 15-bu-godesu.
Cikos ir pēdējais metro vilciens? 地下鉄の 終電は 何時 です か ? 地下鉄の 終電は 何時 です か ? 地下鉄の 終電は 何時 です か ? 地下鉄の 終電は 何時 です か ? 地下鉄の 終電は 何時 です か ? 0
c--k---ts- n- s-ūd-n wa-itsu----k-? c--------- n- s----- w- i---------- c-i-a-e-s- n- s-ū-e- w- i-s-d-s-k-? ----------------------------------- chikatetsu no shūden wa itsudesuka?
Cikos ir pēdējais tramvajs? 市電の 終電は 何時 です か ? 市電の 終電は 何時 です か ? 市電の 終電は 何時 です か ? 市電の 終電は 何時 です か ? 市電の 終電は 何時 です か ? 0
s-ide- n- sh-d----a --s-desu-a? s----- n- s----- w- i---------- s-i-e- n- s-ū-e- w- i-s-d-s-k-? ------------------------------- shiden no shūden wa itsudesuka?
Cikos ir pēdējais autobuss? バスの 最終は 何時 です か ? バスの 最終は 何時 です か ? バスの 最終は 何時 です か ? バスの 最終は 何時 です か ? バスの 最終は 何時 です か ? 0
basu--o -aishū wa -t-ud----a? b--- n- s----- w- i---------- b-s- n- s-i-h- w- i-s-d-s-k-? ----------------------------- basu no saishū wa itsudesuka?
Vai Jums ir braukšanas biļete? 乗車券を お持ち です か ? 乗車券を お持ち です か ? 乗車券を お持ち です か ? 乗車券を お持ち です か ? 乗車券を お持ち です か ? 0
jōsha-ken o o--o-h-d----ka? j-------- o o m-------- k-- j-s-a-k-n o o m-c-i-e-u k-? --------------------------- jōsha-ken o o mochidesu ka?
Biļete? – Nē, man nav. 乗車券 ? いいえ 、 持って いません 。 乗車券 ? いいえ 、 持って いません 。 乗車券 ? いいえ 、 持って いません 。 乗車券 ? いいえ 、 持って いません 。 乗車券 ? いいえ 、 持って いません 。 0
jōs-a-k-n?-Īe- mo-te-i---en. j--------- Ī-- m---- i------ j-s-a-k-n- Ī-, m-t-e i-a-e-. ---------------------------- jōsha-ken? Īe, motte imasen.
Tad Jums jāmaksā soda nauda. では 、 罰金を いただきます 。 では 、 罰金を いただきます 。 では 、 罰金を いただきます 。 では 、 罰金を いただきます 。 では 、 罰金を いただきます 。 0
de w---b--k-- o-i-adaki-a-u. d- w-- b----- o i----------- d- w-, b-k-i- o i-a-a-i-a-u- ---------------------------- de wa, bakkin o itadakimasu.

Valodas attīstība

Tas ir skaidrs, kādēļ mēs viens ar otru sarunājamies. Mēs vēlamies apmainīties ar idejām un saprast viens otru. Kā valoda ir cēlusies, tas ir nav tik skaidrs. Vairākas teorijas pastāv. Skaidrs ir tas, ka valoda ir ļoti sena parādība. Noteiktas fiziskās īpašības bija priekšnoteikums runāšanais. Tie bija mums nepieciešami, lai veidotu skaņas. Jau neandertālieši bija spējīgi pielietot savas balsis. Tādā veidā tie varēja atšķirt sevi no dzīvniekiem. Vēl jo vairāk, skaļa balss bija nepieciešama, lai aizstāvētos. Persona varēja draudēt vai iebiedēt ienaidniekus. Tajos laikos bija jau izgudroti darba rīki un piepielietota uguns. Šīs zināšanas vajadzēja nodot tālāk. Runa bija nepieciešama arī dodoties medībās grupās. Jau pirms 2 miljoniem gadu, starp cilvēkiem bija vienkārša saprašanās. Pirmie valodnieciskie elementi vija zīmes un žesti. Bet cilvēki vēlējās sazināties arī tumsā. Svarīgā, viņiem vajadzēja iemācīties sarunāties vienam ar otru bez skatīšanās. Tādēļ attīstījās valoda , kas nomainīja žestus. Valoda, kādu mēs to tagad izprotam, ir ap 50 000 gadu veca. Kad homo sapiens pameta Āfriku, tas izplatīja valodu pa pasauli. Valoda atdalījās viena no otras atsevišķos reģionos. Tas nozīmē, ka parādījās vairākas valodu saimes. Tās saturēja tikai būtiskāko no valodas sistēmām. Tad valodas nebija tik komplicētas, kādas tās ir tagad. Tās attīstījās pateicoties gramatikai, fonoloģijai un semantikai. Dažādām valodām ir atšķirīgi risinājumi. Bet problēma vienmēr bija viena: kā parādīt, ko es domāju?