Sarunvārdnīca

lv Neliela saruna 3   »   cs Konverzace 3

22 [divdesmit divi]

Neliela saruna 3

Neliela saruna 3

22 [dvacet dva]

Konverzace 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu čehu Spēlēt Vairāk
Vai Jūs smēķējat? K-uříte? K------- K-u-í-e- -------- Kouříte? 0
Agrāk jā. D-í-e-a--. D---- a--- D-í-e a-o- ---------- Dříve ano. 0
Bet tagad es vairs nesmēķēju. A---t-ď -- n-k--ří-. A-- t-- u- n-------- A-e t-ď u- n-k-u-í-. -------------------- Ale teď už nekouřím. 0
Vai tas Jūs traucēs, ja es smēķēšu? V--í -á-,-ž---o-řím? V--- v--- ž- k------ V-d- v-m- ž- k-u-í-? -------------------- Vadí vám, že kouřím? 0
Nē, pilnīgi nemaz. Ne, v---c--e. N-- v---- n-- N-, v-b-c n-. ------------- Ne, vůbec ne. 0
Tas mani netraucē. T- m- -e--d-. T- m- n------ T- m- n-v-d-. ------------- To mi nevadí. 0
Vai Jūs kaut ko dzersiet? D-t- ---něc- - -i-í? D--- s- n--- k p---- D-t- s- n-c- k p-t-? -------------------- Dáte si něco k pití? 0
Konjaku? Dáte-s--k--ak? D--- s- k----- D-t- s- k-ň-k- -------------- Dáte si koňak? 0
Nē, labāk alu. N-, raděj- ----. N-- r----- p---- N-, r-d-j- p-v-. ---------------- Ne, raději pivo. 0
Vai Jūs daudz ceļojat? Cest-j-----od-ě? C-------- h----- C-s-u-e-e h-d-ě- ---------------- Cestujete hodně? 0
Jā, galvenokārt tie ir dienesta braucieni. A-o- -ětš-nou ----ím n----už-b-í--esty. A--- v------- j----- n- s------- c----- A-o- v-t-i-o- j-z-í- n- s-u-e-n- c-s-y- --------------------------------------- Ano, většinou jezdím na služební cesty. 0
Bet tagad mēs te esam atvaļinājumā. A----eď -sme-n--d-volené. A-- t-- j--- n- d-------- A-e t-ď j-m- n- d-v-l-n-. ------------------------- Ale teď jsme na dovolené. 0
Kas par karstumu! To j--a-e v-d--! T- j- a-- v----- T- j- a-e v-d-o- ---------------- To je ale vedro! 0
Jā, šodien ir patiešām karsts. A-o, --es-j- o--av-u ---k-. A--- d--- j- o------ h----- A-o- d-e- j- o-r-v-u h-r-o- --------------------------- Ano, dnes je opravdu horko. 0
Iziesim uz balkona. P---me na -a-kón. P----- n- b------ P-j-m- n- b-l-ó-. ----------------- Pojďme na balkón. 0
Rīt te būs ballīte. Zít-- t--y-b-de -----. Z---- t--- b--- p----- Z-t-a t-d- b-d- p-r-y- ---------------------- Zítra tady bude párty. 0
Vai Jūs arī nāksiet? P-ij--te-t--é? P------- t---- P-i-d-t- t-k-? -------------- Přijdete také? 0
Jā, mēs arī esam ielūgti. An-,-j-m- -----poz---i. A--- j--- t--- p------- A-o- j-m- t-k- p-z-á-i- ----------------------- Ano, jsme také pozváni. 0

Valoda un rakstība

Katra valoda tiek izmantota, lai cilvēki varētu savstarpēji sazināties. Kad mēs runājam, mēs izpaužam to, ko mēs domājam, un savas jūtas To darot, mēs nevienmēr ievērojam valodas likumus. Mes izmantojam paši savu valodu, sarunvalodu. Ar literāro valodu ir savādāk. Šeit atspoguļojas visi mūsu valodas likumi. Rakstība ļauj valodai kļūt īstai. Ta padara valodu redzamu. Ar rakstības palīdzību tiek nodotas tūkstošgadīgas zināšanas. Tādēļ rakstība ir katras augsti attīstītas kultūras pamatā. Pirmā rakstība tika izveidota vairāk kā 5000 dadus atpakaļ. Tas bija šumēru ķīlraksts. Tas bija iegrebts māla plāksnītēs. Ķīlveidīgais raksts ticis izmantots 3000 gadu. Seno ēģiptiešu hieroglifi pastāvēja apmēram tikpat ilgi. Neskaitāmi zinātnieki ir tos pētījuši. Hieroglifi pārstāv salīdzinoši sarežģītu rakstības sistēmu. Lai gan, tie visdrīzāk tika izgudroti pavisam vienkārša iemesla dēļ. Tajos laikos Ēģipte bija varena karaļvalsts ar lielu iedzīvotāju skaitu. Ikdienai un, jo īpaši, ekonomiskajai sistēmai vajadzēja būt organizētai. Nodokļus un grāmatvedību vajadzēja pārvaldīt efektīvi. Tā dēļ senie ēģiptieši attīstīja grafiskos simbolus. Alfabētiskās rakstības sistēma jau sastopama pie šumēriem. Katra rakstības sistēma pastāsta par cilvēku, kurš to izmanto. Turklāt, katras valsts raksturīgās iezīmes atspoguļojas to rakstībā. Diemžēl rokraksta māksla sāk izzust. Modernās tehnoloģijas padaro to gandrīz nevajadzīgu. Tātad: nerbunā vien, turpini arī rakstīt!