Sarunvārdnīca

lv Pagātne 4   »   sl Preteklost 4

84 [astoņdesmit četri]

Pagātne 4

Pagātne 4

84 [štiriinosemdeset]

Preteklost 4

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
lasīt bra-i b---- b-a-i ----- brati 0
Es lasīju. Br---------. B------ s--- B-a-(-) s-m- ------------ Bral(a) sem. 0
Es izlasīju visu romānu. Pr-b-a--a) --- cel-rom-n. P--------- s-- c-- r----- P-e-r-l-a- s-m c-l r-m-n- ------------------------- Prebral(a) sem cel roman. 0
saprast ra-ume-i r------- r-z-m-t- -------- razumeti 0
Es sapratu. Razu-e---- se-. R--------- s--- R-z-m-l-a- s-m- --------------- Razumel(a) sem. 0
Es sapratu visu tekstu. Raz-m--(-- -----el--no -esedilo. R--------- s-- c------ b-------- R-z-m-l-a- s-m c-l-t-o b-s-d-l-. -------------------------------- Razumel(a) sem celotno besedilo. 0
atbildēt o--o-o-iti o--------- o-g-v-r-t- ---------- odgovoriti 0
Es atbildēju. O-g-----l-a) se-. O----------- s--- O-g-v-r-l-a- s-m- ----------------- Odgovoril(a) sem. 0
Es atbildēju uz visiem jautājumiem. Odgo-------) s-- n- -----praš--ja. O----------- s-- n- v-- v--------- O-g-v-r-l-a- s-m n- v-a v-r-š-n-a- ---------------------------------- Odgovoril(a) sem na vsa vprašanja. 0
Es to zinu – es to zināju. Ve- -o-- vede-(-) -e- to. V-- t- – v------- s-- t-- V-m t- – v-d-l-a- s-m t-. ------------------------- Vem to – vedel(a) sem to. 0
Es to rakstu – es to uzrakstīju. P-š-m-t--– --p-sal--) s-- --. P---- t- – n--------- s-- t-- P-š-m t- – n-p-s-l-a- s-m t-. ----------------------------- Pišem to – napisal(a) sem to. 0
Es to dzirdu – es to dzirdēju. S-i--- t- – --i-a-(a)-se---o. S----- t- – s-------- s-- t-- S-i-i- t- – s-i-a-(-) s-m t-. ----------------------------- Slišim to – slišal(a) sem to. 0
Es to nesu – es to atnesu. Gr----o-isk-t–-šla-s----- i----. G--- t- i----- š-- s-- t- i----- G-e- t- i-k-t- š-a s-m t- i-k-t- -------------------------------- Grem to iskat– šla sem to iskat. 0
Es to nesu – es to atnesu. P-i--s----o –------s-- (--in-s-a----m to. P------- t- – p------- (--------- s-- t-- P-i-e-e- t- – p-i-e-e- (-r-n-s-a- s-m t-. ----------------------------------------- Prinesem to – prinesel (prinesla) sem to. 0
Es to pērku – es to nopirku. K-p-m to – -o --- ku-il---. K---- t- – t- s-- k-------- K-p-m t- – t- s-m k-p-l-a-. --------------------------- Kupim to – to sem kupil(a). 0
Es to gaidu – es to gaidīju. P---ak-je- -- - -o --- p--ča-ov--(a). P--------- t- – t- s-- p------------- P-i-a-u-e- t- – t- s-m p-i-a-o-a-(-)- ------------------------------------- Pričakujem to – to sem pričakoval(a). 0
Es to paskaidroju – es to paskaidroju. Po--s--m t- -----sem po-a--il(a-. P------- t- – t- s-- p----------- P-j-s-i- t- – t- s-m p-j-s-i-(-)- --------------------------------- Pojasnim to – to sem pojasnil(a). 0
Es to pazīstu – es to pazinu. Pozna- to-–-to -em--oz-al(--. P----- t- – t- s-- p--------- P-z-a- t- – t- s-m p-z-a-(-)- ----------------------------- Poznam to – to sem poznal(a). 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Negatīvie vārdi nav tulkojami dzimtajā valodā

Daudzvalodīgie lasot, zemapziņā, tulko savā dzimtajā valodā. Tas notiek automātiski, un lasītājs to pat neapjauš. Šajā gadījumjumā smadzenes var pielīdzināt sinhronajam tulkam. Bet visu tās netulko! Viens pētījums atklāj, ka smadzenēs ir iebūvēts filtrs. Šis filtrs izlemj, kas tiks tulkots. Un, tā šķiet, ka filtrs neievēro noteiktus vārdus. Negatīvie vārdi netulkojas dzimtajā valodā. Pētnieki izvēlējās pētīt cilvēkus, kuriem ķīniešu valoda ir dzimtā. Visiem testa subjektiem angļu bija otrā valoda. Tiem bija jānovērtē dažādi angļu valodas vārdi. Šiem vārdiem bija dažāda emocionālā nokrāsa. Tie bija - pozitīvi, negatīvi un neitrāli. Kamēr testa subjekti lasīja vārdus, tika novērota to smadzeņu darbība. Tas nozīmē, ka zinātnieki mērīja smadzeņu elektrisko aktivitāti. Tā viņi varēja noteikt, kā smadzenes strādā. Noteikti signāli tiek radīti tulkošanas laikā. Tie norāda, ka smadzenes ir aktīvas. Savukārt, kamēr testa subjekti lasīja negatīvos vārdus, tās nebija aktīvas. Tikai pozitīvie un neitrālie vārdi tika tulkoti. Zinātnieki vēl nezin, kāpēc tas tā ir. Teorētiski, visām smadzenēm būtu jāapstrādā visi vārdi vienlīdzīgi. Iespējams, ka filtrs ļoti ātri pārbauda katru vārdu. Tas tiek analizēts, kamēr tiek lasīts otrajā valodā. Ja vārds ir negatīvs, tad smadzenes bloķējas. Citos vārdos, tās nevar piemeklēt atbilstošu vārdu dzimtaja valodā. Cilvēkiem ir jūtīga reakcija uz vārdiem. Varbūt smadzenes velas tos pasargāt no emocionāla šoka…