Sarunvārdnīca

lv Pagātne 4   »   sr Прошлост 4

84 [astoņdesmit četri]

Pagātne 4

Pagātne 4

84 [осамдесет и четири]

84 [osamdeset i četiri]

Прошлост 4

[Prošlost 4]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu serbu Spēlēt Vairāk
lasīt чи---и читати 0
č----- či---i čitati č-t-t- ------
Es lasīju. Ја с-- ч---- / ч-----. Ја сам читао / читала. 0
J- s-- č---- / č-----. Ja s-- č---- / č-----. Ja sam čitao / čitala. J- s-m č-t-o / č-t-l-. -------------/-------.
Es izlasīju visu romānu. Ја с-- п------- / п-------- ц-- р----. Ја сам прочитао / прочитала цеo роман. 0
J- s-- p------- / p-------- c-- r----. Ja s-- p------- / p-------- c-- r----. Ja sam pročitao / pročitala ceo roman. J- s-m p-o-i-a- / p-o-i-a-a c-o r-m-n. ----------------/--------------------.
saprast ра-----и разумети 0
r------- ra-----i razumeti r-z-m-t- --------
Es sapratu. Ја с-- р------ / р-------. Ја сам разумео / разумела. 0
J- s-- r------ / r-------. Ja s-- r------ / r-------. Ja sam razumeo / razumela. J- s-m r-z-m-o / r-z-m-l-. ---------------/---------.
Es sapratu visu tekstu. Ја с-- р------ / р------- ц-- т----. Ја сам разумео / разумела цеo текст. 0
J- s-- r------ / r------- c-- t----. Ja s-- r------ / r------- c-- t----. Ja sam razumeo / razumela ceo tekst. J- s-m r-z-m-o / r-z-m-l- c-o t-k-t. ---------------/-------------------.
atbildēt од-------и одговорити 0
o--------- od-------i odgovoriti o-g-v-r-t- ----------
Es atbildēju. Ја с-- о-------- / о---------. Ја сам одговорио / одговорила. 0
J- s-- o-------- / o---------. Ja s-- o-------- / o---------. Ja sam odgovorio / odgovorila. J- s-m o-g-v-r-o / o-g-v-r-l-. -----------------/-----------.
Es atbildēju uz visiem jautājumiem. Ја с-- о-------- / о--------- н- с-- п-----. Ја сам одговорио / одговорила на сва питања. 0
J- s-- o-------- / o--------- n- s-- p------. Ja s-- o-------- / o--------- n- s-- p------. Ja sam odgovorio / odgovorila na sva pitanja. J- s-m o-g-v-r-o / o-g-v-r-l- n- s-a p-t-n-a. -----------------/--------------------------.
Es to zinu – es to zināju. Ја т- з--- – ј- с-- т- з--- / з----. Ја то знам – ја сам то знао / знала. 0
J- t- z--- – j- s-- t- z--- / z----. Ja t- z--- – j- s-- t- z--- / z----. Ja to znam – ja sam to znao / znala. J- t- z-a- – j- s-m t- z-a- / z-a-a. -----------–----------------/------.
Es to rakstu – es to uzrakstīju. Ја п---- т- – ј- с-- т- п---- / п-----. Ја пишем то – ја сам то писао / писала. 0
J- p---- t- – j- s-- t- p---- / p-----. Ja p---- t- – j- s-- t- p---- / p-----. Ja pišem to – ja sam to pisao / pisala. J- p-š-m t- – j- s-m t- p-s-o / p-s-l-. ------------–-----------------/-------.
Es to dzirdu – es to dzirdēju. Ја ч---- т- – ј- с-- т- ч-- / ч---. Ја чујем то – ја сам то чуо / чула. 0
J- č---- t- – j- s-- t- č-- / č---. Ja č---- t- – j- s-- t- č-- / č---. Ja čujem to – ja sam to čuo / čula. J- č-j-m t- – j- s-m t- č-o / č-l-. ------------–---------------/-----.
Es to nesu – es to atnesu. Ја у----- т- – ј- с-- т- у--- / у----. Ја узимам то – ја сам то узео / узела. 0
J- u----- t- – j- s-- t- u--- / u----. Ja u----- t- – j- s-- t- u--- / u----. Ja uzimam to – ja sam to uzeo / uzela. J- u-i-a- t- – j- s-m t- u-e- / u-e-a. -------------–----------------/------.
Es to nesu – es to atnesu. Ја д------ т- – ј- с-- т- д---- / д-----. Ја доносим то – ја сам то донео / донела. 0
J- d------ t- – j- s-- t- d---- / d-----. Ja d------ t- – j- s-- t- d---- / d-----. Ja donosim to – ja sam to doneo / donela. J- d-n-s-m t- – j- s-m t- d-n-o / d-n-l-. --------------–-----------------/-------.
Es to pērku – es to nopirku. Ја к------ т- – ј- с-- т- к---- / к-----. Ја купујем то – ја сам то купио / купила. 0
J- k------ t- – j- s-- t- k---- / k-----. Ja k------ t- – j- s-- t- k---- / k-----. Ja kupujem to – ja sam to kupio / kupila. J- k-p-j-m t- – j- s-m t- k-p-o / k-p-l-. --------------–-----------------/-------.
Es to gaidu – es to gaidīju. Ја о------- т- – ј- с-- т- о------- / о--------. Ја очекујем то – ја сам то очекивао / очекивала. 0
J- o------- t- – j- s-- t- o------- / o--------. Ja o------- t- – j- s-- t- o------- / o--------. Ja očekujem to – ja sam to očekivao / očekivala. J- o-e-u-e- t- – j- s-m t- o-e-i-a- / o-e-i-a-a. ---------------–--------------------/----------.
Es to paskaidroju – es to paskaidroju. Ја о--------- т- – ј- с-- т- о------- / о--------. Ја објашњавам то – ја сам то објаснио / објаснила. 0
J- o---------- t- – j- s-- t- o------- / o--------. Ja o---------- t- – j- s-- t- o------- / o--------. Ja objašnjavam to – ja sam to objasnio / objasnila. J- o-j-š-j-v-m t- – j- s-m t- o-j-s-i- / o-j-s-i-a. ------------------–--------------------/----------.
Es to pazīstu – es to pazinu. Ја п------- т- – ј- с-- т- п------- / п--------. Ја познајем то – ја сам то познавао / познавала. 0
J- p------- t- – j- s-- t- p------- / p--------. Ja p------- t- – j- s-- t- p------- / p--------. Ja poznajem to – ja sam to poznavao / poznavala. J- p-z-a-e- t- – j- s-m t- p-z-a-a- / p-z-a-a-a. ---------------–--------------------/----------.

