Sarunvārdnīca

lv Jūtas   »   sr Осећаји

56 [piecdesmit seši]

Jūtas

Jūtas

56 [педесет и шест]

56 [pedeset i šest]

Осећаји

[Osećaji]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu serbu Spēlēt Vairāk
vēlēties Б--- ра-п---же-. Б--- р---------- Б-т- р-с-о-о-е-. ---------------- Бити расположен. 0
B----raspo-ože-. B--- r---------- B-t- r-s-o-o-e-. ---------------- Biti raspoložen.
Mēs vēlamies. Р--по-о-ени-см-. Р---------- с--- Р-с-о-о-е-и с-о- ---------------- Расположени смо. 0
Rasp----en- s-o. R---------- s--- R-s-o-o-e-i s-o- ---------------- Raspoloženi smo.
Mēs nevēlamies. Н-см- --с-о--ж--и. Н---- р----------- Н-с-о р-с-о-о-е-и- ------------------ Нисмо расположени. 0
Ni-mo--as--l--e--. N---- r----------- N-s-o r-s-o-o-e-i- ------------------ Nismo raspoloženi.
baidīties Пл---ти-с-. П------ с-- П-а-и-и с-. ----------- Плашити се. 0
P---------. P------ s-- P-a-i-i s-. ----------- Plašiti se.
Es baidos. Ја -е-п-ашим. Ј- с- п------ Ј- с- п-а-и-. ------------- Ја се плашим. 0
J- s----ašim. J- s- p------ J- s- p-a-i-. ------------- Ja se plašim.
Es nebaidos. Ј---е н- п-аши-. Ј- с- н- п------ Ј- с- н- п-а-и-. ---------------- Ја се не плашим. 0
J- -e -e p-ašim. J- s- n- p------ J- s- n- p-a-i-. ---------------- Ja se ne plašim.
būt laikam Им--и--р-мена И---- в------ И-а-и в-е-е-а ------------- Имати времена 0
I-ati v-e-ena I---- v------ I-a-i v-e-e-a ------------- Imati vremena
Viņam ir laiks. Он-и--------н-. О- и-- в------- О- и-а в-е-е-а- --------------- Он има времена. 0
O- i----r--en-. O- i-- v------- O- i-a v-e-e-a- --------------- On ima vremena.
Viņam nav laika. Он---ма в------. О- н--- в------- О- н-м- в-е-е-а- ---------------- Он нема времена. 0
O---e----re--n-. O- n--- v------- O- n-m- v-e-e-a- ---------------- On nema vremena.
būt garlaicīgi Д-с-ђ--ати--е Д--------- с- Д-с-ђ-в-т- с- ------------- Досађивати се 0
D-sađivat- -e D--------- s- D-s-đ-v-t- s- ------------- Dosađivati se
Viņai ir garlaicīgi. Он---е-----ђу--. О-- с- д-------- О-а с- д-с-ђ-ј-. ---------------- Она се досађује. 0
On- -----s-đ-j-. O-- s- d-------- O-a s- d-s-đ-j-. ---------------- Ona se dosađuje.
Viņai nav garlaicīgi. Она -- ----о-а-уј-. О-- с- н- д-------- О-а с- н- д-с-ђ-ј-. ------------------- Она се не досађује. 0
O----e n---o-a-uj-. O-- s- n- d-------- O-a s- n- d-s-đ-j-. ------------------- Ona se ne dosađuje.
būt izsalkušam Би-- --ад-н Б--- г----- Б-т- г-а-а- ----------- Бити гладан 0
B-t- g-adan B--- g----- B-t- g-a-a- ----------- Biti gladan
Vai Jūs esat izsalkuši? Ј---- л- --а---? Ј---- л- г------ Ј-с-е л- г-а-н-? ---------------- Јесте ли гладни? 0
Jes-- l- g-ad-i? J---- l- g------ J-s-e l- g-a-n-? ---------------- Jeste li gladni?
Vai Jūs neesat izsalkuši? В- нис-е-гл-дни? В- н---- г------ В- н-с-е г-а-н-? ---------------- Ви нисте гладни? 0
Vi n--t- g-ad--? V- n---- g------ V- n-s-e g-a-n-? ---------------- Vi niste gladni?
būt izslāpušam Б--и --дан Б--- ж---- Б-т- ж-д-н ---------- Бити жедан 0
B-----e--n B--- ž---- B-t- ž-d-n ---------- Biti žedan
Viņi ir izslāpuši. О-и ---ж--н-. О-- с- ж----- О-и с- ж-д-и- ------------- Они су жедни. 0
Oni--u že-n-. O-- s- ž----- O-i s- ž-d-i- ------------- Oni su žedni.
Viņi nav izslāpuši. О-и-нису--ед-и. О-- н--- ж----- О-и н-с- ж-д-и- --------------- Они нису жедни. 0
O-i n--u-žedni. O-- n--- ž----- O-i n-s- ž-d-i- --------------- Oni nisu žedni.

Slepenās valodas

Ar valodām mēs vēlamies izpaust to, ko mēs domājam un jūtam. Tāēļ spartane ir valodas vissvarīgākais nolūks. Bet daži cilvēki nevēlas, lai visi to saprastu. Tādā gadījumā viņi izgudro slepenas valodas. Slepenās valodas tūkstošiem gadu ir fascinējušas cilvēkus. Piemēram, Jūlijam Cēzaram bija pašam sava slepenā valoda. Viņš izsūtīja šifrētas vēstules uz visiem savas impērijas reģioniem. Viņa ienaidnieki nespēja izlasīt šifrētās ziņas. Slepenās valodas ir aizsargāta saziņa. Ar slepenajām valodām mēs sevi atšķiram no pārējiem. Ar to mēs parādam, ka mēs piederam noslēgtai grupai. Pastāv vairāki iemesli, kādēļ mēs izmantojam slepenas valodas. Mīlnieki vienmēr sarakstījušies ar šifrētām vēstulēm. Noteiktām profesionālajām grupām arī ir sava valoda. Tapat pastāv valodas burvjiem, zagļiem un biznesmeņiem. Bet lielākoties, slepenās valodas tiek izmantotas politiskiem iemesliem. Gandrīz katrā karā tika izmantotas šifrētas vēstules. Militārajiem un inteliģences dienestiem ir pašiem savi slepeno valodu eksperti. Kriptogrāfija ir šifrēšanas zinātne. Mūsdienu kodi ir sarežģītas matemātiskās formulas. Bet tās ir ļoti sarežģīti atšifrēt. Mūsu dzīves nav iedomājamas bez šifrētajām valodām. Mūsdienās šifrēta informācija tiek izmantota visur. Kredītkartes un e-pasti - viss darbojas ar kodiem. Jo īpaši bērniem slepenās valodas šķiet aizraujošas. Viņi mīl apmainīties ar draugiem ar slepenām vēstulēm. Slepenās valodas pat ir noderīgas bērnu attīstībai… Tās attīsta radošumu un valodas izjūtu!