Sarunvārdnīca

lv Pagātne 4   »   ja 過去形 4

84 [astoņdesmit četri]

Pagātne 4

Pagātne 4

84 [八十四]

84 [Hachijūshi]

過去形 4

[kako katachi 4]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu japāņu Spēlēt Vairāk
lasīt 読む 読む 読む 読む 読む 0
yo-u y--- y-m- ---- yomu
Es lasīju. 読んだ 。 読んだ 。 読んだ 。 読んだ 。 読んだ 。 0
yond-. y----- y-n-a- ------ yonda.
Es izlasīju visu romānu. 小説 全編を 読んだ 。 小説 全編を 読んだ 。 小説 全編を 読んだ 。 小説 全編を 読んだ 。 小説 全編を 読んだ 。 0
s-ō-e-----enp-- - --nd-. s------- z----- o y----- s-ō-e-s- z-n-e- o y-n-a- ------------------------ shōsetsu zenpen o yonda.
saprast 理解する 理解する 理解する 理解する 理解する 0
ri--i s--u r---- s--- r-k-i s-r- ---------- rikai suru
Es sapratu. 理解した 。 理解した 。 理解した 。 理解した 。 理解した 。 0
r--ai shita. r---- s----- r-k-i s-i-a- ------------ rikai shita.
Es sapratu visu tekstu. テキスト 全部を 理解した 。 テキスト 全部を 理解した 。 テキスト 全部を 理解した 。 テキスト 全部を 理解した 。 テキスト 全部を 理解した 。 0
t----ut--z---u---ri--i shi-a. t------- z---- o r---- s----- t-k-s-t- z-n-u o r-k-i s-i-a- ----------------------------- tekisuto zenbu o rikai shita.
atbildēt 答える 答える 答える 答える 答える 0
k-tae-u k------ k-t-e-u ------- kotaeru
Es atbildēju. 答えた 。 答えた 。 答えた 。 答えた 。 答えた 。 0
ko--eta. k------- k-t-e-a- -------- kotaeta.
Es atbildēju uz visiem jautājumiem. 全部の 質問に 答えた 。 全部の 質問に 答えた 。 全部の 質問に 答えた 。 全部の 質問に 答えた 。 全部の 質問に 答えた 。 0
z--b- ----hi-s-mon--- -o-aet-. z---- n- s-------- n- k------- z-n-u n- s-i-s-m-n n- k-t-e-a- ------------------------------ zenbu no shitsumon ni kotaeta.
Es to zinu – es to zināju. それを 知っている―それを 知っていた 。 それを 知っている―それを 知っていた 。 それを 知っている―それを 知っていた 。 それを 知っている―それを 知っていた 。 それを 知っている―それを 知っていた 。 0
so-- o----tte--ru ― -o---o sh---ei-a. s--- o s----- i-- ― s--- o s--------- s-r- o s-i-t- i-u ― s-r- o s-i-t-i-a- ------------------------------------- sore o shitte iru ― sore o shitteita.
Es to rakstu – es to uzrakstīju. それを 書く―それを 書いた 。 それを 書く―それを 書いた 。 それを 書く―それを 書いた 。 それを 書く―それを 書いた 。 それを 書く―それを 書いた 。 0
sor--o------―---r--o-ka--a. s--- o k--- ― s--- o k----- s-r- o k-k- ― s-r- o k-i-a- --------------------------- sore o kaku ― sore o kaita.
Es to dzirdu – es to dzirdēju. それを 聞く―それを 聞いた 。 それを 聞く―それを 聞いた 。 それを 聞く―それを 聞いた 。 それを 聞く―それを 聞いた 。 それを 聞く―それを 聞いた 。 0
s-re-o--i-- - s----o -i---. s--- o k--- ― s--- o k----- s-r- o k-k- ― s-r- o k-i-a- --------------------------- sore o kiku ― sore o kiita.
Es to nesu – es to atnesu. それを 取る―それを 取った 。 それを 取る―それを 取った 。 それを 取る―それを 取った 。 それを 取る―それを 取った 。 それを 取る―それを 取った 。 0
sor- o-to-- ― -or- o to---. s--- o t--- ― s--- o t----- s-r- o t-r- ― s-r- o t-t-a- --------------------------- sore o toru ― sore o totta.
Es to nesu – es to atnesu. それを 持ってくる―それを 持ってきた 。 それを 持ってくる―それを 持ってきた 。 それを 持ってくる―それを 持ってきた 。 それを 持ってくる―それを 持ってきた 。 それを 持ってくる―それを 持ってきた 。 0
so-e-o-m-t-e-k------s-r- o m-t---k-t-. s--- o m---- k--- ― s--- o m---- k---- s-r- o m-t-e k-r- ― s-r- o m-t-e k-t-. -------------------------------------- sore o motte kuru ― sore o motte kita.
Es to pērku – es to nopirku. それを 買う―それを 買った 。 それを 買う―それを 買った 。 それを 買う―それを 買った 。 それを 買う―それを 買った 。 それを 買う―それを 買った 。 0
so---o k---― -or--- ----a. s--- o k-- ― s--- o k----- s-r- o k-u ― s-r- o k-t-a- -------------------------- sore o kau ― sore o katta.
Es to gaidu – es to gaidīju. それを 期待する―それを 期待した 。 それを 期待する―それを 期待した 。 それを 期待する―それを 期待した 。 それを 期待する―それを 期待した 。 それを 期待する―それを 期待した 。 0
so-e-o---t-i-sur- - -------ki-a--shi-a. s--- o k---- s--- ― s--- o k---- s----- s-r- o k-t-i s-r- ― s-r- o k-t-i s-i-a- --------------------------------------- sore o kitai suru ― sore o kitai shita.
Es to paskaidroju – es to paskaidroju. それを 説明する―それを 説明した 。 それを 説明する―それを 説明した 。 それを 説明する―それを 説明した 。 それを 説明する―それを 説明した 。 それを 説明する―それを 説明した 。 0
s--- o-s-t-u-ei s-ru-―-s-re o-se--um----h--a. s--- o s------- s--- ― s--- o s------- s----- s-r- o s-t-u-e- s-r- ― s-r- o s-t-u-e- s-i-a- --------------------------------------------- sore o setsumei suru ― sore o setsumei shita.
Es to pazīstu – es to pazinu. それを 知っている―それを 知っていた 。 それを 知っている―それを 知っていた 。 それを 知っている―それを 知っていた 。 それを 知っている―それを 知っていた 。 それを 知っている―それを 知っていた 。 0
s-r- - sh-t-- --u-― ---e-o --i--eita. s--- o s----- i-- ― s--- o s--------- s-r- o s-i-t- i-u ― s-r- o s-i-t-i-a- ------------------------------------- sore o shitte iru ― sore o shitteita.

