Sarunvārdnīca

lv Jūtas   »   fr Les sentiments

56 [piecdesmit seši]

Jūtas

Jūtas

56 [cinquante-six]

Les sentiments

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu franču Spēlēt Vairāk
vēlēties a--i------e a---- e---- a-o-r e-v-e ----------- avoir envie 0
Mēs vēlamies. No-s-a--n- e-v-e. N--- a---- e----- N-u- a-o-s e-v-e- ----------------- Nous avons envie. 0
Mēs nevēlamies. Nou- -’--o-- --s--nvi-. N--- n------ p-- e----- N-u- n-a-o-s p-s e-v-e- ----------------------- Nous n’avons pas envie. 0
baidīties a-o-- -eur a---- p--- a-o-r p-u- ---------- avoir peur 0
Es baidos. J----peu-. J--- p---- J-a- p-u-. ---------- J’ai peur. 0
Es nebaidos. J- n’-- p-- p-u-. J- n--- p-- p---- J- n-a- p-s p-u-. ----------------- Je n’ai pas peur. 0
būt laikam av----l- te--s a---- l- t---- a-o-r l- t-m-s -------------- avoir le temps 0
Viņam ir laiks. I--a--e-te---. I- a l- t----- I- a l- t-m-s- -------------- Il a le temps. 0
Viņam nav laika. I- ----p-s-le--e---. I- n-- p-- l- t----- I- n-a p-s l- t-m-s- -------------------- Il n’a pas le temps. 0
būt garlaicīgi s--nn-yer s-------- s-e-n-y-r --------- s’ennuyer 0
Viņai ir garlaicīgi. El-e s’en-u--. E--- s-------- E-l- s-e-n-i-. -------------- Elle s’ennuie. 0
Viņai nav garlaicīgi. Ell- n- s’e--ui---a-. E--- n- s------- p--- E-l- n- s-e-n-i- p-s- --------------------- Elle ne s’ennuie pas. 0
būt izsalkušam avoi- -a-m a---- f--- a-o-r f-i- ---------- avoir faim 0
Vai Jūs esat izsalkuši? Av---v--s--ai--? A-------- f--- ? A-e---o-s f-i- ? ---------------- Avez-vous faim ? 0
Vai Jūs neesat izsalkuši? N-a-ez--o-s -as-fa-m ? N---------- p-- f--- ? N-a-e---o-s p-s f-i- ? ---------------------- N’avez-vous pas faim ? 0
būt izslāpušam avo-r-s--f a---- s--- a-o-r s-i- ---------- avoir soif 0
Viņi ir izslāpuši. Ils-o-- s--f. I-- o-- s---- I-s o-t s-i-. ------------- Ils ont soif. 0
Viņi nav izslāpuši. Il- ---n---as-s-if. I-- n---- p-- s---- I-s n-o-t p-s s-i-. ------------------- Ils n’ont pas soif. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Slepenās valodas

Ar valodām mēs vēlamies izpaust to, ko mēs domājam un jūtam. Tāēļ spartane ir valodas vissvarīgākais nolūks. Bet daži cilvēki nevēlas, lai visi to saprastu. Tādā gadījumā viņi izgudro slepenas valodas. Slepenās valodas tūkstošiem gadu ir fascinējušas cilvēkus. Piemēram, Jūlijam Cēzaram bija pašam sava slepenā valoda. Viņš izsūtīja šifrētas vēstules uz visiem savas impērijas reģioniem. Viņa ienaidnieki nespēja izlasīt šifrētās ziņas. Slepenās valodas ir aizsargāta saziņa. Ar slepenajām valodām mēs sevi atšķiram no pārējiem. Ar to mēs parādam, ka mēs piederam noslēgtai grupai. Pastāv vairāki iemesli, kādēļ mēs izmantojam slepenas valodas. Mīlnieki vienmēr sarakstījušies ar šifrētām vēstulēm. Noteiktām profesionālajām grupām arī ir sava valoda. Tapat pastāv valodas burvjiem, zagļiem un biznesmeņiem. Bet lielākoties, slepenās valodas tiek izmantotas politiskiem iemesliem. Gandrīz katrā karā tika izmantotas šifrētas vēstules. Militārajiem un inteliģences dienestiem ir pašiem savi slepeno valodu eksperti. Kriptogrāfija ir šifrēšanas zinātne. Mūsdienu kodi ir sarežģītas matemātiskās formulas. Bet tās ir ļoti sarežģīti atšifrēt. Mūsu dzīves nav iedomājamas bez šifrētajām valodām. Mūsdienās šifrēta informācija tiek izmantota visur. Kredītkartes un e-pasti - viss darbojas ar kodiem. Jo īpaši bērniem slepenās valodas šķiet aizraujošas. Viņi mīl apmainīties ar draugiem ar slepenām vēstulēm. Slepenās valodas pat ir noderīgas bērnu attīstībai… Tās attīsta radošumu un valodas izjūtu!