Sarunvārdnīca

lv kaut ko drīkstēt   »   ja 何かをしても良い

73 [septiņdesmit trīs]

kaut ko drīkstēt

kaut ko drīkstēt

73 [七十三]

73 [Nanajūsan]

何かをしても良い

[nanika o shite mo yoi]

Varat noklikšķināt uz katras tukšās vietas, lai redzētu tekstu vai:   
latviešu japāņu Spēlēt Vairāk
Vai tu jau drīksti braukt ar mašīnu? あなたは もう 、 運転 しても いいの です か ? あなたは もう 、 運転 しても いいの です か ? 0
an--- w- m-- u---- s---- m- ī n----- k-?anata wa mō, unten shite mo ī nodesu ka?
Vai tu jau drīksti lietot alkoholu? あなたは もう 、 お酒を 飲んでも いいの です か ? あなたは もう 、 お酒を 飲んでも いいの です か ? 0
an--- w- m-- o s--- o n---- m- ī n----- k-?anata wa mō, o sake o nonde mo ī nodesu ka?
Vai tu jau drīksti viens pats braukt uz ārzemēm? あなたは もう 、 一人で 外国に 行っても いいの です か ? あなたは もう 、 一人で 外国に 行っても いいの です か ? 0
an--- w- m-- h----- d- g------ n- i--- m- ī n----- k-?anata wa mō, hitori de gaikoku ni itte mo ī nodesu ka?
drīkstēt 許可 許可 0
ky--akyoka
Vai mēs šeit drīkstam smēķēt? ここで タバコを 吸っても かまいません か ? ここで タバコを 吸っても かまいません か ? 0
ko-- d- t----- o s---- m- k--------- k-?koko de tabako o sutte mo kamaimasen ka?
Vai šeit drīkst smēķēt? ここでは タバコを 吸っても いいの です か ? ここでは タバコを 吸っても いいの です か ? 0
ko---- w- t----- o s---- m- ī n----- k-?kokode wa tabako o sutte mo ī nodesu ka?
Vai drīkst maksāt ar kredītkarti? クレジットカードで 払っても 良い です か ? クレジットカードで 払っても 良い です か ? 0
ku----------- d- h------ m- y------ k-?kurejittokādo de haratte mo yoidesu ka?
Vai drīkst maksāt ar čeku? 小切手で 払っても 良い です か ? 小切手で 払っても 良い です か ? 0
ko----- d- h------ m- y------ k-?kogitte de haratte mo yoidesu ka?
Vai drīkst maksāt tikai skaidrā naudā? 現金払い のみ です か ? 現金払い のみ です か ? 0
ge---- h---- n------- k-?genkin harai nomidesu ka?
Vai es drīkstu piezvanīt? ちょっと 電話 しても いい です か ? ちょっと 電話 しても いい です か ? 0
ch---- d---- s---- m- ī---- k-?chotto denwa shite mo īdesu ka?
Vai es drīkstu ko jautāt? ちょっと お聞き しても いい です か ? ちょっと お聞き しても いい です か ? 0
ch---- o k--- s---- m- ī---- k-?chotto o kiki shite mo īdesu ka?
Vai es drīkstu ko teikt? ちょっと 言いたい ことが あるの です が 。 ちょっと 言いたい ことが あるの です が 。 0
ch---- i---- k--- g- a-- n-------.chotto iitai koto ga aru nodesuga.
Viņš nedrīkst gulēt parkā. 彼は 公園で 寝ては いけません 。 彼は 公園で 寝ては いけません 。 0
ka-- w- k--- d- n--- w- i-------.kare wa kōen de nete wa ikemasen.
Viņš nedrīkst gulēt mašīnā. 彼は 車の中で 寝ては いけません 。 彼は 車の中で 寝ては いけません 。 0
ka-- w- k----- n- n--- d- n--- w- i-------.kare wa kuruma no naka de nete wa ikemasen.
Viņš nedrīkst gulēt stacijā. 彼は 駅で 寝ては いけません 。 彼は 駅で 寝ては いけません 。 0
ka-- w- e-- d- n--- w- i-------.kare wa eki de nete wa ikemasen.
Vai mēs drīkstam apsēsties? 座っても いい です か ? 座っても いい です か ? 0
su----- m- ī---- k-?suwatte mo īdesu ka?
Vai mēs drīkstam dabūt ēdienkarti? メニューを 見せて いただけます か ? メニューを 見せて いただけます か ? 0
me--- o m----- i---------- k-?menyū o misete itadakemasu ka?
Vai mēs drīkstam samaksāt atsevišķi? 支払いは 別々でも いい です か ? 支払いは 別々でも いい です か ? 0
sh------ w- b--------- d--- ī---- k-?shiharai wa betsubetsu demo īdesu ka?

Kā smadzenes iemācās jaunus vārdus

Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu. Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu. Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku. Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti. Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli. Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem. Pērtiķi var iemācīties ‘izlasīt’ vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga. Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas. Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu. Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums. Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs. Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt. Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā. Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo ‘failu’. Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts. Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo. Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas. Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām. Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas. Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem. Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies. Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk. Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji. Jo katram no mums ir zināmas intereses. Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām. Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām. Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.