Negatīvie vārdi nav tulkojami dzimtajā valodā

Daudzvalodīgie lasot, zemapziņā, tulko savā dzimtajā valodā. Tas notiek automātiski, un lasītājs to pat neapjauš. Šajā gadījumjumā smadzenes var pielīdzināt sinhronajam tulkam. Bet visu tās netulko! Viens pētījums atklāj, ka smadzenēs ir iebūvēts filtrs. Šis filtrs izlemj, kas tiks tulkots. Un, tā šķiet, ka filtrs neievēro noteiktus vārdus. Negatīvie vārdi netulkojas dzimtajā valodā. Pētnieki izvēlējās pētīt cilvēkus, kuriem ķīniešu valoda ir dzimtā. Visiem testa subjektiem angļu bija otrā valoda. Tiem bija jānovērtē dažādi angļu valodas vārdi. Šiem vārdiem bija dažāda emocionālā nokrāsa. Tie bija - pozitīvi, negatīvi un neitrāli. Kamēr testa subjekti lasīja vārdus, tika novērota to smadzeņu darbība. Tas nozīmē, ka zinātnieki mērīja smadzeņu elektrisko aktivitāti. Tā viņi varēja noteikt, kā smadzenes strādā. Noteikti signāli tiek radīti tulkošanas laikā. Tie norāda, ka smadzenes ir aktīvas. Savukārt, kamēr testa subjekti lasīja negatīvos vārdus, tās nebija aktīvas. Tikai pozitīvie un neitrālie vārdi tika tulkoti. Zinātnieki vēl nezin, kāpēc tas tā ir. Teorētiski, visām smadzenēm būtu jāapstrādā visi vārdi vienlīdzīgi. Iespējams, ka filtrs ļoti ātri pārbauda katru vārdu. Tas tiek analizēts, kamēr tiek lasīts otrajā valodā. Ja vārds ir negatīvs, tad smadzenes bloķējas. Citos vārdos, tās nevar piemeklēt atbilstošu vārdu dzimtaja valodā. Cilvēkiem ir jūtīga reakcija uz vārdiem. Varbūt smadzenes velas tos pasargāt no emocionāla šoka…