Sarunvārdnīca

lv Vietējais sabiedriskais transports   »   cs Městská hromadná doprava

36 [trīsdesmit seši]

Vietējais sabiedriskais transports

Vietējais sabiedriskais transports

36 [třicet šest]

Městská hromadná doprava

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu čehu Spēlēt Vairāk
Kur ir autobusa pietura? Kd- j- a--------- z-------? Kde je autobusová zastávka? 0
Kurš autobuss brauc uz centru? Kt--- a------ j--- d- c-----? Který autobus jede do centra? 0
Ar kuru tramvaju / trolejbusu / autobusu man jābrauc? Kt---- l----- m---- j--? Kterou linkou musím jet? 0
Vai man ir jāpārsēžas? Mu--- p---------? Musím přestoupit? 0
Kur man ir jāpārsēžas? Kd- m---- p---------? Kde musím přestoupit? 0
Cik maksā braukšanas biļete? Ko--- s---- l----- / j-------? Kolik stojí lístek / jízdenka? 0
Cik pieturu ir līdz centram? Ko--- s----- z---- d- c-----? Kolik stanic zbývá do centra? 0
Jums šeit jāizkāpj. Ta-- m----- v--------. Tady musíte vystoupit. 0
Jums jāizkāpj pa aizmugurējām durvīm. Mu---- v-------- v----. Musíte vystoupit vzadu. 0
Nākamais metro vilciens nāks pēc 5 minūtēm. Da--- m---- p----- z- 5 m----. Další metro pojede za 5 minut. 0
Nākamais tramvajs nāks pēc 10 minūtēm. Da--- t------ p----- z- 10 m----. Další tramvaj pojede za 10 minut. 0
Nākamais autobuss nāks pēc 15 minūtēm. Da--- a------ p----- z- 15 m----. Další autobus pojede za 15 minut. 0
Cikos ir pēdējais metro vilciens? Kd- j--- p------- m----? Kdy jede poslední metro? 0
Cikos ir pēdējais tramvajs? Kd- j--- p------- t------? Kdy jede poslední tramvaj? 0
Cikos ir pēdējais autobuss? Kd- j--- p------- a------? Kdy jede poslední autobus? 0
Vai Jums ir braukšanas biļete? Má-- j-------? Máte jízdenku? 0
Biļete? – Nē, man nav. Jí------? – N-- n---- ž-----. Jízdenku? – Ne, nemám žádnou. 0
Tad Jums jāmaksā soda nauda. Ta- m----- z------- p-----. Tak musíte zaplatit pokutu. 0

Valodas attīstība

Tas ir skaidrs, kādēļ mēs viens ar otru sarunājamies. Mēs vēlamies apmainīties ar idejām un saprast viens otru. Kā valoda ir cēlusies, tas ir nav tik skaidrs. Vairākas teorijas pastāv. Skaidrs ir tas, ka valoda ir ļoti sena parādība. Noteiktas fiziskās īpašības bija priekšnoteikums runāšanais. Tie bija mums nepieciešami, lai veidotu skaņas. Jau neandertālieši bija spējīgi pielietot savas balsis. Tādā veidā tie varēja atšķirt sevi no dzīvniekiem. Vēl jo vairāk, skaļa balss bija nepieciešama, lai aizstāvētos. Persona varēja draudēt vai iebiedēt ienaidniekus. Tajos laikos bija jau izgudroti darba rīki un piepielietota uguns. Šīs zināšanas vajadzēja nodot tālāk. Runa bija nepieciešama arī dodoties medībās grupās. Jau pirms 2 miljoniem gadu, starp cilvēkiem bija vienkārša saprašanās. Pirmie valodnieciskie elementi vija zīmes un žesti. Bet cilvēki vēlējās sazināties arī tumsā. Svarīgā, viņiem vajadzēja iemācīties sarunāties vienam ar otru bez skatīšanās. Tādēļ attīstījās valoda , kas nomainīja žestus. Valoda, kādu mēs to tagad izprotam, ir ap 50 000 gadu veca. Kad homo sapiens pameta Āfriku, tas izplatīja valodu pa pasauli. Valoda atdalījās viena no otras atsevišķos reģionos. Tas nozīmē, ka parādījās vairākas valodu saimes. Tās saturēja tikai būtiskāko no valodas sistēmām. Tad valodas nebija tik komplicētas, kādas tās ir tagad. Tās attīstījās pateicoties gramatikai, fonoloģijai un semantikai. Dažādām valodām ir atšķirīgi risinājumi. Bet problēma vienmēr bija viena: kā parādīt, ko es domāju?