Negatīvie vārdi nav tulkojami dzimtajā valodā

Daudzvalodīgie lasot, zemapziņā, tulko savā dzimtajā valodā. Tas notiek automātiski, un lasītājs to pat neapjauš. Šajā gadījumjumā smadzenes var pielīdzināt sinhronajam tulkam. Bet visu tās netulko! Viens pētījums atklāj, ka smadzenēs ir iebūvēts filtrs. Šis filtrs izlemj, kas tiks tulkots. Un, tā šķiet, ka filtrs neievēro noteiktus vārdus. Negatīvie vārdi netulkojas dzimtajā valodā. Pētnieki izvēlējās pētīt cilvēkus, kuriem ķīniešu valoda ir dzimtā. Visiem testa subjektiem angļu bija otrā valoda. Tiem bija jānovērtē dažādi angļu valodas vārdi. Šiem vārdiem bija dažāda emocionālā nokrāsa. Tie bija - pozitīvi, negatīvi un neitrāli. Kamēr testa subjekti lasīja vārdus, tika novērota to smadzeņu darbība. Tas nozīmē, ka zinātnieki mērīja smadzeņu elektrisko aktivitāti. Tā viņi varēja noteikt, kā smadzenes strādā. Noteikti signāli tiek radīti tulkošanas laikā. Tie norāda, ka smadzenes ir aktīvas. Savukārt, kamēr testa subjekti lasīja negatīvos vārdus, tās nebija aktīvas. Tikai pozitīvie un neitrālie vārdi tika tulkoti. Zinātnieki vēl nezin, kāpēc tas tā ir. Teorētiski, visām smadzenēm būtu jāapstrādā visi vārdi vienlīdzīgi. Iespējams, ka filtrs ļoti ātri pārbauda katru vārdu. Tas tiek analizēts, kamēr tiek lasīts otrajā valodā. Ja vārds ir negatīvs, tad smadzenes bloķējas. Citos vārdos, tās nevar piemeklēt atbilstošu vārdu dzimtaja valodā. Cilvēkiem ir jūtīga reakcija uz vārdiem. Varbūt smadzenes velas tos pasargāt no emocionāla šoka…